Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) norāda, ka piešķirtais finansējums ir būtisks, lai novērstu turpmāku ēkas kultūrvēsturisko vērtību bojāeju.

“Lai arī paveiks samērā nelielu daļu no nepieciešamajiem darbiem, ēkas ieeja kļūs apmeklētājiem drošāka, jo pēc inspektoru spriedumiem var secināt, ka ieeja jau varētu būt potenciāli bīstama vieta apmeklētājiem,” vēsta eksperti.

Šobrīd plāno, ka darbi baznīcā sāksies tad, kad tam būs piemēroti laikapstākļi, jo, strādājot ar fasādi, tas ir svarīgs nosacījums. Aptuvenais laiks varētu būt pavasaris.

Restaurāciju plānots noslēgt līdz nākamā gada vidum.

“Pamatojoties uz vizuāli tehniskās apsekošanas slēdzienu un arhitektoniski māksliniecisko izpēti, 2017. gadā tika izstrādāts fasāžu un torņa restaurācijas darbu būvprojekts, kas sadalīts vairākās kārtās. 2019. gadā pabeigti 1. un 2. kārtas darbi – zvanu torņa jumta un fasādes daļā, kas ir zem jumta daļas.

Tagad baznīcas atjaunošanas darbi var turpināties,” norāda NKMP pārstāve Linda Zonne-Zumberga.

Viņa atzīst, ka, lai gan ēka ir saglabājusi savu autentiskumu, vērtīgus fasāžu, interjera apdares un iekārtas elementus, izveidojušos bojājumus ir svarīgi novērst.

Iepriekš fasādēs veikti jau vairākkārtīgi labojumi ar oriģinālam nesaderīgiem materiāliem un vietām tieši uz vecā krāsojuma slāņa, kas pastiprināti noved pie apmetuma plaisāšanas un atslāņošanās, bet mūros ir uzkrājies mitrums, kas provocē apdares degradāciju.

NKMP speciālisti, apsekojot kultūras pieminekli, konstatēja, ka baznīcas ēkas fasādēs ir plaisas, progresējoši apmetuma un krāsojuma zudumi.

Tāpat novērots arī fasādes bioloģiskais apaugums, tādēļ esot nepieciešams finansējums uzsāktās baznīcas fasāžu restaurācijas pabeigšanai, kā arī pasākumiem koksngraužu izplatības ierobežošanai un apkarošanai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.