Tā kā sals pieturas krietnos mīnusos, laukā pie galdiem nebija neviena vietējo puķu pārdevēja. Slēgtajos stendos, kuru iekšpusē krietni siltāks, netrūka ne rožu, ne tulpju.

Skārņos satiktā gaviezniece Iveta Abramova atklāja, ka ceļš līdz hiacinšu košajiem ziediem sākoties jau oktobrī, kad sīpoli tiek likti zemē, podiņos.

Tad kādu laiku, pagrabā novietoti, sīpoli apsakņojas un tālāk tiek uzziedināti pēc vajadzības. Pirmos podiņus no pagraba ārā nesot janvārī, un hiacintes pamazām sāk augt.

Audzētāja stāstīja, ka ne jau tikai tāpēc uz tirgu savu audzējumu vedusi, ka 14.februārī daudzi svin Valentīna jeb visu mīlētāju dienu un grib iepriecināt savas mīļotās.

“Arī ikdienā liepājniekiem patīk savas mājas izgreznot, sevi iepriecināt ar īstiem, smaržīgiem ziediem,” tā novērojusi I. Abramova.

“Cilvēki gaida un grib pavasari! Ja mājās ir puķes, tad noteikti arī garastāvoklis daudz labāks.”

Turpat netālu pašas audzētās dažādu šķirņu tulpes un arī hiacintes pārdošanai izlikusi Iveta Preisa. Pildītās tulpes izskatās vēl dekoratīvākas, greznākas un cēlākas par rozēm.

Ziedu toņi atgādina bagātīgu varavīksni, sākot no maigi baltām un nevainīgi rozā, līdz saulaini dzeltenām, koši sārtām un tumši violetām.

Viss šis krāšņums izaudzis tepat Liepājā, kur ziedu audzētājai ir siltumnīca.

“Šis būs, šķiet, jau astotais gads, kā ik ziemu kurinām savu siltumnīcu un audzējam tulpes, hiacintes un narcises,” stāstīja I. Preisa. “Rudenī nopirku apmēram 30 šķirņu tulpju sīpolus par vairāk nekā 4 tūkstošiem eiro.”

Vai ieguldīto var atpelnīt?

Audzētāja smaidot atzina, ka puķu audzēšana viņai vairāk ir kā hobijs un par lielu peļņu nevar būt runas.

Krāšņie ziedi tiešām nebija dārgi. Sākot no 50, 70, 80 centiem līdz 1 eiro.

Ar to jau vien nepietiek, ka puķu sīpoli sagādāti! Kamēr tiek līdz pumpuram, jāiegulda ļoti, ļoti daudz laika un darba: jāstāda, jāaplej, jāmēslo. Vajadzīgi augu aizsardzības līdzekļi, siltumnīca jāapkurina, elektrība nepieciešama apgaismošanai – par to visu maksā audzētājs.

“Tulpes patiesībā ir ļoti prasīgas. Protams, ja man šis darbs nepatiktu, es to nedarītu. Tāds prieks skatīties, kā sīpoli dzen asnus, veidojas pumpuri!” priecājās ziedu saimniece.

Taču tagad, kad laukā krietni mīnusos, siltumnīcu praktiski ne brīdi – ne dienu, ne nakti – nedrīkst atstāt nepieskatītu, citādi viss krāšņums aizies bojā.

Iekšpusē, nepārtraukti kurinot, tiek uzturēta plus 14 grādu temperatūra. Kad saule pa dienu siltumnīcu mazliet uzsilda, durvis jāver vaļā, jāvēdina, citādi augi izstīdzēs. Visu laiku jāraugās, lai iekšpusē neveidojas mitrums, kondensāts.

Vienas tulpju šķirnes sīpoliem kaut kas nav paticis un pumpurus devuši tikai daži. Protams, tā nav, ka izaug un uzzied pilnīgi visi iestādītie sīpoli.

Ko saka pircēji? Daudzi priecājas, nopērk, lai būtu ko ielikt vāzē. Pērk, lai dāvinātu. Tie, kas vienā reizē grib lielāku klēpi, izdara pasūtījumu un paņem pat 30 un vairāk ziedu.

“Cik nav dzirdēts, ka garāmgājēji pukst par tulpju un pārējo puķu augstajām cenām. Laikam domā, ka mēs, neko nedarot, topam stāvus bagāti,” audzētājas balsī ieskanējās skumja nots, kad viņa ar savām sastrādātajām rokām piekārto pārdošanai atvestās puķes.

“Patiesībā par audzēšanā ieguldīto laiku un darbu par katru ziedu vajadzētu prasīt krietni lielāku cenu nekā tagad.”