Svētdien kapsētās iedegsies tūkstošiem svecīšu liesmiņu. Tā ir tradīcija,
kurai diezin vai ir līdzīga pasaulē – novembra beigās Svecīšu vakarā pieminēt
savus mirušos tuviniekus. To gaidot, kapsētās valda liela rosība. Cilvēki sakopj
savu aizgājēju atdusas vietas. Kapsētās pabija arī “Kurzemes Vārds”,
uzklausot cilvēku dzīvesstāstus un atmiņas par tiem, kuru vairs nav.

“Kad dēls man zvana un jautā, ko
es daru, atbildu: “Esmu kapiņos!”. Zvana nākamreiz: nu, ko tu tagad
dari? “Esmu kapos!” es atbildu. Viņš man jautā: “Tu tais kapos
esi pierakstīta, vai?”.” Tā ar mazu humora piedevu Dienvidu kapsētā
sākas mūsu saruna ar 72 gadus veco Anastasiju Demidovu.

“Es te Liepājā
esmu palikusi viena pati – visi manējie ir miruši,” viņa man stāsta. Un
dēlam bieži vien izrādās taisnība – mammai gājiens uz kapiem ir kā svētceļojums
pie savējiem. Tur, Dienvidu kapsētā, viņai apglabāta mamma un divas māsas. Tēvs
gājis bojā karā. Citi radinieki atdusas arī Centrālkapos. Kad ir kapu kopšanas reize,
Anastasijai paiet visa diena.

Par Latvijas
kapu kopšanas tradīcijām Anastasija ir priecīga – skaisti, un gaume katram
sava, katrs grib sakopt savu piederīgo atdusas vietu tā, lai pašam patīk.

“Mūsu ģimene nepieder pie tiem, kas uz kapiem nāk
tik regulāri kā uz mazdārziņu,” saka Marita Freimane. Viņa nedēļu pirms
svecīšu vakara steidza sakopt savu piederīgo atdusas vietas Centrālkapos.

“Un man arī
šķiet, ka tāpēc neviens nevienam mīļāks nekļūst, ja pa kapiem vien dzīvosies.
Dzīve ir dzīve, darba ir daudz, brīvā laika maz. Kad varu, tad atnāku un
sakopju,” saka Marita. “Omamma, kas tepat atdusas, to noteikti saprot
un nedusmojas, ka nenāku biežāk.”

“Kad beigsies darba laiks Pētertirgū, es pāriešu
mājās un ķeršos pie darba – man nebūs nekāda “Ugunsgrēka” pie
televizora. Vēl jāpaspēj uztaisīt vismaz 20 kapu vainadziņu – apmēram tik daudz
dienā var pārdot, un tas prasa kādas četras stundas darba,” stāsta Arvīna
Zaķe. Viņa 17 gadu strādā Pētertirgū un palīdz kapiem kļūt skaistākiem.

Arvīna neslēpj:
laiks, kad kapiņus sakopj Svecīšu vakaram, skuju, vainadziņu un dekoru
pārdevējiem ir labs laiks – spēj tik taisīt, ko pārdot. Bet tas prasa arī laiku
un spēku. “Jā, bet jūs man pasakiet, kurš darbs ir viegls, kur nav
grūtību? Jums pašai– vai tad vienmēr ir viegli?” viņa jautā. Skuju buntīte
tagad maksā 80 centu, vainadziņš – sākot no pusotra eiro, un dekori – no 3 līdz
8 eiro.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22.novembra numurā.

#kvards-20141122-05#