Nesen Indra Štāle pusdienlaikā no automašīnas devās atpakaļ uz darbu Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā, Lielajā ielā 1a, un viņu notrieca privātā skrejriteņa vadītājs.

Viss notiek zibenīgi

Ar kolēģēm vērojot to, cik lielā ātrumā turpat aiz loga traucas skrejriteņi, spriedušas, ka tā tam nevajadzētu būt.

“Kad cilvēki svin kāzas un nāk ārā no Dzimtsarakstu nodaļas, viņi sajūtās pārņemti ar pavisam ko citu, nedomā par to, ka tūlīt viņu var notriekt boltiņš. Tāpat mammītes, kuras pēc dzemdībām nāk reģistrēt bērniņus, nu ne vienmēr viņām tas ceļš līdz mums ir viegls, un viņas koncentrējas uz pavisam ko citu.

Veloceliņš būtībā iet gar mūsu durvīm, uzreiz aiz mašīnu stāvvietas. Ja tur ir pilns ar mašīnām, nevar redzēt, ka tur traucas skrejritenis. Un tad nu notiek tā, kā ar mani notika,

lai gan pati ik dienu redzēju, cik neprātīgi šie riteņi brauc. Nedomāju, ka tā būšu es,”

stāsta Indra.

Trieciens bijis tik straujš, ka I. Štāle nepaguva ne apskatīt vadītāju, ne ko citu piefiksēt. Vainīgais no notikuma vietas lielā ātrumā aiztraucās prom. Daži no Dzimtsarakstu nodaļas apmeklētājiem metušies viņam pakaļ, tomēr neveiksmīgi.

Ja tas būtu “Bolt” skrejritenis, vēl būtu iespējams uzmeklēt, bet privāto braucamrīku izsekot nevar. “Policijā iesniegumu gan uzrakstīju,” stāsta cietusī.

“Visvairāk cietusi potīte, kurai uzlikts ģipsis. Lūzuma nav, bet ir savainotas saites.

Atveseļošanās prasīs ilgu laiku. Darbu arī es nevaru apmeklēt, laulības taču nevadīšu sēžot.”

Indra uzsver, ka par šo jautājumu viņa vēlas runāt plašāk ne tikai tāpēc, ka pati piedzīvojusi nelaimi, bet lai Liepājā tiktu sakārtoti šie jautājumi, jo šādi palikt nevar.

“Zinu, ka “Bolt” var ierobežot ātrumu konkrētos posmos, piemēram, pie skolām, lai nevar pabraukt ātrāk par 15 km/h. Par kādu ieraudzīšanu tur vispār var runāt, ja viss notiek tik zibenīgi! Domāju, būtu jāsamazina uz 10 km/h.”

Tāpat Indrai gadījies, ka skrejriteņa braucēja teju ieskrien viņas vadītā automašīnā.

“Zinu gadījumu, kad meitene ar skrejriteni iebrauca plaisā uz ietves un krita. Salauza žokli vairākās vietās. Pērn paziņa salauza potīti, un kāja joprojām ir problemātiska, nav pareizi saaugusi.

Gadījumi ir viens pēc otra, tomēr šī runāšana nelīdz, ir jāmaina lietas būtība,”

pārliecināta sieviete.

Pagājušajā nedēļā liela nelaime notika Rīgā, kad 26 gadus veco Jāni septiņos no rīta ceļā uz darbu uz nomas skrejriteņa notrieca automašīna. Gūti galvaskausa lūzumi, jau vairākas dienas jaunais vīrietis atrodas komā.

Trīs brikulīši uz viena

Cenšoties izprast, kāda kopumā ir liepājnieku nostāja par skrejriteņiem pilsētā, ar sociālo vietņu palīdzību apvaicājāmies par pieredzi un mudinājām pastāstīt arī par piedzīvotajām nedienām.

Viedokļi dalās – vieni sūkstās par to, ka cik nu var cilāt šo tēmu, jo, ja šoferis esot prātīgs, tad viss būšot kārtībā, kamēr lielākā daļa piekrīt tiem, kas teica – skrejriteņi būtu jāaizliedz.

“Risinājums ir ļoti vienkāršs, šāda veida transporta līdzekļi ir aizliedzami tāpat kā Parīzē.

Bet to jau neviens kapitālists, kas izslāpis pēc peļņas, nedarīs. Vai nu otrs – bez motocikla vadītāja apliecības un braucamrīku reģistrācijas ar visām numura zīmēm satiksmē piedalīties nevar,” risinājumu piedāvā Dainis.

