Portālam kāds liepājnieks pastāstīja, ka uzgājis plāksnes,
uz kurām ir uzraksti, kas datēti ar pagājušo gadsimtu. Vīrietis teic, ka ir
gatavs tās dāvināt muzejam.

Kā stāsta vīrietis, viņš plāksnes atradis šķūnītī: ”Mans
tēvs aptuveni desmit gadus dzīvo mājā Jaunā ielā. Plēksnes atradu pagalmā
esošajā šķūnītī, kad nesen palīdzēju tēvam sakārtot un inventarizēt mantas, kas
šķūnītī saglabājušās vēl no iepriekšējiem saimniekiem.”

Uz vienas no akmens masas plāksnēm ir uzraksts krievu
valodā: ”Bez zināmajiem šeit apbedīti 527 cilvēki – nezināmi karavīri.” Uz
otras plāksnes ir uzraksts latviešu valodā: ”Šajā vietā 1906.gada 10.janvārī
pakārts vietējo revolucionāru vadonis V.Štrauss.” Plāksnei ar uzrakstu krievu
valodā nav norādes par tās izgatavošanas laiku, taču uz abām plāksnēm to augšas
daļā virs uzrakstiem ir piecstaru zvaigznes.

Liepājnieks stāsta, ka globālajā tīmeklī gan pēc adreses,
gan uzrakstos ietvertās informācijas meklējis vairāk informācijas par plākšņu
iespējamo izcelšanās vietu, kā arī to izgatavotāju, taču diemžēl neko uziet
internetā viņam nav izdevies. ”Pieļauju, ka mājā, kur patlaban dzīvo tēvs,
savulaik dzīvojis cilvēks, kurš šīs plāksnes izgatavojis,” lēš vīrietis.

Kopā ar tēvu ilgi domājuši, ko ar atradumu iesākt. ”Tēvs
vienubrīd pat atmeta ar roku un ierosināja plāksnes apgriezt otrādi, lai nebūtu
redzami uzraksti, un izmantot praktiskos nolūkos – iebetonēt celiņā,” stāsta
plākšņu atradējs un neslēpj, ka tēvam arī radušās bažas, vai māja nav uzcelta
uz kādas kapavietas.

Tādēļ vēl jo vairāk vīrieši gribot uzzināt, no kurienes
atradums cēlies. ”Vienkārši izmest plāksnes roka neceļas. Esmu gatavs plāksnes
atdot muzejam, ja vien muzejam par tām būtu interese. Man pašam tikai gribētos
zināt, kur plāksnes uzradušās, kāda ir to izcelsme,” tā vīrietis.

Kopīgiem spēkiem lasītājam ar portālu uzdevās uziet
informāciju par V.Štrausu 1980.gadā apgādā ”Avots” izdotā grāmatā ”Latvijas
revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmata. I sējums. 2.daļa. 1905.-1907.gada
revolūcija”.

Tur lasāms, ka Vilhelms Ģirts Štrauss dzimis 1883.gada 10.februārī
Vidusmuižas ”Ūsaiķenos”: ”1889.gadā pabeidzis Liepājas pilsētas skolu, viņš
sāka kādā muižā netālu no Liepājas mācīties praktisko zemkopību. Pieradis jau
no pašas bērnības nepadoties kundzībai un nelocīt kaklu tās priekšā, viņš,
protams, nevarēja pie tās pierast arī minētā muižā, tādēļ jau pēc sešiem
mēnešiem Štrauss no turienes aiziet uz mājām pie tēva. 1903.g.pavasarī Štrauss
ierodas Liepājā un stājas sakaros ar BLSDSO, kuras rindās darbojas līdz minētā
gada rudenim, kad viņš aizbrauc uz Rostovu pie Donas, kur dabū vietu pie kāda
miertiesneša par rakstvedi. … 1904.gadā Štrauss pārbrauc Liepājā. Tanī pašā
rudenī viņu iesauc armijā un nosūta uz Lomžu, bet jau 1905.gadā mēs Štrausu
sastopam Londonā. Rudenī viņš iebrauc Latvijā…”

Tālāk grāmatā iespējams uzzināt, ka 1905.gada novembrī viņš
ieradies Gramzdas pagastā, kur bijis centrs viņa darbībai. Rīkojis mītiņus un
tamlīdzīgi.

Tajā pašā grāmatā lasāms arī par V.Ģ’.Štrausa mūža nogali:
”Reakcijai iestājoties, viņu Liepājā apcietina ar Vilhelma Čunčiņa dokumentiem
un vairākas dienas spīdzina policijas iecirknī, no turienes aizved uz cietumu.
Jau nākošā dienā zaldātu pavadībā viņu nosūta uz Priekules ”Golgātu”. Viņu
tiesāja 1906.g.18.janvārī. Štrausu pakāra pie telefona staba uz Purmsātu –
Priekules lielceļa.”

Liepājas muzeja galvenā krājumu glabātāja un direktores
vietniece krājumu darbā Guna Dancīte portālam apstiprināja, ka lasītāja un
portāla par V.Ģ.Štrausu atrastā informācija grāmatā ”Latvijas revolucionāro
cīnītāju piemiņas grāmata” ir tieši tā, kas ir arī muzeja rīcībā.

Muzeja darbinieki lēš, ka plāksnes savulaik bijušas aktuālas,
bet vēlāk ievietotas minētajā šķūnītī, kur vīrietis tās atradis, lai izmantotu
celtniecībā. ”Visticamāk, kāds – mājas iepriekšējais saimnieks vai kāds cits,
plāksnes savācis kaut kur mētājamies. Iespējams, arī nozadzis. Bet tas visdrīzāk
noticis jau pēc 1990.gada, kad šī laika vēsturiskajām liecībām vairs nepievērsa
tik lielu uzmanību,” prāto muzeja galvenā krājumu glabātāja, piebilstot:
”Iespējams, jau sākotnēji šim cilvēkam bija mērķis plāksnes izmantot kāda celiņa
būvē. Gadījās kāds misēklis vai plāni mainījās un tā plāksnes varēja iegulēties
šķūnītī.”

Diemžēl par otru liepājnieka atrasto plāksni – kur tā varētu
būt savulaik atradusies, muzejam versiju nav, atzina G.Dancīte. Arī par to, kā
plāksnes nokļuvušas līdz Jaunai ielai, var tikai minēt viņa atzina.

Taujāta, vai Liepājas muzejam varētu būt interese savā īpašumā
pieņemt vīrieša atrastās plāksnes, G.Dancīte portālam atzina, ka atpirkt gan
muzejs šos eksemplārus vismaz tuvākajā laikā nevarēšot, jo tam neesot līdzekļu.
Taču, ja vīrietis plāksnes gatavs muzejam dāvināt bez atlīdzības, tad,
visticamāk, muzejs tās varētu pieņemt.

______________

Iesaki tēmu vai ziņo
par notiekošo arī Tu! To var izdarīt, rakstot uz e-pastu [email protected]. Turpat iespējams
iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.

13Skatīt galeriju