Šorīt, 27.jūlijā, no Liepājas Svētā Jāzepa katedrāles
svētceļojumā uz Aglonu devās svētceļnieku grupa no Liepājas. Tālo ceļu uzsāka
aptuveni 40 liepājnieku – gan cilvēki cienījamos gados, gan jaunieši un ģimenes
ar bērniem, novēroja portāls.

Svētceļojums sākās ar lūgšanu pulksten 7.45 Sv.Jāzepa katedrālē
un bīskapa Ārvalda Andreja Brumaņa svētību. Bet pirms deviņiem no rīta,
policijas eskorta pavadībā, svētceļnieki sāka vairāk nekā divu nedēļu un
aptuveni 450 kilometru garo ceļu uz Aglonu.

Kā portālam atzina liepājniece Antra, kura jau septīto reizi
dodas svētceļojumā, viņa ceļā dodas, lai sakārtotu sevi: ”Ja ir kāda problēma
vai kāds neatrisināts jautājums, svētceļojuma laikā tie atrisinās – Dievs dod
atbildi.” Viņa atzīst: ”Fiziski garais ceļš ir grūts, bet dvēsele dzied.”
Turklāt Antra neslēpj, ka atvaļinājumu cenšas iekārtot tieši laikā, kad notiek
svētceļojums.

Savukārt liepājnieks Agris stāsta, ka ceļā dodas trešo
reizi. Taujāts, kādēļ pakļauj sevi grūtajam un tālajam ceļam, viņš skaidro:
”Svētceļojumā dodos, lai iegūtu svētību. Nav arī fiziski grūti, jo esmu trenēts
– ikdienā daudz nodarbojos ar riteņbraukšanu.”

Kā portālam pastāstīja svētceļojuma vadītājs priesteris Mariušs
Kempa, viņš svētceļojumu uz Aglonu organizē un pats tajā dodas jau 11.gadu. Kopš
2003.gada Liepājas grupas maršruts ir nemainīgs:
Liepāja-Gavieze-Asīte-Nīgrande-Grīvaiši-Auce-Mežmalieši-Eleja-Bauska-Skaistkalne-Darbnīcas-Nereta-Aknīste-Bebrene-Nīcgale-Kalupe-Višķi-Aglona.

Dienā svētceļnieki plāno noiet vidēji 30 kilometrus.
“Mana pieredze liecina, ka visgrūtākā svētceļojumā ir trešā diena, kad jau
radies pirmais nogurums, negribas vairs iet, ir šaubas,” stāsta M.Kempa,
norādot, ka tad dienas maršrutu plānojot īsāku. Turpmākajās dienās organisms
pakāpeniski pierodot pie fiziskās slodzes un iešana esot raitāka.  

Vairāki desmiti cilvēku, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar veikt
visu ceļu, Liepājas grupai pievienojoties vēlāk, visā svētceļojuma maršrutā,
skaidro priesteris un piebilst, ka svētceļniekiem sekos arī transports, kas ne
tikai vedīs viņu mantas, bet kurā būs iespējams pa gabaliņam pabraukt un
tādējādi atpūsties tiem, kuri kādu iemeslu dēļ visu ceļu nespēs veikt kājām.

Svētceļojuma laikā tā dalībnieki, kā pastāstīja M.Kempa,
daudz laika velta lūgšanām, garīgām pārdomām, lai stiprinātu savu ticību.
Brīdis, kad pēc grūtā un garā ceļa parādās Aglonas bazilikas torņu smailes,
esot ļoti emocionāls un daudzu svētceļnieku acīs esot asaras.

Vecākais svētceļnieks, kurš pirms diviem gadiem no Liepājas
devies uz Aglonu, esot kāds 84 gadus vecs vīrs, bet jaunākais – aptuveni trīs
gadus veca meitenīte.

Plānots, ka Aglonā svētceļnieki ieradīsies 13.augusta
pēcpusdienā.

M.Kempa piebilst, ka šodien, 27.jūlijā, ceļu uz Aglonu sāk
arī svētceļnieki no Ventspils. No Ventspils ceļu uz Aglonu sāks aptuveni  20 cilvēku liela svētceļnieku grupa. Savukārt
6.augustā no Kolkas startēs aptuveni tikpat daudz velosipēdistu.