Kopš SIA “Madonas namsaimnieks” pirms dažiem gadiem ieviesa jaunu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību, ne tikai privātmāju, bet arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji var samazināt maksu par atkritumiem, tos šķirojot, un pārliecināties – jo mazāk atkritumu izved, jo mazāk jāmaksā. 

Par to ir pārliecinājusies arī Bakmaņu ģimene, kura Madonā dzīvo 45 dzīvokļu mājā Gaujas ielā. Lielākā maksa, kāda pēc jaunā aprēķina ieviešanas bija jāmaksā vienam iedzīvotājam, – 1,23 eiro mēnesī. Lielākoties maksa pat nesasniedzot vienu eiro, stāsta Bakmaņi.

“Šajā mājā dzīvojam jau septiņus gadus un visu šo laiku arī šķirojam atkritumus. Mums ir ļoti aktīva mājas apsaimniekošanas biedrība, tās pārstāve Jeuženija Adamoviča mūs iepazīstināja ar iekšējās kārtības noteikumiem, kas katram jāievēro, dzīvojot šajā mājā, izskaidroja arī visu par atkritumu šķirošanu. Teikšu atklāti – pašos pirmsākumos bija grūti, bet kur tas laiks, kad tas šķiet pats par sevi saprotams. Tāpat kā ledusskapī liekam produktus vai skapī drēbes, tieši tā mēs atkritumu spainī, kur ir divi nodalījumi, atsevišķi saliekam šķirotos un nešķirotos atkritumus. Atsevišķi sakrājam arī izlietotās baterijas, lai pēc tam nododu veikalos speciāli tam paredzētajās vietās. Pie tā, ka atkritumi ir jāšķiro, esam tik ļoti pieraduši, ka tad, kad atbrauc ciemos draugi, kuri tam nepievērš uzmanību, šķiet jocīgi, ka visi to vēl nedara,” atzīst Laura Bakmane.

Viņa uzsver, ka atkritumu šķirošanā aktīvi iesaistās visa ģimene. Pat divgadīgajam Emīlam ir savs pienākums, jo viņam ļoti patīk saplacināt plastmasas pudeles, un mazais dēlēns to uztver kā rotaļu. Savukārt vecākā meita Evelīna, kas rudenī uzsāks mācības Madonas vidusskolas 3. klasē, ir tā, kura seko, vai maisiņš ar šķirotajiem atkritumiem ir jau pilns un pienācis laiks doties uz atkritumu konteineru laukumu, lai tos izmestu zaļās vai zilās krāsas konteinerā.

“Par to, kā atkritumi, ko iespējams izmantot otrreizējai pārstrādei, ir jāšķiro, mums stāstīja skolā. Un tas nemaz nav grūti. Skolā mums regulāri notiek arī makulatūras vākšanas konkursi, un mēs tajos piedalāmies,” pastāstīja Evelīna.

Vasarā uz atkritumu konteineru laukumu Evelīna dodas ar brālēnu Mārtiņu, kas uz Madonu atbraucis ciemos no Saulkrastiem. Viņiem itin bieži pievienojas arī kaimiņiene Zane. 

“Saulkrastos mēs arī šķirojam atkritumus. Dalītie konteineri gan nav tik tuvu kā šeit, bet mums ir liela kaste, kur saliekam vecās avīzes, plastmasas pudeles, citu iepakojumu, lai pēc tam to visu aiznestu uz konteineriem,” pastāstīja Mārtiņš.

Savukārt Laura un Gatis Bakmaņi piebilda, ka, šķirojot atkritumus, tiek saudzēta daba un, nododot makulatūru, vismaz kāds koks tiek izglābts. Viņu vēlējums – atkritumu šķirošanas sistēmu turpināt pilnveidot, lai novadu centros bez problēmām varētu nodot arī medikamentus, tāpat lai sadzīves atkritumu konteineros nebūtu jāmet vecās drēbes utt. It īpaši ņemot vērā, ka Madonā konteineru laukumos ir izvietoti arī ne visai saprotami paziņojumi, ka daži atkritumu veidi, kā, piemēram, polietilēna maisiņi, piena, krējuma tetrapakas un cits iepakojums šķirošanai netiek pieņemts, lai gan citur to izmanto otrreizējai pārstrādei.

Jāpiebilst, ka pēdējos gados Madonā daudz ir arī darīts, ieguldot visai lielus pašvaldības budžeta līdzekļus (dabas resursu nodokļa ieņēmumi), sakārtojot konteineru laukumus pie daudzdzīvokļu mājām, novēršot vai vismaz būtiski samazinot trešo personu piekļuvi – tie tiek slēgti, bet tas nozīmē, ka atkritumus tajos var mest tikai konkrēto māju iedzīvotāji, kuri tos var atslēgt, izmantojot čipu vai atslēgu.

Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.