Trīs adatas dūrieni vēnā

Gestācijas cukura diabēts (GCD) ir glikozes tolerances traucējumi, kas izpaužas ar paaugstinātu cukura līmeni asinīs un ko pirmo reizi atklāj grūtniecības laikā (un netiek apstiprināta cita diabēta forma).

Tas ir atsevišķs diabēta veids, kas neatbilst ne 1., ne 2. cukura diabēta tipam un parasti pāriet pēc bērna nākšanas pasaulē, skaidro ”E. Gulbja laboratorijas” ārsts Mārtiņš Birze.

Svarīgi pieminēt, ka GCD gadījumā mātei parasti nav tipisko hiperglikēmijas simptomu kā slāpes un nogurums, bet to var diagnosticēt tikai laboratoriski ar glikozes slodzes testu.

Speciālists pastāsta, ka grūtniecības laikā sievietei palielinās insulīna rezistence ar mērķi nodrošināt augli ar barības vielām. Grūtniecībai progresējot, insulīna rezistence palielinās.

Pieaugošās insulīna rezistences dēļ mātes insulīna sekrēcija palielinās un tiek nodrošināts normāls glikozes līmenis asinīs, bet,

ja tiek pārsniegta mātes aizkuņģa dziedzera kapacitāte sekretēt insulīnu, var attīstīties paaugstināts cukura līmenis asinīs un GCD.

Lai laikus konstatētu novirzes, grūtniecības laikā nosaka glikozes līmeni asinīs tukšā dūšā, kā arī vienu un divas stundas pēc ogļhidrātu uzņemšanas.

”Centrālās laboratorijas” ārste Jana Osīte piebilst, ka testu veic grūtniecības 24.–28. nedēļā, taču ir izņēmumi, kad to var darīt arī agrāk – jau 16.–18. grūtniecības nedēļā, īpaši, ja jau iepriekšējās grūtniecībās konstatēts gestācijas diabēts.

Nepieciešamības gadījumā analīzes var veikt pat līdz 32. grūtniecības nedēļai, jo pat šajā laikā uzsākta GCD terapija ir mērķtiecīga grūtniecības komplikāciju mazināšanai.

”Pēc asins ņemšanas tukšā dūšā pacientam ne vairāk kā piecās minūtēs jāizdzer 75 grami bezūdens glikozes, kas izšķīdinātas 250–300 mililitros ūdens. Pārbaudes laikā aktīva fiziskā aktivitāte nav atļauta. Pēc vienas un divām stundām asinis tiek ņemtas vēlreiz. Pēc izmeklējuma rezultāta var secināt, kā organisms spēj tikt galā ar lielu cukura daudzumu un vai grūtniecei ir izmaiņas glikozes tolerancē,” skaidro daktere.

Tukšā dūšā

Glikozes tolerances testu paredzēts veikt riska grupas grūtniecēm, kas atbilst kādam no šiem tālāk nosauktajiem kritērijiem.

Tās ir topošās māmiņas, kurām ir paaugstināts ķermeņa svars un kādi no papildu riska faktoriem, kā zema fiziskā aktivitāte, pirmās pakāpes radiniekam konstatēts cukura diabēts, pacientei anamnēzē bijis gestācijas cukura diabēts vai bērns ar dzimšanas svaru lielāks par 4,1 kilogramu, arteriālā hipertensija vai tiek lietota antihipertensīvā terapija, policistisko olnīcu sindroms un citas veselības problēmas un sindromi, kas saistīti ar insulīna rezistenci, kardiovaskulāras slimības.

Tāpat riska grupā ir pacientes, kuras pieder augsta riska etniskai populācijai (latīņamerikāņi, indiāņi, Klusā okeāna salu iedzīvotāji, afroamerikāņi), kā arī sievietes, kurām ir 35 gadi un vairāk, kā arī ir kaitīgais ieradums smēķēt.

Svarīgi atcerēties, lai izmeklējuma rezultāts būtu precīzs un korekts, pirms izmeklējuma jāievēro stingri nosacījumi:

pacientei laboratorijā jāierodas no rīta tukšā dūšā – vismaz 8 stundas pirms analīžu nodošanas nevar ēst vai lietot dzērienus, izņemot ūdeni.