Harijs Tauriņš atzīstas, ka pats neesot ar šādu ierīci braucis un nekad arī nebraukšot.

“Uzskatu, ka skrejriteņi Liepājā ir absolūts nihilisms. Divatā brauc gandrīz visi, 1. septembrī vispār bija unikāls skats –

pa Pērkones ielu, nepaskatoties ne pa kreisi, ne pa labi, pāri Uliha ielai tādi metru gari brikulīši aizlaida uz skolu! Trīs gabali uz viena tā braucamā!

Uz tramvaja sliežu pusi, dodu 99%, ka uz 6. skolu! Labākais tajā visā, ka pār to pašu krustojumu dažas sekundes vēlāk cēli aizpeldēja policijas ekipāža. Otrs absurds, ko esmu pamanījis, – vecāki paši uz stāvdrāžiem ved bēbjus uz dārziņiem. Nepieņemami!”

Savukārt Ivars, kurš ikdienā pārvietojas ar personīgo skrejriteni, neslēpj, ka piedzīvojis brīžus, kad zaļie braucēji būtu pelnījuši kārtīgu pērienu, jo brauc bez bremzēm.

“Iemesls pavisam vienkāršs, zaļajiem ir maksa par minūtēm un 99% netērēs lieki naudu. Es braucu atbilstoši likumam. Garām cilvēkiem lēni un uzmanīgi (īpaši bērniem), pirms gājēju pārejas pārliecinos par drošību un uz ceļa lienu tikai tad, ja blakus nav ietve un ceļš ir brīvs no auto.”

Vēsturiskajā centrā – 10 km/h

Skrejriteņu operators “Bolt” ir ieviesis pārgalvīgas braukšanas rādītāju, stāsta skrejriteņu operāciju vadītājs Latvijā Ronalds Ābols.

Pateicoties sensoriem, var noteikt, piemēram, braukšanu divatā, strauju bremzēšanu, izslīdēšanu, sadursmi, kā arī skrejriteņa novietošanu aizlieguma zonā.

Lietotājs vispirms saņem paziņojumu lietotnē kopā ar izglītojošu informāciju par to, kā uzlabot savu braukšanas kultūru. Savukārt tiem, kuri turpina braukt bezatbildīgi, var tikt ierobežota piekļuve skrejriteņiem.

Šāds rādītājs tiek mērīts lietotājiem, kas ir veikuši vismaz piecus braucienus.

Nomas skrejriteņu maksimālais ātrums nedēļas nogalēs no 25 km/h tiek samazināts uz 20 km/h.

“Pie skolām, bērnudārziem, parkiem, skvēros, vēsturisku vietu apkārtnē un citās publiskās vietās, kur mēdz pulcēties daudz cilvēku, esam izveidojuši zema ātruma zonas, kur braukšanas ātrums samazinās uz 15 km/h. Uzskatām, ka tas ir viens no veidiem, kā samazināt negadījumu skaitu,” norāda R. Ābols.

GPS sistēma ļauj noteikt skrejriteņa lokāciju pilsētvidē, un tā var pārbaudīt informāciju gan par vadītāju, gan ātrumu.

Dažviet Eiropā, uzklausot iedzīvotājus, rasti radikāli risinājumi. Nomas elektroskrejriteņi ir aizliegti Parīzē un Maltā. Latvijā par aizliegšanu nediskutē, bet pašvaldībām ļauts ieviest savus regulējumus.

Līdz šim noteikumus izstrādājušas vien Rīga un Jelgava. Jelgavā noteiktas vietas, kur aizliegts novietot koplietošanas transportlīdzekļus, un ātruma ierobežojuma zonās skrejritenis nedrīkst pārsniegt 10 km/h.

“Bolt” sadarbojas ar Liepājas pašvaldību mikromobilitātes rīku regulējuma izstrādē.

Ekonomikas un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Arnis Vītols stāsta, ka pašvaldības saistošo noteikumu projektu drīz varēšot laist tālāk izskatīšanai. Vēl tiek izstrādāta karte, kurā būs redzams, kur drīkst un kur nedrīkst novietot braucamrīkus, un ātruma ierobežojumi.

“Pilsētas centrālo daļu plānojam atbrīvot, skrejriteņus drīkstēs nolikt tikai norādītās stāvvietās,”

viņš saka.

Izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš pauž, ka visdrīzāk ātruma ierobežojums 10 km/h būs visā Liepājas vēsturiskajā centrā, arī būs spēkā lielo pasākumu laikā, un tieši šo risinājumu varētu paspēt apstiprināt vēl šajā sezonā.

