Liepājas
domes deputāts Jānis Vilnītis (Reformu partija) saņēmis atbildi no Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas par iesniegumu, kurā viņš
lūdza izvērtēt pārkāpumus, kas saistīti ar Jurija Hadaroviča (“Saskaņas
centrs”) ievēlēšanu domes priekšsēdētāja trešā vietnieka amatā, kā arī
apturēt nelikumīgi pieņemto pašvaldības saistošo noteikumu darbību.

J. Vilnītis
apstrīdēja pirmās jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdes norisi,
uzskatot, ka 21. jūnijā domes sēdē vairākkārt netika ievērota leģitīma
lēmuma pieņemšana. Viņš vērsa uzmanību, ka domes sēdē ievēlēti trīs
priekšsēdētāja vietnieki, lai arī Liepājas saistošie noteikumi, kas
pieņemti 2009. gadā, paredzēja tikai divus domes priekšsēdētāja
vietniekus. Nedodot laiku iepazīties ar jauniem saistošajiem noteikumiem, kuros
paredzēta priekšsēdētāja vietnieku atbildība un pienākumi, jau pēc domes
priekšsēdētāja trīs vietnieku ievēlēšanas Liepājas domes sēdē tika
pieņemti jauni saistošie noteikumi, kas paredz trīs vietniekus, aģentūrai LETA
iepriekš norādīja J. Vilnītis.

Pēc deputāta
domām, pirmajā domes sēdē netika ievērota arī vairāku citu lēmumu leģitīma
pieņemšana, tāpēc viņš ar iesniegumu vērsās VARAM.

Tomēr
ministrija pārkāpumus nav konstatējusi. Savā atbildē deputātam VARAM
norādījusi, ka Liepājas domes deputāti, ievēlot domes priekšsēdētāja vietnieku
pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos, pirms stājušies spēkā grozījumi
pašvaldības saistošajos noteikumos, balsojumā ir izteikuši politisko gribu, lai
ar nākamo darba kārtības jautājumu veiktu atbilstošus grozījumus minētajos
saistošajos noteikumos. Ņemot vērā, ka Liepājas dome ir nodrošinājusi iespējami
ātrāku grozījumu izdarīšanu saistošajos noteikumos pēc priekšsēdētāja vietnieka
ievēlēšanas, ministrijas ieskatā deputāti nav pārkāpuši likumā “Par
pašvaldībām” noteiktās prasības.

Savukārt
attiecībā par dažādu politisko spēku pārstāvniecības nodrošināšanu domes
komitejās ministrija norādījusi, ka atbilstoši likumam “Par
pašvaldībām” katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju
skaitu komitejā nosaka iespēju robežās
proporcionāli no katras
politiskās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam.
“Minētā likuma norma nav imperatīva, kuras neievērošana rada tiesiskas
sekas. Likums dotajā gadījumā neparedz atsevišķu vai speciālu procesuālu
darbību veikšanu vai pieņemtā domes lēmuma pārskatīšanu, lai obligāti tiktu
nodrošināta katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvja
ievēlēšana konkrētā domes komitejā. Minētā likuma norma ir vērtējama kā
likumdevēja paustā griba pēc iespējas pašvaldību komiteju darbībā iesaistīt
dažādu politisko spēku pārstāvjus. Pašvaldību komiteju izveidošana un pārstāvju
skaita noteikšana tajās drīzāk ir pašvaldības domes deputātu savstarpējās
sadarbības un politiskās kultūras jautājums. Ne likums “Par
pašvaldībām”, ne citi normatīvie akti neparedz ministrijai tiesības sniegt
pašvaldībai saistošus norādījumus par konkrētu deputātu ievēlēšanu noteiktās
komitejās,” teikts VARAM vēstulē.