Šajā laikā nedrīkst būt paaugstināta ķermeņa temperatūra vai akūts iekaisums. Rītā pirms došanās uz laboratoriju ar iepriekšēju ārsta atļauju nevajadzētu lietot zāles, kas paredzētas vairogdziedzera slimību ārstēšanai (L-tiroksīns), kā arī progesteronu un glikokortikosteroīdus, kas var izmainīt cukura vielmaiņu.

Pārbaudes laikā aktīva fiziskā aktivitāte nav atļauta – ir mierīgi jāsēž uz vietas. Pacientei ir jābūt maksimālā miera stāvoklī, jo fiziskā slodze var ietekmēt rezultātu. Tāpat jāņem vērā, ka procedūra ir laikietilpīga – laboratorijā vajadzēs pavadīt vismaz 2–3 stundas.

Ārsti norāda, ka glikozes tolerances tests ļauj diagnosticēt ogļhidrātu vielmaiņas traucējumus grūtniecības laikā, bet galīgo diagnozi iespējams apstiprināt tikai pēc obligātas endokrinologa konsultācijas.

Pēc tam uzsāks GCD terapiju, kas balstās uz dzīvesveida pārmaiņām – uztura izmaiņas, fiziskās aktivitātes – un glikozes līmeņa paškontroli ar glikometru no rīta tukšā dūšā un 3 reizes dienā pēc maltītēm.

Tikai tad, ja šie pasākumi izrādīsies neefektīvi, tiks uzsākta terapija ar medikamentiem, skaidro laboratorijās.

PIEREDZE

Ko vajag, to vajag!

Elīna (31 gads), meitas Evelīnas (9 gadi) un dēla Kristiana (5 gadi) mamma:

– Kad biju gaidībās ar meitu, glikozes slodzes tests man nebija jātaisa, taču, kad gaidīju dēlu, aprūpējošā vecmāte un daktere teica: ”Par ļaunu jau nenāks!”

Drusku biju uztraukusies, jo kas tāds bija pirmo reizi un zināju, ka šādu testu taisa tikai augsta riska grūtniecēm.

Turklāt dzert tukšā dūšā cukurūdeni nekādu prieku manī neizraisīja, bet – ko vajag, to vajag! Taču, pateicoties profesionālam laboratorijas personālam, pirms procedūras visas satraucošās lietas pārrunājām, un tās divas stundas pagāja nemanot – līdzi biju paņēmusi žurnālu, ko lasīt.

Rezultāti bija kārtībā, kas nozīmēja, ka nekādi uztura ierobežojumi man nav jāievēro.

Taču manai attālākai paziņai, kura vienmēr bijusi tieva kā skals, uzrādījās grūtnieču diabēts. Viņai līdz pat dzemdībām bija jāatturas no sātīgiem ēdieniem, tostarp kūciņām un smalkmaizītēm, arī saldiem dzērieniem.

UZZIŅAI

GCD diagnoze tiek apstiprināta, ja ir palielināts vismaz viens no šiem rādītājiem:

• glikozes līmenis tukšā dūšā ≥ 5,1 mmol/L;
• glikozes līmenis pēc 1 stundas ≥ 10,0 mmol/L;
• glikozes līmenis pēc 2 stundām ≥ 8,5 mmol/L.

GCD īstermiņa sarežģījumi grūtniecības laikā:

• liels bērna svars dzimšanas laikam, kas attiecīgi var izraisīt dzemdību traumas gan mātei, gan bērnam. Var būt nepieciešamība veikt ķeizargriezienu vai operatīvas vaginālas dzemdības (izmantojot instrumentālas palīgmetodes – vakuumekstrakciju vai dzemdību stangas);
• palielināts augļūdeņu daudzums, kas var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības vai citus sarežģījumus dzemdībās;
• hipertensīvi stāvokļi grūtniecības laikā – preeklampsija, gestācijas hipertensija;
• jaundzimušajam samazināts cukura līmenis asinīs pēc dzimšanas, hiperbilirubinēmija jeb dzelte;
• palielināta perinatālā mirstība.

Ilgtermiņa efekti:

• mātei – lielāka iespēja gestācijas diabētam nākamajās grūtniecībās un palielināts 2. tipa cukura diabēta un kardiovaskulāro slimību risks nākotnē;
• bērnam pieaugot, ir palielināts aptaukošanās, glikozes tolerances traucējumu un cukura diabēta risks.