liepajniekiem.lv
Saskatīt un paņemt labāko
“Covid-19 ierobežojumu dēļ šogad Ziemassvētkus svinēsim mājās tikai savas ģimenes lokā. Iepriekš pulcējāmies lielākā skaitā – ar radiem un draugiem. Parasti Otrajos Ziemassvētkos gājām ciemos, šoreiz viesošanās izpaliks. Esam atbildīgi un ievērosim distancēšanos. Pēdējos gados mums ir tradīcija, ka katrs dāvanu visiem nepērk – vai nu loterijā izšķiram, kurš kuram dāvinās, vai arī kā citādi izdomājam.
Šogad droši vien rīkosimies tāpat, lai maksimāli maz būtu jāstaigā pa veikaliem, meklējot dāvanas,” pastāsta liepājnieks Kristaps Eihvalds un viņas dzīvesbiedre Anete. Tāpat divu bērnu, desmitgadīgā Eduarda un astoņus mēnešus vecās Emīlijas, vecāki uzsver, ka arī šajā ierobežojumu laikā ir jāprot saskatīt un paņemt to labāko.
“Svētku sajūta jau tādēļ nepazūd, cepsim piparkūkas, drīz atvedīsim mājās eglīti. Šajā ziņā jau nekas nemainās,” teic K. Eihvalds. Parasti Ziemassvētkos ģimene gājusi arī uz baznīcu. “Īsti nezinu, vai šogad tas ir atļauts,” teic Anete.
Liepājas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Kaspars Vārpiņš laikrakstam skaidro, ka svētku laikā ciemošanās pie radiniekiem vai draugiem nav atļauta.
Ja nu kādam tuviniekiem, kurš dzīvo viens, vajadzīga palīdzība, piemēram, pietrūkušas pirmās nepieciešamības preces, tās jāpiegādā vienam cilvēkam, nevis jāierodas kopā ar visu ģimeni, bērniem un mazbērniem.
“Šādi piesardzības pasākumi ir mūsu pašu labā. Jo striktāk tos ievērosim, jo ātrāk varēsim atsākt normālu dzīvi, kurā nav obligātu prasību un ierobežojumu. Protams, Ziemassvētki ir laiks, kad gribas pavadīt laiku radu lokā, bet drošībai jābūt pirmajā vietā. Nebūs tā, ka svētku laikā policisti ies pa dzīvokļiem un pārbaudīs, vai vienuviet nav sapulcējušās vairākas mājsaimniecības, bet, ja iedzīvotāji mums par to ziņos, tad reaģēsim, taču vēlreiz gribu uzsvērt, ka tā ir katra paša atbildība,” uzsver K. Vārpiņš.
Taču kā ir ar pulcēšanos, piemēram, laukā pie egles, kur ģimene varētu sanākt kopā un izdalīt dāvanas? “Pulcēšanās nav aizliegta, bet arī šādos gadījumos runa ir par vienu mājsaimniecību. Ministru kabineta noteiktais princips “2+2″ – divi metri, divi cilvēki – joprojām ir spēkā, ja runa nav par vienu mājsaimniecību. Tātad jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem,” turpina Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks.
Sods par ārkārtējās situācijas noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām ir no 10 eiro līdz 2000 eiro, savukārt juridiskām personām no 140 līdz 5000 eiro.
Baznīcās dievkalpojumi būs
Iepriekšējos gados Ziemassvētkos uz baznīcām devās ne tikai draudzes locekļi, bet arī daudzi citi interesenti. Lai būtu klāt rituālos, paklausītos sprediķi, iegūtu svētku sajūtu. Sazinājāmies ar vairāku Liepājas draudžu pārstāvjiem, lai uzzinātu, kā šogad plānots vadīt svētku vakaru.
Baptistu Ciānas draudzes vecākais Jānis Čirkšis informē, ka Ziemassvētku vakarā būs divi dievkalpojumi. Draudzes namā varēs uzturēties mazliet vairāk par 40 cilvēkiem. Visticamāk, varēs pieteikties, un tiks izveidots saraksts ar draudzes locekļiem, kuri ieradīsies uz pirmo svētbrīdi un kuri uz otro.
