Svētceļnieku grupa, kas 27.jūlijā no Liepājas uzsāka ceļu uz
Aglonu, trešdienas, 13.augusta, pievakarē laimīgi sasniegusi galamērķi, portālam
telefonsarunā pastāstīja svētceļojuma vadītājs priesteris Mariušs Kempa, kurš
svētceļojumu vada jau ilgus gadus.

Pēc viņa teiktā svētceļnieki Aglonā ieradušies pat mazliet
agrāk, nekā sākotnēji bija plānots. Ja iecere paredzēja, ka svētceļnieki no
Liepājas Aglonas baziliku sasniegs 13.augustā pēc pieciem pievakarē, tad
izdevies mērķi sasniegt jau pēc četriem pēcpusdienā.

Ja no Liepājas svētceļojumu uzsāka ap 40 cilvēku, tad
svētceļojuma noslēgumā grupa bijusi teju divreiz lielāka. Aglonā nonākuši ap 70
svētceļnieku, jo, kā skaidroja priesteris, svētceļojuma laikā, grupai
pievienojušies aizvien jauni dalībnieki. Bijuši arī tādi svētceļnieki, kuri
gājienam pievienojušies tikai uz kādu posmu: ”Laiks ir garš, teju trīs nedēļas,
un ne katrs var izbrīvēt tik daudz brīva laika.”

”Ceļš noslēdzās vakar, ar ieiešanu bazilikā un kopīgu
lūgšanu,” pastāstīja priesteris. Viņš atzina, ka ceļš laika apstākļu dēļ nav
bijis no vieglākajiem: ”Bija dienas, kad ceļš padevās ātrāk, bet bija arī
dienas, kad iešana tik raiti nevedās. Lietains laiks biežāk bija svētceļojuma
sākumā. Savukārt vēlāk iešanu vairāk apgrūtināja karstums. Taču arī ar to tikām
galā. Kopumā laika apstākļi nebija tik smagi, kā liecināja termometrs – pūta vējš,
tādējādi atvieglojot iešanu. Taču, protams, laika apstākļus ņēmām vērā. Un
tikām galā.”

Taujāts, vai svētceļojuma laikā tā dalībniekiem nav radušās
veselības problēmas, M.Kempa atzina, ka karstuma vai saules dūrienu neviens no
svētceļniekiem nav guvis: ”Bijām piesardzīgi, bez galvassegas saulē neviens
neuzturējās.” Taču atzina: ”Daži vien pēdējās dienās saaukstējās, kad naktis kļuva
vēsākas. Taču tas nopietnas problēmas neradīja.”

Brīdis, kad pēc grūtā un garā ceļa ieraudzītas Aglonas
bazilikas torņu smailes, esot bijis ļoti emocionāls un atsvēris ceļā
piedzīvotās grūtības, daudzu svētceļnieku acīs bijušas asaras: ”Precīzi savas
izjūtas var izstāstīt tikai katrs svētceļnieks pats, bet kopumā cilvēkos bija
liels prieks. Kā nekā pārvarēts garš ceļš, teju trīs nedēļu garumā. Emocijas
bija gan. Un iekšējs prieks. To varēja redzēt. Un arī gandarījums, ka
pārvarētas grūtības un esam šeit.”

Medijos izskanējusī informācija, ka svētceļnieki, ieradušies
Aglonā, jūtas vīlušies un saskumuši, jo nav naktsmāju – ierastā naktsmītnes
vieta, Aglonas katoļu ģimnāzija, ir slēgta, jo Aglonas katoļu ģimnāzijā uzsākta
ēkas rekonstrukcija, neesot īsti patiesa, pauda priesteris. ”Nakšņojam teltīs,
ko uzslejam dārzā. Tā esam darījuši ik gadu. Arī šogad teltis uzslējām vietā,
kur nakšņojam parasti. Tas jau bija paredzēts. Tā ir mūsu nakšņošanas vieta jau
no mūsu pirmā svētceļojuma.”

Kā skaidro M.Kempa, svētceļojums jau trešdienas vakarā noslēdzies
ar ieiešanu bazilikā. ”Trešdienas vakarā bija pusnakts svētā mise. Šodien
pusdienlaikā arī būs mise, kurā piedalīsies visas svētceļnieku grupas. Būs vēl
vairāki dievkalpojumi, bet rīt pulksten 12 notiks svētā mise,” tā priesteris.

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki ir
gada lielākie katoļu svētki, kas Aglonā – starptautiskas nozīmes svētvietā
Latvijā – pulcē tūkstošiem katoļu un citu konfesiju ticīgo gan no Latvijas, gan
citām valstīm. Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki atzīti
par valsts nozīmes pasākumu, un tiem tiek piešķirti līdzekļi arī no valsts
budžeta.

Pērn Aglonas svētkus apmeklēja aptuveni 100 tūkstoši
cilvēku, aizpērn – 120 tūkstoši. Tiek lēsts, ka šogad Aglonā pavisam ieradīsies
ap 900 līdz 1000 svētceļnieku.

Taujāts, kad svētceļnieki uzsāks ceļu mājup, M.Kempa
portālam skaidroja, ka daži mājup devušies jau trešdienas vakarā, bet daļa to
darīs šovakar. Savukārt lielākā daļa mājup dosies piektdienas, 15.augusta,
pēcpusdienā, pēc svētās mises. Un piebilda, ka mājupceļu gan svētceļnieki
nemēro kājām – mājupceļā tiek braukts.

Vēl priesteris pastāstīja, ka, tāpat kā pērn, pēc
svētceļojuma tiks rīkots atskata vakars. Svētceļnieku salidojums šogad iecerēts
30.un 31.augustā Aizputē: ”Tā ir iespēja satikties gan svētceļniekiem, gan
citiem interesentiem. Ne tikai vienoties lūgšanā, bet dalīties atmiņās un
apskatīties fotogrāfijas, kurās redzams svētceļojums.”

Portāls jau informēja, ka pirmā svētceļnieku grupa šogad uz
Aglonu ceļā devās 27.jūlijā – tie bija liepājnieki, kuri tradicionāli pirmie
sāk simtiem kilometru garo svētceļojumu. Maršruts liepājniekiem bija
tradicionālais. Kopā tie bija aptuveni 460 kilometri, no kuriem dienā vidēji tika
pieveikti 30 kilometri.