Ap Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles torni kopš vasaras sastatnes jau atkāpušās no torņa diviem augšējiem korpusiem uz leju, un jau varam nojaust, kā izskatīsies katedrāles restaurētā fasāde. Kad būs atjaunots baznīcas pulkstenis, torņa sastatnes varēs noņemt līdz baznīcas jumtam. Bet pulksteņa restaurācija iestrēgusi, meklējot pareizāko risinājumu.

Īsto metodi restaurācijai atrast ir grūtāk, jo dažādiem speciālistiem par to ir atšķirīgi viedokļi, bet, kad risinājums ir, izdarīšana laiku prasa daudz mazāk – pastāsta SIA “UPTK” projektu vadītājs Mārtiņš Lilienfelds, kurš vada fasāžu restaurāciju.

Bija plānots, ka visas četras pulksteņa ciparplāksnes ar atjaunotiem rādītājiem ieraudzīsim jau augustā, tomēr laikrāža atjaunošana aizvien vēl “ir procesā”. Turklāt septembrī visus būvdarbus palēnina arī laika apstākļi.

Pēc vētras pirmdien arī ap katedrāles torni sastatņu stiprinājumi bija jāpārbauda, lai paši būvnieki būtu pārliecināti par drošību.

Tādēļ tikai vakar bija iespējams izmēģināt izraudzīto pulksteņa ciparnīcu restaurācijas veidu. Torņa ciparnīcas atrodas apmēram 40 metru augstumā virs zemes un ir apmēram 2 metru diametrā, tās veido sakniedētas vara plāksnes, “Kurzemes Vārdam” rāda “UPTK” vadītājs Zigurds Kirhners.

Pulkstenim jābūt melnam ar spožiem cipariem un rādītājiem. Kādā no iepriekšējām atjaunošanas reizēm plāksnes krāsotas melnas, taču krāsa spīd un apgrūtina laikrāža saskatīšanu. Tāpēc tagad iecerēts vara plāksnes tumšināt, tās oksidējot ar sēra aknu jeb ar nātrija polisulfīdu maisījumu.

Līdz ar to ciparnīcas kļūs matētas un melnas – stāsta M. Lilienfelds, piebilstot, ka vara vecināšana ir arī materiālu aizsargājoša metode.

Savukārt no vecās krāsas attīrītie cipari tiks krāsoti ar bronzas krāsu, tāpat arī pulksteņrādītāji.

Cik ilgu laiku aizņems pulksteņa restaurācija, nevar pateikt. “Vai jūs man varat pateikt, kādi būs laikapstākļi?” retoriski atjautā projektu vadītājs.

Tikmēr torņa fasādes atjaunošana ir pabeigta “par 98 procentiem”, viņš saka. Mūra stiprināšanai izmantotas 2,5 tonnas speciālas kaļķa javas injekciju.

Vēl speciālistu vidū ir lielas diskusijas par to, kā būtu jārestaurē galvenais portāls, kura dekoratīvās detaļas, arī skulptūras “Ticība” un “Mīlestība”, darinātas no Gotlandes smilšakmens.

“Galīgo atbildi vēl neviens nezina,” neslēpj M. Lilienfelds. Visas galvenā portāla mākslinieciskās detaļas ir noskenētas, bet vēl nav arī zināmi skenēšanas rezultāti.

Arī citās fasādēs ir smilšakmens rotājumi. Šis materiāls drūp vēsturiski nevīžīgas vai kļūdainas attieksmes dēļ, uzskata projektu vadītājs.

Gaisīgais, vieglais un porainais smilšakmens iet bojā, noklāts vai piesūcināts ar kaut ko, kā tas ir bijis ar pilastriem, vēsturiski tos krāsojot vai pielabojot ar cementu. Katedrāles fasādēs smilšakmens vislabāk saglabājies tur, kur ar to vismazāk kaut kas darīts.

Viena no versijām bija izmantot detaļu atjaunošanai jaunu oriģinālu materiālu no Gotlandes raktuvēm, taču tas nebūs iespējams, jo smilšakmens karjers atrodas zem ūdens. Tāpēc arī šeit speciālisti meklēs citu iespējami labāko risinājumu dievnama atjaunošanai.