J. Čirkšis: “Ļoti negribam, lai mūsu baznīca kļūtu par vietu, kur cilvēki tiek pie sliktas slimības. Noteikumus ievērosim.
Nu jau kādu laiku liela daļa mūsu draudzes locekļu dievkalpojumos piedalās tiešsaistē, nevis klātienē, un arī 24. decembra vakarā būs iespējams vērot tiešraidi. Mūsu dievnamā būs mācītāja uzruna, padziedāsim, būs eglīte.” Kā zināsiet, ka telpā ir atļautais cilvēku skaits un ne vairāk? J. Čirkšis teic, ka pie ieejas durvīm būs kārtībnieki, kuri sekos līdzi apmeklētāju skaitam. Viņš neslēpj, ka patiesībā tas būs “ļoti skumji un traki”, ja kāds uz baznīcu atnākušais būs jāraida prom.
Svētās Annas draudzes mācītājs Jānis Bitāns pastāsta, ka nakts dievkalpojums, kas parasti sākās pulksten 20, nenotiks. Svētvakara dievkalpojums ir ieplānots, bet netiks izsludināts un noteikti nebūs masveidīgs. J. Bitāns: “Ievērosim visu, kas attiecas uz ierobežojumiem un atļauto cilvēku skaitu dievkalpojumos. Ja izskatīsies, ka apmeklētāju interese ir pastiprināta, visticamāk, cilvēku skaitu koriģēsim. Lai neviens to neņem ļaunā. Esam plānojuši, ka nedēļu pirms Ziemassvētkiem liepājniekiem izplatīsim paziņojumu, ka dievkalpojums netiek izsludināts un labāk būtu palikt mājās ģimenes lokā.”
Liepājas Lutera evaņģēliski luteriskajā draudzē dievkalpojumi notiks kā ierasts, bet ievērojot pulcēšanās ierobežojumus. Mācītājs Raitis Šēners teic, ka ir ieplānoti divi dievkalpojumi 24. decembrī – pēcpusdienā un vakarā, un vēl viens 25. decembra rītā. Situāciju ļoti lielā mērā glābjot tas, ka baznīcā ir plašas telpas un divi balkoni. Būšot vieta pat 200 cilvēkiem. Būs iezīmētas vietas, kur atļauts sēdēt, bet, ja atnāks ģimene, tad drīkstēs sēdēt blakus. Kalpotāji sekos līdzi notiekošajam un palīdzēs orientēties. Ko teikt tiem liepājniekiem, kuri uz baznīcu dodas tikai dažas reizes gadā un grib apmeklēt Ziemassvētku dievkalpojumu?
R. Šēners: “Domāju, ka daudzi cilvēki Ziemassvētkos iet uz dievnamiem, jo tas ir tāds latviskās pārliecības jautājums. Šiem cilvēkiem arī šoreiz saku: “Jā, arī jūs esat gaidīti. Neviens nav atstumts vai aizliegts.” Ceru, ka vietas baznīcā pietiks visiem, pat neraugoties uz ierobežojumiem, kurus ievērosim.” Mācītājs atgādina, ka arī Gramzdas baznīcā Ziemassvētku dievkalpojums notiks kā ierasts – 24. decembrī pulksten 11.
Svētās Trīsvienības katedrāles dekāns Pēteris Kalks saka: “Dievkalpojumi notiek visu laiku, bet cilvēkus uz tiem īpaši neaicinām, nepulcinām. Draudzes locekļi zina, kuros laikos var atnākt uz dievkalpojumu. Skaita ziņā telpā var būt tik atnācēju, cik nosaka valdības noteikumi. Tieši tāpat būs arī šoreiz.”
Plānots, ka katedrālē Ziemassvētku vakarā būs divi īsi dievkalpojumi. Būs iezīmētas vietas, kur drīkst sēdēt. P. Kalks: “80 cilvēkus vienā reizē varam pulcēt droši. Ziemassvētku dievkalpojumi parasti ir iespēja cilvēkiem satikties, būt kopā, piedzīvot mīļus svētkus ar Kristus klātbūtni, taču šobrīd mums ir jāsargājas pašiem un jāsargā citi, tāpēc visi, kas vēlēsies pabūt Sv. Trīsvienības katedrālē, droši vien iekšā diemžēl netiks.”
