Māksliniece un Liepājas patriote Agnese Rudzīte mūsu pilsētai ir uzdāvinājusi dāvanu dzimšanas dienā – krāsojamo grāmatu “Liepājai 395”. “Bērni ir mūsu sabiedrības daļa. Viņi ir mūsu nākotnes arhitekti, nākamie ārsti, ceļu būvnieki, skolotāji. Tāpēc vēlos bērnus iesaistīt ne tikai skolas mērogā, bet arī plašāk,” par ieceri veidot grāmatu stāsta māksliniece.

Skolēni jau janvārī sāka gatavot sveicienu savai mīļajai pilsētai Liepājai. Māksliniece Agnese Rudzīte sniedza nelielu teorētisku ieskatu tajā, kas ir ilustrācija, un dalījās savā pieredzē. Lielākā nodarbības daļa tika veltīta īpašas grāmatas “Liepājai 395” radīšanai, kas tika pasniegta pašiem autoriem un Liepājas 8. vidusskolas kolektīvam pilsētas svētkos. Saudzējot dabu, no dažādu materiālu – papīra, auduma, plastmasas – atlikumiem tika radīti mākslas darbi, kuros iemūžināta Liepājas sajūta. Nodarbību gaitā no kāda skolēna izskanēja atklāsme: “Es tagad mīlu mākslu!”, kas pilnībā saskan ar mākslinieces A. Rudzītes pārliecību, ka bērni nav jābaida ar mākslu, bet jāļauj viņiem izbaudīt jaunrades procesu. Skolēni lika lietā savas maņas un apguva, kāda ir māksla un materiāls, no kā tā top – raupjš, gluds, smalks, trausls, staipīgs, smaržīgs un nepakļāvīgs.

Grāmatas Liepājas dzimšanas dienai par godu ir pilnas ar mīļām lietām un vietām pilsētā – jūra, pludmale, kuģi, Rožu laukums, Lielais dzintars, futbols, Jūrmalas parks, Karosta un tirgus.

“Patiesībā esmu laimīga, ka varu dzīvot Liepājā. Visdrošākā vieta ir šeit. Tas, ka mums kādreiz peļķes dubļainākas vai ūdens nav tik debeszils, tas nav tik būtiski. Es eju tam pāri. Svarīgākais ir sajūtas un apziņa, ka tu te esi, ka tepat šalko jūra.

Hipijmeitene ar vējiem matos

“Šobrīd esmu apslimusi un nu jau nedēļu pašizolējusies, jo manī nav ne vismazākās vēlēšanās kādam sabojāt imunitāti tik sarežģītā laikā. Šī iemesla dēļ nekāda īpaša svinēšana nav plānota. Bet! Es lasu visu laiku, un dzimšanas dienai man kā saldais ēdiens stāv sataupīts Valentīna jaunais dzejas krājums “melna ir tikai jūra”,” saka rakstniece Jana Egle.

“Reiz, kad dzīvoju Ventspils rakstnieku mājā, ārzemju dāmas – spāniete, vāciete un somiete – man jautāja, ar ko mana pilsēta Liepāja atšķiras no Ventspils. Principā jau abas ir ostas pilsētas pie jūras. Mazliet padomāju un teicu, ka Ventspili redzu kā kungu uzvalkā, bet Liepāju kā hipijmeiteni ar vējiem matos. Tā arī ir mana Liepājas sajūta, kur, neskatoties uz manu sirmo galvu, pati jūtos kā tā hipijmeitene. Manai pilsētai piemīt draiskums, vieglums un tajā pašā laikā liela mīlestība uz visu.”

Uzcepiet kūciņu!

Liepājas teātra aktieris Gatis Maliks ir dzimis tieši 18. martā un Liepājā. Dubultajos svētkos viņš novēl – šajā grūtajā laikā turēsimies viens no otra pa gabalu!

“Esmu absolūts Liepājas fans, atbalstītājs un patriots. Ja es satieku kādu, kurš nedzīvo Liepājā, agri vai vēlu sāku slavēt, cik Liepājā ir labi un kā mums te viss notiek,” saka aktieris.

