54 asins ziedotāji – tāda bija atsaucība Liepājas Jūrniecības koledžas ārsta palīdzes Kristinas Djačenko aicinājumam piedalīties Donoru dienā, ko pirmo reizi organizēja koledžā. Asins ziedotāju skaitā bija gan skolas audzēkņi, gan arī mācībspēki un citi darbinieki.

“Tā kā Donoru dienu savā mācību iestādē rīkojam pirmo reizi, es uzskatu, ka atsaucība ir pietiekami liela,” sarunā ar “Kurzemes Vārdu” sacīja Kristina, kas pati ir donore ar pieredzi. Viņa neslēpa – ne mazums audzēkņu atklājuši, ka labprāt piedalītos, bet esot bail. Un tāpēc atteikušies.

“Jā, ir bail,” neslēpa Matīss Linde. Viņš gan nav Jūrniecības koledžas audzēknis, bet patlaban norīkots tur praksē. Matīss mācās Liepājas Valsts tehnikumā par datorspeciālistu. “Es pat nezinu, no kā īsti ir bail,” sprieda Kristaps. “Fiziskās sāpes tās noteikti nav – kas tur tāds mazs dūriens! Bet kaut kas nepatīkams tomēr ir.” Taču viņš nolēmis sevi pārbaudīt un pirmo reizi sēsties donora krēslā. “Tad jau redzēs, kā būs,” viņš bija optimistiski noskaņots.

Lai dotos nodot asinis, cits pēc cita anketas aizpildīja trīs 1. kursa audzēkņi, topošie kuģu mehāniķi Gļebs Gorbačovs, Antons Voroncovs un Renards Rolmanis. “Ceturtā daļa no mūsu kursa pieteicās,” sacīja puiši. Antons vakar asinis ziedoja pirmo reizi, Gļebs – otro, bet Renards – trešo vai pat ceturto. “Īsti neatceros,” viņš teica. Toties ļoti labi atceroties pirmo reizi. “Mēs tolaik strādājām pie bruģa likšanas Liepājas Reģionālajā slimnīcā,” viņš pastāstīja. “Parunājāmies ar māsiņām, iepazināmies un viņas uzaicināja paskatīties, kas notiek Asins sagatavošanas nodaļā. Un piedāvāja arī pašiem izmēģināt, kā tas ir – nodot asinis.” “Iepatikās,” Renards saka. Turklāt esot dzirdējis, ka regulāra asins nodošana esot veselīga donoram pašam. “Ir laba sajūta, ja zini, ka palīdzi kādam atveseļoties,” teica Gļebs. Antons uz jautājumu, vai arī turpmāk varētu būt donors, atbildēja apdomīgi: “Vispirms jāskatās, kā paies šī pirmā reize, un tad jau redzēs.”

12Skatīt galeriju