Svētvakara dievkalpojums nenotiks Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze skaidro: “Mūsu baznīcu 24. decembrī atvērsim tikai uz pusotru stundu, bet ne tādēļ, lai noturētu dievkalpojumu. Durvis būs vaļā tiem, kuri vēlēsies ienākt dievnamā un pielūgt Dievu. Dievkalpojums pulksten 18 būs Zoom platformā internetā. Būs īpaši sagatavots video ar svētbrīdi un mūziku, ko varēs apskatīt kanālā Youtube. Visbeidzot visi tie, arī ne draudzes locekļi, kuriem nav pieejas internetam, varēs atnākt uz baznīcu un no mapes paņemt lapas ar nokopētu Ziemassvētku sprediķa tekstu un svētbrīža kārtību.” Šogad M. Urdze nevadīs arī svētbrīdi Veco ļaužu namā, kā bija ierasts iepriekšējos gadus, taču šie ļaudis tāpat varēs saņemt sprediķi rakstītā veidā.
Bez eglītēm nepaliksim
Eglītes nav ne pārtikas, ne arī pirmās nepieciešamības preču sarakstā, tāpēc tās atbilstoši pašreiz Covid-19 epidēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem atļauts tirgot tikai darbdienās, bet cilvēki joprojām zvana Pētertirgus administrācijai un prasa, vai eglītes būs arī brīvdienās. “Nē, nebūs! Tāpat kā nebūs ne skujas, ne vainadziņi,” stāsta tirgus vadītāja Vineta Priedniece. Katru gadu eglītes tirgū pārdod divi līdz četri tirgotāji, un parasti viņi to nedara agrāk par 17. decembri.
Šogad jauno ierobežojumu dēļ egļu tirdzniecība Pētertirgū varētu sākties agrāk. Jau tagad tirgū esot sajūta, ka ceturtdienas un piektdienas ir kā jaunās sestdienas – pilns ar pārdevējiem un pircējiem.
“Jāpārorientējas, nav tik traki! Bez eglītes neviens nepaliks,” saka stādaudzētavas “Īves” vadītājs Dainis Ozoliņš un nemaz nebēdājas, ka eglītes nevarēs pārdot sestdienās un svētdienās. “Īvju” kociņi būs atrodami pie tirdzniecības centriem “XL Sala” un “Baata”. Lai strādājoši cilvēki varētu pie eglītēm tikt, pārdevēji pastrādās ilgāk, līdz kādiem septiņiem vakarā, teic D. Ozoliņš.
Taču Latvijā ikvienam iedzīvotājam ir arī atļauts doties pēc savas svētku egles uz valsts mežu, par to neko nemaksājot. Tiesa gan, izvēloties egli, jāievēro daži noteikumi, lai neiekultos nepatikšanās un nenodarītu pāri mežam. Kā zināt, kur ir valsts mežs? Tas iezīmēts ar īpašuma plāksnīti – uz dzeltena fona attēlots “Latvijas Valsts mežu” logotips. Valsts mežu teritorijas var apskatīt lietotnē lvmgeo.lv, kur tās ir iezīmētas ar tumši zaļu krāsu.
Veci mājās nelaidīs
Ziemassvētku vecītis, neraugoties uz ierobežojumiem, ir apņēmības pilns sveikt bērnus arī šogad, taču, spriežot pēc pieprasījuma, darba viņam būs krietni mazāk.
Liepājnieks Ivars, kurš Ziemassvētku vecīša lomā iejūtas jau daudzus gadus, uzrunāts divas nedēļas pirms svētkiem, stāsta, ka pagaidām nav saņēmis nevienu uzaicinājumu ciemoties. Šāda situācija nav bijusi pat ekonomiski smagajos laikos. “Bērni jau gaida, bet vecāki nezina, vai var vecīti aicināt ciemos. Viņiem šogad vieglāk – tā kā vecītis nevar nākt, noliks dāvanas zem egles, un viss.”
Pielāgojoties jaunajai situācijai, šobrīd tiek piedāvāti citādi pakalpojumi – saruna ar Ziemassvētku vecīti pa tālruni vai video apsveikums, secināms, izpētot sludinājumus un reklāmas internetā.
