Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Izrādās, tas ir troksnis ausīs, ko laiku pa laikam periodiski var sadzirdēt tikai katrs pats, un, visticamāk, katrs esam ko tādu izjutuši.
Tā kā tinīta izpausmes zināmā mērā traucē dzīvot, tas savā ziņā patiešām ir kā parazīts.
Kā izpaužas tinīts?
Sadzirdot troksni ausīs, katram tas izklausās citādi – šņākšana, sīkšana, šalc kā jūra, rūc kā motors. Troksnis atgādina elektroierīču skaņu.
Būs kāds, kas teiks – izklausās kā melodija, kā dziesma, kā muzikāls gabals, izpausmes apraksta audiologs Nauris Veits.
Tinīts var būt troksnis ausīs, bet var šķist, ka tas mājo un uzplaiksnī kaut kur galvā.
Reizēm var būt viena skaņa, kurai pievienojas citas. Var būt, ka no rīta dzirdama ausīs viena skaņa, dienas beigās tā pavisam citāda. Var arī būt tā, ka reizēm kaitinošā skaņa var būt īsu brīdi, bet pēcāk pazūd un ilgu laiku neatkārtojas.
Kāds ar šo sadzīvo gadiem, citam tas parādījies nesen. Skaņa var būt dzirdama vienā vai otrā ausī, bet var būt abās.
Sadzīvot vai nesadzīvot ar tinītu – tas ir atkarīgs, kā šo skaņu uztveram.
“Daudzi cilvēki, kuriem ir troksnis ausīs, domā, ka tādi ir vienīgie. Bet tā nav. Ir tā, ka par tinītu maz runā. Bet šī parādība ir bieži sastopama,”
uzsver audiologs.
Piemēram, pētījumu dati par Eiropu vēsta, ka aptuveni 15% iedzīvotāju ir bijusi saskare ar troksni ausīs vai galvā. No tiem 1–2% tinīts ir tik smagā pakāpē, ka ietekmē dzīves kvalitāti.
Vienlaikus tas tiek saistīts arī ar dzirdes zudumu – 80% cilvēku ar to būs novērojams arī tinīts.
“Tie nāk roku rokā viens ar otru. Arī pilnīgi nedzirdīgiem cilvēkiem ir tinīts, teiks, ka dzirdēs skaņas ausīs,”
norāda N. Veits.
Viņa teikto apstiprina Ilze, kurai mamma ir nedzirdīga no bērnības, un viņa teikusi meitai, ka saklausījusi troksni ausīs.
“Prasīja, vai es kaut ko dzirdēju? Es nedzirdēju neko, bet viņa teica, ka sajutusi troksni,” viņa paskaidro.
“Tinīta izpausmes mehānisms ir grūti saprotams un sarežģīts. To var novērot jebkurā vecuma grupā,” pauž dzirdes speciālists.
Kas to izraisa?
Iemesli tam ir dažādi. Tinīts tiek pētīts vairākus gadu desmitus, lai atrastu cēloņus un risinājumus.
“Jāsaprot, kāpēc smadzenes tā uzvedas. Viens, ko var droši teikt, ka tinīta iemesls ir dzirdes zudums. Otrs – skaļa, trokšņaina vide, nav bijusi pietiekama dzirdes aizsardzība. Piemēram, cilvēks gājis medībās, apmeklēti koncerti, strādājis troksnī, ilgstoša zāles pļaušana.”
Tāpat tinītu var izraisīt traumas – piemēram, gūts galvas sasitums, atsista auss. Vēl audiologs min gadījumus, kad pie vainas ir sēra korķi un auss infekcijas.
Arī tinītam ir saistība ar stresu. “Tikai nav zināms, vai stresu rada tinīts vai tinītu izraisa stress. Nav zināms, kurš ir pirmais.
Ir gadījumi, kad troksnis ausīs – dūkšana, rūkšana – novērojams pie zināmiem apstākļiem: noguruma, satraukuma, kad neesam paēduši. Troksnis ir nogurdinošs.”
Retākos gadījumos tinītu izraisa vispārējās veselības problēmas, saslimšanas, asinsspiediena slimības, diabēts, retāk medikamenti. Bet var būt gadījumi, kad tinīts ir blakne nosauktajam.
