Pavasarī uzsāktās sarunas par iespēju bijušās Rokkafejnīcas telpas
izmantot Liepājas teātra mazās zāles vajadzībām iestrēgušas. Tāpat nav rasts
cits risinājums teātra mazā zāles jautājumā, portālam pastāstīja Liepājas
teātra direktors Herberts Laukšteins.

”Iecere tikt pie teātra mazās zāles joprojām nav atmesta,”
portālam skaidroja H.Laukšteins: ”Viens risinājuma variants ir Rokkafejnīcas
telpu izmantošana mazās zāles vajadzībām, otrs – telpu iekārtošana Dārzu ielā.
Es būtu gatavs izmantot jebkuru no šiem variantiem, skaisto mērķi – piebūvi
blakus teātrim skvēriņā – atstājot tālākā nākotnē.”

Viņš skaidro, ka jautājums par Rokkafejnīcas telpu
izmantošanu lielos vilcienos atkarīgs nevis no teātra, bet gan privātām
investīcijām: ”Ja radīsies nomnieks telpām ēkas pirmajā stāvā, tad turpināsim
sarunas par sadarbības līguma slēgšanu.” Sarunas par šo jautājumu bijušas gan
ar Rokkafejnīcas saimniekiem, gan diviem uzņēmējiem, kuri interesējušies par
iespējām saimniekot ēkas pirmajā stāvā. Taču līdz šim sarunas nav bijušas
auglīgas.

Savukārt pašvaldība par jautājumu, kas saistīts ar teātra
mazo zāli, klusējot, stāsta H.Laukšteins. Ar koncertzāles ”Lielais dzintars”
būvniecību pēc H.Laukšteina teiktā mazās zāles jautājums nav saistīts: ”Pirms
vairākiem gadiem šis jautājums tika cilāts. Bija runa, ka koncertzāles ēkas
piektajā stāvā varētu būt teātra mazā zāle.”

Teātra direktors minētās telpas gan neuzskata par piemērotām
mazās zāles vajadzībām: ”Tā pēc projekta ir ovāla telpa ar stiklotu sienu.
Teātra vajadzībām tā nav īsti piemērota. Toreiz ieminējos, kas būtu
nepieciešams, lai minētā telpa būtu piemērota teātra vajadzībām, bet, acīm
redzot, arhitektam tas nebija pieņemams.”

”Arī kvadratūra koncertzāles ēkā teātra mazās zāles
vajadzībām ir par mazu,” atzina H.Laukšteins, rezumējot, ka līdz ar to teātra
mazās zāles jautājums joprojām ir atklāts.

Pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde portālam
skaidroja, ka jautājuma risināšana ir Liepājas teātra kompetencē. Pēc viņas
teiktā pagaidām no teātra puses nav viennozīmīga vērtējuma, par to, ka
Rokkafejnīcas telpas būtu vispiemērotākās teātra mazās zāles vajadzībām. Turklāt
viņa šaubās, vai tieši Rokkafejnīca ir piemērotākais variants, jo arī telpas
šīs ēkas otrajā stāvā ir pārlieku gaišas teātra vajadzībām, līdz ar ko būtu
nepieciešami nopietni pārbūves darbi.

S.Golde apstiprina, ka koncertzāles ēkā teātra vajadzībām
paredzētas telpas mazās zāles iekārtošanai: ”Tās ir telpas pašā augšējā ēkas
stāvā, teātrim šīs telpas jau piedāvātas. Protams, ka vislabākais variants būtu
piebūve blakus teātra ēkai. Taču koncertzāles ēkā būs lifts, kas atvieglos
dekorāciju piegādāšanu.”

Viens no Rokkafejnīcas bijušajiem saimniekiem Raivo Mediņš
portālam apstiprināja, ka Rokkafejnīcas ēka pagaidām vēl nav pārdota, arī
nopietns nomnieks vēl nav pieteicies: ”Pagaidām nekas nav mainījies.” Pēc viņa
teiktā interese par Rokkafejnīcas ēku potenciālajiem pircējiem un
apsaimniekotājiem esot, bet: ”Domā, lemj.” Īstais telpu izmantotājs vēl neesot
radies: ”Jāņem vērā, ka ēka ir plaša, apsaimniekošana prasa ievērojamus
līdzekļus.”