“Nu ko tas zvans dod? Tam bērnam taču vajag klēpī pasēdēt, paraustīt vecīša bārdu, lai pārliecinātos, vai tā īsta,” vērtē Ivars.
Jautāts, kā viņš plāno iepriecināt svinētājus, Ivars atbild: “Kolēģi saka, ka to var darīt ārā zem ābelītes. Lai pieaugušie nāk ārā un pelna to dāvanu, skrien pa lauku, lēkā (smejas). Mājās jau veci neviens nelaidīs!”
Raivis Bružis, kurš arī gada nogales svētkos pārtop par Ziemassvētku vecīti, stāsta, ka šogad vecītim faktiski ir trīs iespējas: piegādāt dāvanas tikai līdz namdurvīm, sūtīt videosveicienu vai bērnus sastapt ārpus telpām, protams, ievērojot distanci. “Dzejolīša uzklausīšana no divu metru attāluma un dāvanu maisa nodošana dārzā,” savus plānus ieskicē Raivis.
Viņš saņēmis vairākus uzaicinājumus, taču, salīdzinot ar citiem gadiem, interese par Ziemassvētku vecīša apciemojumu mazinājusies uz pusi. “Visiem jau ir prātā tas, ka svinēt nedrīkst, arī tikties ne, tāpēc par Ziemassvētku vecīša aicināšanu ārpus telpām cilvēki nav aizdomājušies.”
Svētki viesu namā
Pieprasījums pēc atpūtas svētku brīvdienās lauku viesu mājās ir visai liels, pastāsta vairākas to saimnieces. Taču visas atzīst, ka tās ir ģimenes vai pārīši, kas vēlas atpūsties pie dabas. Kompānijām, kuras grib rīkot ballītes, pakalpojumu atsaka. Vēl šā gada nogalei raksturīgs, ka cilvēku interese ir liela, taču viņi ir nedroši, svārstās pieņemt galīgo lēmumu, iemaksāt avansu. Dažs piezvana, ka brauciens uz laukiem atcelts, jo ģimenē kāds saslimis ar Covid-19 vai kļuvis par kontaktpersonu.
Ziemupes “Laikās” klientu pieprasījumā nav nekādas atšķirības no citiem gadiem, stāsta viesu nama saimniece Liene Zaļkalne-Glezere, “strādājam valstī noteiktajā kārtībā. Mūsu pluss ir tas, ka ir atsevišķas viesu mājas, iemītnieku ceļi nekrustojas, ja nu vienīgi, ejot pēc malkas. Piecās mājās katrā varam uzņemt pa četriem pieciem cilvēkiem. Mūsu klienti jau gadus desmit ir ģimenes.
Pakalpojumi ir ierobežoti cilvēku skaita dēļ. Tā ģimene, kura mitināsies mājā ar pirti un kublu, ja gribēs, pirtiņu dabūs, bet citu mājiņu iemītnieki – ne. Pērēju mums nav. Tiklīdz stājās spēkā ierobežojumi, tā kompānijas pašas savus pieteikumus atsauca. Cilvēki ir diezgan apzinīgi un kārtīgi. Protams, ir tādi, kuri piezvana – vajag ballīti 20 cilvēkiem. Tiem atbildu, ka tas nav iespējams. Bet pavasarī bija trakāk, tad klientu attieksme bija: “Ko tu iedomājies, kā vari atteikt!”
Zane Gusta, viesu nama “Lavandervilla” vadītāja, atzīst, ka pieprasījums pēc viesu nama pakalpojumiem svētku dienās ir, bet saimnieki seko līdzi, lai tā būtu viena ģimene vai pārītis. “Cilvēki acīmredzot saprot, ka nevar svinēt lielākā pulkā un izvēlas izbraukt ārpus pilsētas. Nedēļu nogales decembrī un svētkos daļēji jau rezervētas.
Cilvēki grib mieru un klusumu, viņiem ir ļoti svarīgi, lai nebūtu burzmas. Pie mums nav skaļu ballīšu, tā nav mūsu mērķauditorija.
