Sieviete jau ilgāku laiku cenšoties panākt, lai nekauņas atlaiž no darba, bet sabiedriskā transporta aģentūras un Liepājas domes vadība, viņasprāt, nerīkojas. Taču “Kurzemes Vārda” aptaujātās amatpersonas nekādus pārkāpumus nav konstatējušas.

Izseko kontrolierus

Tik labi informēta par nelikumībām viņa esot tāpēc, ka par kontrolieri strādājis viņas dzīvesbiedrs. “Kā tā banda lika, tā viņam vajadzēja darīt. Mainīja darba grafikus, nerēķinājās ar cilvēku. Viņi tur cits citu piesedz,” stāsta sieviete.

Aģentūrā “Liepājas sabiedriskais transports” (LST) viņa bijusi jau 2019.gada decembrī, tikusies ar Kontroles dienesta priekšnieku Sergeju Dikterjovu.

“Viņš pajautāja, vai es izsekojot kontrolierus? Atbildēju, ka jā. Tramvaju parka depo viņi dzer, dara, ko grib, tai skaitā kompostrē talonus atskaitēm, jo naktīs kompostieri ir noņemti,” stāsta Jeļena.

Viņa pierakstījusies arī uz pieņemšanu pie Liepājas domes priekšsēdētāja Jāņa Vilnīša. “Bet tajā dienā es uz domi neaizgāju. Man to kontrolieru kļuva žēl,” viņa atzīstas.

2020.gada janvārī Jeļena tikusies ar toreizējo LST vadītāju Uldi Zupu. Pie domes priekšsēdētāja vietnieka Ata Dekšņa gājusi kopā ar autobusa šoferi, kurš arī dalījies novērojumos.

“Nosaucu datumus, nekaunīgo kontrolieru uzvārdus. Bet laiks iet, nekas nenotiek,” viņa pauž sašutumu. Ar sūdzību sieviete gājusi uz prokuratūru. “Tur jautāja, vai rakstīšot iesniegumu. Mani atkal kaut kāds žēlums pārņēma…”

Jūlijā Jeļena atkal cēlusi trauksmi Liepājas domē, bet neviens neesot reaģējis. Pāris nedēļas pēc vizītes pie LST jaunā priekšnieka Oleva Zuša, kurš “neko nedara, nav man atbildējis”, sieviete vērsās “Kurzemes Vārdā”.

Kā meksikāņu seriālā

A. Deksnis pirmo informāciju par LST kontrolieru darba grafika izpildes apšaubīšanu saņēmis 2020.gada februārī.

“Informācija bija nepilnīga, lai noskaidrotu precīzus apstākļus par minēto gadījumu. Taču, pamatojoties uz sūdzību, lūdzām LST tā brīža direktoram Uldim Zupam veikt iekšējo pārbaudi, lai noskaidrotu, vai ir novērojamas jebkādas nepilnības kontrolieru darbā, un tas arī tika izdarīts,” viņš atzīmē.

Aktualizējoties šim jautājumam, A. Deksnis sazinājies ar jauno direktoru Olevu Zuti, kas apstiprinājis, ka arī šobrīd kontrolieri savu darbu veic atbilstoši izstrādātajam darba grafikam, noteiktajai kontroles kārtībai un aģentūras nolikumam.

U. Zupa norāda, ka šim stāstam esot vairākas šķautnes. Viena no tām skarot privātās dzīves aspektus, kas visdrīzāk izraisījuši sievietes personisku nepatiku pret visu Kontroles dienestu.

“Tur ir Meksika,” viņš salīdzina notiekošo ar populāriem seriāliem.

“Mēs pat satikāmies kā spiegu filmās, jo viņa negribēja, lai kāds mūs redzētu. Pārbaudot sūdzību, nāca gaismā privātais stāsts, kas citādi iezīmēja spēles laukumu.”

LST vadītājs pārbaudījis saņemto informāciju, meklējis dokumentos un atskaitēs nesakritības, kas parādītos, ja minētās nelikumīgās darbības būtu veiktas.

Bijis vairākos izbraukumos, lai pārbaudītu, vai kontrolieri tiešām nestrādā, taču apstiprinājumu tam neguva.

“Es nevaru iedot darbiniekam rājienu tikai tāpēc, ka kāds ir atnācis un pasūdzējies,” viņš skaidro. “Neguvu tādu apliecinājumu par nelikumībām, lai sodītu cilvēkus.”

SIA “Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks pastāsta, ka kompostierus patiešām vakarā no vagoniem noņem: “Tramvaju mums ir vairāk nekā kompostieru, tāpēc mūsu darbinieki tos ņem nost un programmē attiecīgajam vagonam, kas izbrauks uz līnijas.”

Kontrolieri nav tramvaju uzņēmuma darbinieki, un A. Puka rīcībā neesot faktu par nelikumīgām darbībām tramvaju depo.

Iesniegumu neuzrakstīja

LST strādā 12 kontrolieri un galvenais transporta inspektors – kopā 13 darbinieki. Tas esot pietiekami, apgalvo O. Zutis: “Kontrolieri sadalīti maiņās, strādā pa diviem, saskaņā ar grafiku. Viņi ne tikai veic biļešu kontroli, bet arī pārbauda, vai kompostieri ir darba kārtībā, vai darbojas informatīvie tablo, tāpat skatās, vai transportlīdzeklis ir tīrs. Noteikumi prasa pārbaudīt maiņā aptuveni piecdesmit transportlīdzekļu. Uzsākot kontroli, katrā transportlīdzeklī jākompostrē speciāls kontroles talons. Kontrolierim ir pastāvīgā algas daļa un mainīgā – procents no piemērotajiem sodiem var tikt izmantots kā stimuls darbam. Cilvēkam ir izdevīgi strādāt, nevis loderēt.” Iespēja viltot kontroles talonus nepastāvot.

Aģentūras direktors atzīmē, ka kontrolieri ikdienā saskaroties ar ļoti lielu negatīvismu un sabiedrības neizpratni. “Darba laikā paredzēts arī pusdienlaiks. Ja viņi ieiet veikalā nopirkt kaut ko ēdamu, kāds ierauga uz jakas uzrakstu “Kontrole”, un viņam liekas, ka kontrolieri nestrādā, tad tas ir nepareizs priekšstats,” norāda O. Zutis.

Viņš pieļauj, ka sieviete, kura vērsusies “Kurzemes Vārdā”, bijusi arī pie viņa “ar pagātnes stāstiem”. “Saprotu, ka tie ir divus trīs gadus veci notikumi tramvaju depo, kādi, pēc viņas domām, varējuši būt. Man ir grūti to komentēt. Tā ir absolūti nepārbaudāma lieta, un man nav skaidrs, kāpēc šim cilvēkam ir interese nomelnot kontroli. Es lūdzu viņai uzrakstīt rakstisku dokumentu par stāstīto. Nekas netika uzrakstīts. Informācija ir pieņemta zināšanai un, skatoties uz nākotni, tiks ņemta vērā.

Man ir redzējums, kas aģentūras darbā jāuzlabo, tai skaitā kontroles jomā. Ir sagatavoti jauni noteikumi, kas nosaka papildu mehānismus un atskaišu sistēmu, lai kontrolieri strādātu vēl labāk,” pastāsta O. Zutis.