Ierobežojumus lietotnē var uzlikt tikai nomas skrejriteņiem, uzsver A. Vītols. Pašvaldības saistošajos noteikumos gan tos varētu attiecināt arī uz privātajiem.

Ja būs noteikts ātruma ierobežojums vēsturiskajā centrā, tad tā robežas var apskatīt apbūves noteikumos un nevarēs attaisnoties ar nezināšanu.

Te viņš ir, un te viņa nav

“Vismaz vienu pārkāpumu dienā konstatē, bet vairums ir ar nomas skrejriteņiem,” atklāj D. Jēriņš.

Operators nāk pretī, piedāvājot risinājumus, taču, lai nebūtu pārkāpumu, jāizglīto sabiedrība, domā A. Vītols.

Likums ar elektroskrejriteni atļauj braukt visur – pa brauktuvi, kur traucē automobiļiem, pa veloceļiem, kur ar ievērojami lielāku ātrumu apdraud velobraucējus, un pa ietvēm, kur bieži cieš gājēji.

“Likums paredz, ka viņam nav prioritāte, bet dzīvē tas nestrādā,” piekrīt D. Jēriņš. “Tehnoloģiju attīstība aizgājusi priekšā likumdošanai.”

Neesot pareizi arī tas, ka pilngadīgie elektroskrejriteni drīkst vadīt bez eksāmenu kārtošanas.

Liepājas pašvaldības policijā šogad fiksēts 41 pārkāpums, kas veikts ar elektroskrejriteni. Lietotnē “Liepājas pilsēta” saņemto ziņojumu skaits – 60.

Policijas priekšnieka vietnieks Ainars Lūsis atzīst, ka braucēji bieži apdraud sevi un gājējus, bet “problēma ir ar to, ka tas ir mobils rīks – te viņš ir, un te viņš nav”.

“Nav prātīgi dzīties pakaļ skrejritenim, apdraudot cilvēkus vēl vairāk, policistam tas ir jāvērtē,”

viņš norāda.

Cerams, jauniešu auditoriju uzrunās Valsts policijas kampaņa “Ātrākais, kā nonākt slimnīcā”, kas veidota sadarbībā ar mediķiem un “Bolt”.

Tā kā ne viens vien privātā elektroskrejriteņa īpašnieks pēc reģistrācijas “uzlabo” savu braucamrīku, lai brauktu ātrāk par 25 km/h limitu, pašvaldības policija mērīs to ātrumu satiksmē.

Lai varētu uzsākt procesuālas darbības, vispirms jāzina braucamrīka reģistrācijas numurs. Talkā nāk videonovērošanas kameras, tomēr nākamā problēma ir pārkāpēja mītnes zeme.

“Ja Lietuva, tad tā ir problēma,” atzīst A. Lūsis.

Sodu ārvalstniekam var piemērot vien tad, ja policists viņu aptur, bet vēl paliek jautājums, vai sodu izdosies piedzīt.

Daudz traumu ar elektroskrejriteņiem gūtas sezonas sākumā, kad Liepājas Reģionālās slimnīcas traumpunktā vērsās aptuveni trīs četri cietušie dienā.

Tagad braucēji jau adaptējušies satiksmē, tomēr vismaz viens gadījums nedēļā ir, stāsta slimnīcas pārstāve Indra Grase.

Kad puņķi un asaras, tad jau ir par vēlu

Edgars Ginevičs, traumatologs ortopēds

Šiem braucamajiem ātrums ir pietiekami liels. Ar 20 līdz 25 kilometriem stundā pietiek, lai krītot nopietni traumētos. Ritenīši ir ļoti maziņi, un jebkura mazākā bedrīte, akmentiņš var novest pie kritiena.

Neievērojot pirmām kārtām pasākumus pašu drošībai, kas ir ķivere, elkoņu, ceļu un plaukstu locītavu sargi, jebkura kritiena rezultātā var ļoti smagi traumēties, ko mēs arī redzam Liepājas Reģionālās slimnīcas traumpunktā.

Traumas ir smagas, lūzumi ir ļoti nopietni, tie atstāj sekas uz visu turpmāko dzīvi.

Ir bijušas smagas galvas traumas, jo brauc bez ķiverēm, apakšdelma lūzumi, jo bieži vien pirmais, uz kā piezemējas krītot, ir plaukstas. Protams, arī kāju lūzumi pēdas locītavas līmenī.

Ja skarta galva, viens ir salauzts kauls, bet galvas smadzenēs var rasties asinsizplūdumi, kas pēc tam var beigties ar centrālās nervu sistēmas funkciju traucējumiem.