Pirti, protams, izīrējam, bet tikai vienai ģimenei. Citi tajā dienā pirtī netiek. Nekad jau nevar justies pavisam drošs. Ievērojam visas prasības, noliekam arī roku dezinfekcijas līdzekļus. Bet tā visa ir mūsu pašu atbildība un arī risks. Mēs jau nezinām, ar ko viesi ir bijuši saskarsmē, kur viņi ir bijuši. Mums ir klienta vārds, konta numurs. Tas arī viss, speciāli neizmeklējam, kur un ar ko bijuši.”
Atpūtu namiņā pie jūras vēlas pavadīt ne tikai rīdzinieki, bet arī ļoti daudzi liepājnieki. Piemēram, vīrs un sieva noīrē namiņu romantiskam vakaram, stāsta Anita Vikmane, atpūtas kompleksa “Vērbeļnieki” saimniece. “Cilvēki uzskata, ka labāk ir pavadīt laiku pastaigās gar jūru, būt kopā ar ģimeni, kurināt kamīnu vai grilu.”
Nupat kāds gribējis pieteikt viesošanos desmit cilvēku kompānijai… un saņēmis atteikumu. “To nevar apgalvot, ka svētkos viss būs pilnībā aizņemts. Interese ir ļoti liela, bet jūtams, ka cilvēki ir nedroši, nesteidzas iemaksāt avansu, jo nezina, kas ar viņiem būs pēc dažām dienām. Ja nu kāds saslimst?”
Valsts mežā katrs drīkst nocirst vienu eglīti, tikai jāievēro:
- eglīti drīkst cirst stigās, pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem, meža ceļu un grāvju malās, zem elektrolīnijām;
- eglīti nedrīkst cirst jaunaudzē, arī ne jauktā jaunu koku mežā, citu īpašnieku mežā bez atļaujas, dabas parkā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas atzīmēta ar ozollapu.
- eglīte nedrīkst pārsniegt trīs metru garumu, celma diametram jābūt mazākam par 12 centimetriem, kociņš jānocērt vai jānozāģē līdz zemei, nedrīkst atstāt augstu celmu;
- ideāli proporcionālai eglītei augstuma un pamatnes attiecība ir 1,5:1, zari saauguši vienmērīgi uz visām pusēm un ir pietiekami stingri, lai nenolīktu zem rotājumu svara, galotne nav pārāk kaila;
- mājās eglīti iestiprina kājā ar ūdens trauku vai traukā ar mitrām smiltīm un pirms tam stumbrā nedaudz iezāģē, lai koks labāk uzsūktu mitrumu;
- lai eglīte ilgāk saglabātos svaiga, ūdenim var pievienot glicerīnu, aspirīna tableti un dažas karotes cukura.
Avots: VAS “Latvijas Valsts meži”
Nedodot iespēju vīrusam atņemt mūsu mīļos

Dārgie liepājnieki un tuvāko novadu iedzīvotāji! 2020. gads mums ir nesis daudz izaicinājumu, tas ir prasījis pacietību, sapratni un tālredzību. Pandēmija ir ietekmējusi ikviena dzīvi un atgādinājusi, cik daudz spējam izdarīt, kad rīkojamies kopā, bet cik slikts ir iznākums, kad domājam tikai par sevi.
Saprotu cilvēku bažas un grūtības, kuras mums visiem radījusi pandēmija un tās ierobežošanas pasākumi, taču Covid-19 ir lielākais izaicinājums, ar kuru saskaramies kopš neatkarības atjaunošanas. Grūtību pārvarēšana mūsos ir radījusi jaunu spēku un apņēmību, par ko varam būt lepni.
Esmu pārliecināts, ka kopīgi mēs šo sērgu uzvarēsim un kļūsim daudz stiprāki, daudz sīkstāki. Mūsu mērķis ir pēc iespējas ātrāk atgriezties normālā ikdienas ritmā, turpināt uzsākto ceļu uz pārtikušu un labklājīgu valsti.
Ziemassvētkus un Jauno gadu sagaidīsim pašu tuvāko lokā. Aicinu ikvienu gan svētkos, gan ikdienā saglabāt piesardzību un rīkoties atbildīgi, nedodot iespēju vīrusam atņemt mums mūsu mīļos.
Paldies par pacietību un izturību! 2021. gadā visiem novēlu stipru veselību, dzīvesprieku un možu garu!
Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents