Liepājā pirmdien prāmju operators “Stena Line” prezentēja jaunu transporta savienojumu multimodālā maršrutā, izmantojot dzelzceļu un jūras transportu. Proti, no Krievijas uz speciālas platformas pa dzelzceļu Liepājas ostā tika nogādāta kravas automobiļa piekabe, kas tālāk ar prāmi aizceļoja uz Vāciju.

Šāds kravu transportēšanas veids nodrošina konkurētspējīgākus piegādes termiņus preču plūsmai uz Eiropas Savienību, tas ir arī dabai draudzīgāks nekā sauszemes pārvadājumi, skaidro “Stena Line”.

Taču ceļš līdz tam bijis gana ilgs un sarežģīts. “Stena Line” komercdirektors Oskars Osis to salīdzina ar Krilova fabulu par gulbi, vēzi un līdaku, kurā katrs vilka vezumu uz savu pusi.

“Patiesībā šis projekts ir sācies pirms sešarpus, septiņiem gadiem, un pašlaik ir ielikts pirmais stūrakmens multimodālā pārvadājuma pozicionēšanai,” viņš atzīmē.

2019. gada pavasarī izstādes “TransRussia” laikā VAS “Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmums SIA “LDz loģistika” un Krievijas AS “Pirmais federālais kontrtreileru operators” parakstīja līgumu, kas paredz sadarbību kontrtreileru kravu pārvadājumos dzelzceļa nozarē.

Taujāts, kāpēc Krievijas klientus varētu interesēt šāds transporta savienojums, “Stena Line” komercdirektors pauž, ka arī kaimiņvalstī arvien vairāk sāk domāt par zaļo loģistiku, CO2 (oglekļa dioksīda) izmešu samazināšanu, tāpat nākotnē aktualizēsies kravas automobiļu šoferu pieejamība. “Šāds pārvadājums atvieglo daudzas no esošajām problēmām,” viņš saka.

Cauri mūsu ostai šonedēļ izgāja pirmais “testa sūtījums” jeb pilotprojekts – kravas treilers Maskavā tika uzkrauts uz dzelzceļa platformas, Liepājā to izkrāva, nogādāja prāmī un aizveda uz Trāvemundi. “Stena Line” norāda, ka šī testa mērķis bija izmēģināt un atstrādāt tehnoloģisko mijiedarbību starp Krievijas un tranzītvalstu dzelzceļiem, kā arī saskaņot nepieciešamo dokumentu apriti.

“Mēs centāmies no Latvijas puses radīt priekšstatu, ka šādiem pārvadājumiem starp Eiropu un mūsu austrumu kaimiņu ir nākotne. Tas mums bija jāpierāda ar testa braucienu,” skaidro O. Osis, piebilstot, ka šis maršruts varētu būt pieprasīts tā dēvēto pilno kravu pārvadāšanai.

Tiesa gan, “Latvijas dzelzceļa” rīcībā nav speciālas dzelzceļa platformas kravas auto piekabju pārvadāšanai. Abas platformas, kas šobrīd pieejamas, pieder Krievijas pusei.

“Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs norāda, ka pieprasījums pēc šāda kravu pārvadājumu veida tirgū ir, un kā vēl vienu ieguvumu viņš min autoceļu atslogošanu. Taču lielākā problēma šādu dzelzceļa pārvadājumu attīstīšanai ir tehniskā nodrošinājuma trūkums. “Jāatrisina jautājums, kur mēs ņemsim platformas – vai mēs tās nomājam, vai veidojam projektu, lai šādas platformas varētu saražot. Ja to atrisināsim, tad tas būs interesanti un izdevīgi visiem,” teic “Latvijas dzelzceļa” vadītājs.

Latvijā ražotnes, kas varētu izpildīt šādu pasūtījumu, gan nav, tomēr iespējas esot citviet Eiropā.