Savas dzimšanas dienas svinības Gatis esot atcēlis, solidarizējoties ar visiem un neizaicinot likteni. Varbūt satikšoties ar pāris draugiem. “Kā pārējiem svinēt Liepājas dzimšanas dienu? Uzcepiet mājās kūciņu!” iesaka Gatis Maliks.

Īpašā ideja mazliet pagaidīs

Restorāna “Roma” īpašnieks un vadītājs Rauls Silts Liepājas dzimšanas dienā savus restorāna viesus bija gatavojies pārsteigt ar speciālu ēdienkarti, kas bija sagatavota, sekojot zero waste jeb bezatkritumu dzīvošanas filozofijai. Reiz bijis kādā pasākumā Rīgā, kur aktīvisti pievērsuši uzmanību tam, ka desmitiem tūkstošu tonnu ēdiena pasaulē tiek izmests ik mirkli. “Tas liek aizdomāties. Mēs tomēr izmetam ļoti daudz ārā! Mūsu ideja bija – izmantot pilnvērtīgi katru produktu. Piemēram, kartupelis – nomizojot tas zaudē 20 procentus produkta vērtības. Bet to var izmantot visā pilnībā, turklāt ļoti dažādi!”

Pēkšņās vīrusa krīzes dēļ gan no interesantās idejas nācās atteikties, restorāns, kā daudzi citi, pāriet uz piedāvājuma piegādi klientiem. “Tas tikai laika jautājums – restorāns būs jāver ciet. Novēlu visiem nezaudēt degsmi, meklēt iespējas, kā attīstīties. Satraukums jau ir. Divus mēnešus vēl varam operēt ar ļoti maziem apgrozījumiem. Ik pēc dažām stundām nāk jaunas ziņas, bet neko jau nepalīdz uzvilkt sevī uztraukumu pēc katrām ziņām. Novēlu Liepājai daudz laimes dzimšanas dienā!” Rauls septiņus gadus dzīvoja ārzemēs, nu jau trīs gadus atpakaļ Latvijā. Liepājā viņam patīk “lielpilsētas domu gājiens un mierīga gaisotne – līdzīgs komplekts, kā bija Gērnsijā”. Viņš atzīstas – Liepājā iemīlējies, drīz precēsies. Atgriešanos nenožēlo, jo uzskata – ārkārtas situācijā drošāk tomēr būt mājās.

Ar vēja noturīgiem ļaudīm

Tramvaja vadītājs Ainars Luters: “Nevarētu teikt, ka mājās kaut kā īpaši atzīmēju Liepājas dzimšanas dienu, taču sevi uzskatu par kārtīgu pilsētas patriotu – šeit esmu dzimis, audzis un Liepāju nemainītu ne pret ko. Ja svētku reizē sanāk vadīt tramvaju, tad pilsētas dzimšanas dienu izjūtu vairāk. Tie nav tikai karodziņi, kas šajā dienā piestiprināti pie tramvajiem, bet arī pasažieri, jo braucieni ir bez maksas. Zinu, ka vairākas ģimenes, kuras ikdienā neizmanto sabiedrisko transportu, labprāt dodas izbraucienā pa pilsētu. Man patīk parunāties ar cilvēkiem, un atceros gadījumu, kad meita vai dēls bija palūdzis vecākiem izbraukt ar vilcieniņu cauri pilsētai, bet viņi pat nezināja, kas vispār ir galapunkts. Tad paskaidroju.

Teikšu Valsts prezidenta padomnieces Aivas Rozenbergas vārdiem: “Liepāja ir jaudīga pilsēta.” Šeit dzīvo stipri ļaudis, kurus vējš nekad neaizpūtīs.”

Iespēju pilsēta

Ielu vingrotājs un treneris Gvido Šalms par Liepāju saka tā: “Mūsu pilsēta ir diezgan sakopta, tīra un nepārprotami sportiska. Manā skatījumā Liepāja ir iespēju pilsēta. Pat nevajag doties uz Rīgu. Ja cilvēks ir apņēmīgs un darbspējīgs, tad viss ir iespējams. Vismaz es to saku saviem jauniešiem. Kaut ko novēlēt Liepājai ir grūti, bet varu ieteikt darīt to, kas ir tuvs sirdij, un tad viss izdosies.”