Esmu ļoti strikti pret šiem braucamajiem.

Pamatā tie ir jauni cilvēki, kuri izvēlas šos transportlīdzekļus, kas stāv ietves malā, skaisti novietoti rindiņā. Ļoti vilinoši paņemt tādu pavizināties. Visbiežāk cilvēki vienkārši paņem un brauc, jo pa ielu parasti neejam ķiverēs un aizsargekipējumā. Kādi esam, tādi braucam, ķermenim nav nekādas aizsardzības.

Dažkārt vēl pamanās braukt divatā. Ir vecāki, kuri ved savus mazos bērnus, tā nu ir atsevišķa cilvēku kategorija, “īpaši gudri”.

Gan man, gan kolēģiem traumpunktā regulāri nākas vēl un vēl atgādināt par drošību un aizsardzības pasākumiem, bet tad jau ir par vēlu.

Tur ir puņķi un asaras, un to, kas ir noticis, atpakaļ nepagriezīsi.

Lai sāktu piedalīties ceļu satiksmē, vispirms ir jāzina noteikumi. Pēc tam ir kaut nedaudz jāiepazīstas ar elektroskrejriteņa specifikāciju – braukšanas ātrumu un to, kam tas patiesībā paredzēts.

Bieži vien ar tiem brauc pa parka grantētajiem celiņiem, kas nebūt nav tas segums, kas domāts šim braucamrīkam.

Un, protams, nepieciešami aizsardzības līdzekļi, bez kuriem nevar, braucot arī ar divriteni un motociklu.

Uzziņai

Negadījumi un traumas

– Šā gada piecos mēnešos Latvijā noticis 81 ceļu satiksmes negadījums, cietušas 56 personas. 2023. gadā šajā periodā notika 124 negadījumi, cieta 95 cilvēki un viens gāja bojā. 

– Valsts policija pērn fiksēja 61 ceļu satiksmes negadījumu, kad elektroskrejriteņa vadītājs bija uzbraucis gājējam.

– Katrs piektais ceļu satiksmes negadījums ar elektroskrejriteni 2023. gadā notika, vadītājam esot alkohola reibumā. Taču reibumā cietušo braucēju skaits ir lielāks, jo daudzi par kritieniem policijai neziņo.

– Trīs gadu laikā Stradiņa slimnīcas Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centrā ir nonākuši 410 cilvēki ar galvas un sejas traumām, kas gūtas, braucot ar elektroskrejriteni.

Kur un kā braukt

– Kur vien iespējams, jāpārvietojas pa veloceliņiem.

– Uz ietves vienmēr priekšroka ir gājējiem, tāpēc jābrauc lēnāk un nekādā veidā tiem netraucējot.

– Atļauts braukt pa nomali, netraucējot gājējiem, kā arī pa brauktuvi, braucot vienā rindā un iespējami tuvu labajai malai vietās, kur atļautais ātrums nepārsniedz 50 km/h.

Avots: Valsts policija

Liepājnieki runā tā:

• Latvijā kultūras trūkst visās satiksmes jomās;
• Ja brauc ar “galvu”, viss ir kārtībā. Bet, ja galvas vietā ir tikai kakla pagarinājums, tad ir bēdīgi…;
• Ja nemāki braukt, tad ej ar kājām. Lai gan ļoti daudzi arī ar kājām nemāk iet, tādu pat ir vairāk nekā to, kas nemāk braukt, pa visiem transportlīdzekļiem kopā ņemtiem;
• Es kā šoferis esmu novērojusi, ka cilvēki pie gājēju pārejām ir ļoti neizlēmīgi. Paši nesaprot, vai ies pāri vai ne;
• Kā nav pozitīvu stāstu? Es reiz izvilku pakaļu no mašīnas un gāju ar kājām pa ietvi… pāris to pabrauca man garām un virsū neuzskrēja… Lūk, viens pozitīvs stāsts;
• Lielākā problēma, ko esmu novērojusi no skrejriteņu braucējiem, ir braukšana pretējā virzienā pa veloceliņiem, ātruma nesamazināšana, tuvojoties krustojumiem. Riteņu un skrejriteņu neaprīkošana ar skaņas signāliem;
• Nevaru pārdzīvot, ka tiek ļauts tos novietot visskaistākajās ainavu vietās, kur jādzīvojas fotogrāfiem ar saviem klientiem. Pieķēzī Liepājas skaistākos skatus! Aizejot līdz Gulbīšu dīķim, vai jāraud!