Roņu ielas galā top labiekārtota izeja uz jūru
Reizē ar Roņu ielas rekonstrukciju top arī pirmā labiekārtotā izeja uz liedagu šīs ielas galā atbilstoši tam, kā to paredz pludmales tematiskais plānojums.
Nora Driķe
"Kurzemes Vārds"
Roņu ielu un “vārtus” uz jūru būvē SIA “A-Land”. “Pašlaik un turpmākos divus trīs mēnešus vēl liekam komunikācijas – ūdensvadu, kanalizāciju, lietus kanalizāciju, apgaismojumu,” pastāstīja “A-Land” vadītājs Andris Šervinskis, “viss vēl ir jādara”. Iela būvnieka rīcībā nodota augusta beigās, arī pārbūvi pabeigt uzņēmējs plāno nākamā gada augustā vai jūlijā – tas būs atkarīgs arī no tā, cik ilgs būs tehnoloģiskais pārtraukums. Tāds darbiem būs noteikti, teica A. Šervinskis.
Iepirkums par šiem būvdarbiem bija viens, taču realizēt tos pašvaldība vēlas ar divu fondu atbalstu, reizē ieviešot divus projektus. Roņu ielas pārtapšanai ir piesaistīta Eiropas Reģionālās attīstības fonda nauda, savukārt pludmales labiekārtojuma izbūvei – takai uz jūru, inženierkomunikāciju izbūvei, bruģētam stāvlaukumam, labiekārtotu tualešu, pludmales dušu, ģērbtuvju ierīkošanai – pašvaldība plāno saņemt Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzekļus, šī projekta apstiprinājumu pašvaldība gaida nākamnedēļ.
Tikmēr būvdarbi ir jau sākti. Roņu ielas galā paredzēts izbūvēt arī ceļu uz pludmali – ielas pagarinājumu ar brauktuves platumu 4 metri, tas būs klāts ar betona plātnēm. Šis ceļš būs paredzēts pludmali apkalpojošajam transportam, bet tas noderēs arī pludmales apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām.
Projekta “Pludmales labiekārtojuma izbūve Roņu ielā” kopējās izmaksas ir 299,6 tūkstoši eiro, no tām plānotais EJZF finansējums gaidāms 212,5 tūkstoši eiro, bet pārējās izmaksas, 87,06 tūkstošus eiro, segs pašvaldība.
Savukārt iepriekš jau rakstīts, ka Roņu ielas pārbūvē pilsēta iegūs atjaunotu ielas brauktuvi 687 metru garumā, divus pārbūvētus krustojumus, rekonstruētu ietvi un jaunradītu veloceļu, lietus ūdens kanalizāciju, pārbūvētu ielu apgaismojumu. Roņu ielas pārbūves projekta kopējās izmaksas ir 1,16 miljoni eiro, no kurām ERAF segs 914 tūkstošus eiro, valsts 40 tūkstošus eiro, bet pašvaldība atlikušo summu.