25.aprīlī uz autoceļa A9 Rīga – Liepāja pie Rolavas, izmantojot mobilo bremžu stendu, notika kravas transportlīdzekļu tehniskā kontrole jeb mobilā tehniskā apskate, ko veica CSDD Tehniskās kontroles un sertifikācijas inspekcija sadarbībā ar Ceļu policiju. Rezultāti bija nepatīkams pārsteigums.

Piecu stundu laikā tika pārbaudīti 30 kravas transportlīdzekļi, no kuriem nopietnas problēmas bremžu sistēmā tika konstatētas 8 spēkratiem. 5 transportlīdzekļiem tika sniegts 2.vērtējums un atkārtoti jāiziet tehniskā apskate, bet 3 transportlīdzekļiem tika sniegts 3.vērtējums, kas paredz numura noņemšanu un aizliegumu turpmāk piedalīties satiksmē. Un tas nozīmē, ka katrs desmitais kravas auto uz ceļa bija ar nepilnībām bremžu sistēmā un līdz ar to bīstams satiksmes drošībai.

Pastiprinās kontroli uz ceļiem

CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste portālam pastāstīja, ka pagājušajā gadā CSDD Tehniskās kontroles un sertifikācijas inspekcija kopumā pārbaudīja 4311 kravas transportlīdzekļus: ”9% jeb 412 spēkratiem tika sastādīti protokoli.”

”Šogad uz doto brīdi reidos esam pārbaudījuši 1143 kravas transportlīdzekļus no tiem 409 jeb 36% bija ārzemnieki. Kopā sastādīti 154 protokoli, kas nozīmē, ka gandrīz katrs astotais kravas auto ir bijis ar trūkumiem vai bojājumiem. Savukārt 52 kravas auto (no tiem 24 ārzemnieki) vairs nevarēja turpināt ceļu, jo tiem bija konstatēti bīstami trūkumi vai bojājumi, kas apdraud satiksmes drošību – nedarbojās bremzes, bīstama degvielas noplūde, plikas riepas u.c.,” viņš turpina.

Jautāts, ko CSDD dara, lai situācija šajā jomā uzlabotos, A.Jekste skaidro: ”Pamatveids, kā tiek pārbaudīts transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis, ir valsts tehniskā apskate. Latvijā vidēji 60% automobiļu iziet tehnisko apskati ar pirmo reizi. Tajā pašā laikā, lai rūpētos par to, ka tehniskais stāvoklis starp apskatēm ir atbilstošs, CSDD veic izlases kārtā pārbaudes uz ceļa. Šādas pārbaudes jau notiek pēdējos 16 gadus, kuru laikā ir palielināts pārbaudāmo transportlīdzekļu skaits, pakāpeniski palielināts pārbaudāmo mezglu skaits, iegādājoties papildus aprīkojumu, paplašināts pārbaudāmo transportlīdzekļu veids, jo tagad pārbaudām arī vieglos transportlīdzekļus.”

Ar nepilnībām bremžu sistēmā piedalīties satiksmē, ņemot vērā smago auto kravnesību un inerci, ir bīstami, uzsver CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks:

”Jebkuram transportlīdzeklim ir svarīga bremžu sistēmas efektīva darbība, tāpēc bremžu vērtēšanas ir strikta gan tehniskās apskates laikā, gan pārbaudēs uz ceļa. Jo smagāks transportlīdzeklis, jo sekas nedarbojošai bremžu sistēmai var būt traģiskāks.”

Taču piebilst: ”Tajā pašā laikā jāapzinās, ka arī mazs transportlīdzeklis ar nedarbojošām bremzēm var izraisīt traģisku situāciju satiksmē, iesaistot kravas transportlīdzekļus, kuru sekas ir neparedzamas. Tāpēc bremžu sistēmas efektīva darbība ir svarīga katram transportlīdzeklim.”

Iepriekšējā kravas automobiļu pārbaude uz ceļiem mūspusē bija pirms diviem gadiem. Kāpēc Kurzemē un Liepājas pusē pārbaudes notiek tik reti un ko plānots darīt turpmāk, lai situāciju uzlabotu?

A.Jekste klāsta: ”Jau vairāk nekā 16 gadus veicam transportlīdzekļu pārbaudes uz ceļa visā Latvijā, tajā skaitā Kurzemē un Liepājas reģionā. Pēdējie reidi Kurzemē tika veikti pagājušā gada novembrī Talsos un Saldū, un šogad aprīlī Saldū, Kuldīgā un Grobiņā.”

Un sola: ”Pārbaudes uz ceļa vasaras laikā turpināsies un būs intensīvākas, turklāt tās notiks visos Latvijas reģionos, tostarp Kurzemē. Tāpat, lai piesaistītu autobraucēju uzmanību sava auto tehniskajam stāvoklim, šogad jau septīto gadu visā Latvijā rīkosim ”Tehniskās apskates nakts” pasākumus, kuru laikā norādīsim uz auto tehniskā stāvokļa vājajiem punktiem un informēsim vadītājus par tā nozīmību ceļu satiksmes drošībā. Autobraucēji tiks aicināti novērst defektus, negaidot kārtējo tehnisko apskati.”  