Vai pasliktina dzirdi?
Tinīts pats par sevi dzirdi nebojā. “Ja dzirde pasliktinās, tam ir cits iemesls. Vai nu saslimšana, vai cits cēlonis, piemēram, neaizsargātas ausis, dzirdes nolietojums.
Cilvēkam šķiet, ka troksnis ausīs ir skaļš. Un tādēļ domā, ka tā dēļ viņš vairs īsti labi nedzird. Tinīts netraucēs sadzirdēt skaņas un balsis skaidri. Vienkārši dzirde ir sliktāka,” skaidro N. Veits.
Tinītam nav efektīvas ārstēšanas medikamentu veidā. Tādēļ jābūt piesardzīgiem, ja kādus līdzekļus piedāvā internetā.
Ar tinītu ir jāiemācās sadzīvot, jo tas šobrīd joprojām ir pilnībā neizskaužams, kā arī ir iespējams šo problēmu risināt, lai troksni nomaskētu.
“Ir nepieciešama ārsta konsultācija un dzirdes pārbaude. Cilvēkam ir jāsaprot, ka tinīts nav pasaules gals un nav nekas slikts.
Tehniskais risinājums ir dzirdes aparāta lietošana. Tas palīdz sadzirdēt labāk un skaidrāk, saklausīt apkārtējo vidi,” skaidro speciālists.
“Taču ir svarīgi, ka tinītu cilvēks atpazīst, sajūt. Ja ir aizdomas par to, viens no soļiem, lai sadzīvotu, ir pārbaudīt dzirdi, saprast, kas ar to notiek, un tad izsecināt, ko var darīt tālāk.”
Uzziņai
– Tinīts, arī tinnitus; tinnere – latīniski ‘skanēt, trinkšķēt’.
– Nopietnākos gadījumos tinītam var pievienoties dzīves kvalitāti ietekmējoši simptomi, piemēram, darbaspēju samazināšanās, aizkaitināmība, miega un koncentrēšanās grūtības, depresija.
– Katrā valstī trokšņus ausīs mēdz raksturot ar tautai ikdienā dzirdētu skaņu (piemēram, Latvijā – ar jūras šalkoņu, Anglijā – elektriskās tējkannas vārīšanos).
– Tinīta gadījumā, veicot dzirdes pārbaudi, visbūtiskākās izmaiņas tiek konstatētas augsto frekvenču skaņām.
– Medicīnas speciālistiem jāprecizē tinīta cēlonis. Trokšņu gadījumā var veikt kakla daļas skriemeļu rentgenu, galvas un kakla asinsvadu doplerogrāfiju, magnētisko rezonansi.
– Novērots, ka pirmās dzirdes izmaiņas rodas no aptuveni 30 gadu vecuma.
– Cilvēkiem ar dzirdes izmaiņām vai tiem, kuri strādā skaļā darba vidē, ieteicams veikt dzirdes pārbaudi ik gadu.
– Gados jauniem cilvēkiem dzirdes izmaiņas var izraisīt mūzikas austiņu lietošana. Būtisks mūzikas skaļums, klausīšanās ilgums un austiņu veids.
Avoti: tinnitus.lv un dzirde.lv
Lai aizsargātu dzirdi
– Iestatīt konkrētu skaļuma līmeni – līdz ne vairāk kā 60% no maksimālā. Var izmantot programmas, lai pārraudzītu skaņas līmeni ierīcēs, tad vislabāk ir palikt zem 80 decibeliem (dB).
Varat droši klausīties 80 dB skaņas līmeni līdz 40 stundām nedēļā. Ja skaņas līmenis ir 90 dB, drošais klausīšanās laiks samazinās līdz 12,5 stundām nedēļā.
– Trokšņainās vietās izmantot ausu aizsargus, piemēram, ausu aizbāžņus.
– Vienmēr turēties tālāk no skaņas avotiem, piemēram, skaļruņiem, trokšņainām iekārtām u.tml.
– Ierobežot laiku, kas pavadīts, iesaistoties trokšņainās aktivitātēs.
Avots: RSU.lv