Pieļauj, ka tehniskā apskate nepieciešama biežāk

Valsts policijas rīcībā nav informācijas par to, kādā tehniskā stāvoklī ir kravas transportlīdzekļi, kas pārvietojas pa ceļiem, portālam atzina Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Gints Ešenvalds: ”Ja ir kaut kādi ekstra gadījumi, par tiem gan saņemam informāciju, bet par visiem kravas auto mums informācijas nav. Informāciju iegūstam, strādājot uz ceļa. Kad apstādinām kravas auto, tad redzam, vai tam ir tehniskā apskate.”

Policijas darbinieki galvenokārt paļaujas uz tehniskās apskates slēdzienu: ”Lielākoties policija paļaujas uz CSDD organizētajiem pasākumiem, jo viņiem ir mobilie stendi un pārējais aprīkojums, lai uz ceļa konstatētu, vai bremzes atbilst prasībām. Ikdienā pievēršam vizuālu uzmanību tam, vai, piemēram, transportlīdzeklim nav eļļas noplūde u.c.”

Saprotams, ka Valsts policijas darbinieki bremžu asumu uz ceļa automobilim nomērīt nevar, jo policijas rīcībā šobrīd nav mobilā bremžu stenda, bet teorētiski ir iespējams kravas automašīnu aizturēt un eskortēt uz tuvāko tehniskās apskates staciju, piekrīt G.Ešenvalds. Tiesa, tas netiek praktizēts: ”Manā praksē šādu gadījumu neatceros. Bet teorētiski tas, protams, būtu iespējams. Ja, strādājot uz ceļa, inspektors konstatē, ka bojājumi var būt bīstami, lai veiktu pārbaudi, to var darīt.”

Jautāts, vai ir iespēja, ka policijai nākotnē mūspusē būs mobilais bremžu stends, policijas pārstāvis skaidro: ”Ja šādam mērķim atradīs līdzekļus, tad iespējams. Bet neesmu dzirdējis, ka arī kādā no Eiropas valstīm policijai būtu šādas iekārtas.”

Jautāts, kas policijas skatījumā būtu jādara, lai uzlabotu satiksmes drošību no transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa viedokļa, G.Ešenvalds klāsta: ”Runājot ar autovadītājiem, viņi neslēpj, ka pirms tehniskās apskates, lai to izietu, nepieciešams pieregulēt bremzes. Un to var attiecināt ne tikai uz kravas automobiļiem.”

”Braukšanas laikā detaļām veidojas nodilums un veidojas situācijas, kad, uzbraucot uz stenda, tiek konstatēta procentuālā atšķirība no pieļaujamā,” viņš nedomā, ka vadītāji un transportlīdzekļu īpašnieki ļaunprātīgi ekspluatē labā tehniskā stāvoklī neesošus transportlīdzekļus: ”Ejot tehnisko apskati, tiek veikti mērījumi, un, ja bremzes neatbilst prasībām, jādodas uz servisu.”

”Ceļu satiksmes noteikumos ir skaidri un gaiši rakstīts, ka braukšanas laikā vadītājam jāseko līdzi transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim. Ne tikai bremzēm, arī kontrollampām utt.,” uzsver policijas pārstāvis: ”Ja ar bremzēm viss ir kārtībā, var braukt līdz nākošajai apskatei. Savukārt, ja bremzējot jūt, ka transportlīdzeklis sāk, piemēram, vilkt uz vienu sānu, tas ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā ar bremzēm un jādodas uz servisu. Bet ja šāda signāla nav, tad kāds pamats uzskatīt, ka kaut kas nav kārtībā?”

Taču viņš neizslēdz iespēju, ka kravas transportlīdzekļiem tehniskā apskate būtu jāveic biežāk, nekā reizi gadā: ”Iespējams, ņemot vērā, ka problēma ar bremzēm iezīmējas biežāk, kravas automobiļiem tehniskā apskate varētu būt jāveic biežāk. Iespējams, kā taksometriem un sabiedriskajam transportam – reizi sešos mēnešos. Tas varētu būt viens no variantiem.”

Viņaprāt, būtu apsveicami, ja transportlīdzekļu īpašnieki biežāk nosūtītu spēkratus uz servisiem pārbaudēm: ”Tas ir nākamais solis. Ja to nosaka ar normatīviem aktiem, tad nav diskusijas. Bet šobrīd šādu prasību nav. Patlaban ir prasība vienu reizi gadā veikt tehnisko apskati.”

G.Ešenvalds neizslēdz, ka, iespējams, jārosina izdarīt izmaiņas likumdošanā, kas precizē normas un prasības: ”Protams, ka satiksmes noteikumi jāievēro! Un transportlīdzekļu vadītājiem un īpašniekiem jāseko līdzi automobiļu tehniskajam stāvoklim. Bet, ja iezīmējas šāda problēma, tad ir jādomā par izmaiņām prasībās.”

Viņš min precedentu, kad, iezīmējoties problēmai, veiktas izmaiņas likumdošanā: ”Tā bija ar kravu pārvadājumiem. Vadītāji, ieradušies uz pārkāpuma protokola izskatīšanu, atzina: veduši lielākas kravas par atļauto, jo uzņēmuma īpašnieks teicis: ja ne tu, rīt to darīs cits. Tika izdarīti grozījumi, kas paredz administratīvo atbildību ne vien transportlīdzekļa vadītājam, bet arī īpašniekam.”