Šodien, 15.augustā, darba vizītē Liepājā ieradies iekšlietu
ministrs Rihards Kozlovskis. Viņš apmeklēja gan Valsts policijas Kurzemes
reģiona pārvaldi un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes
brigādi, gan ieradās vizītē pilsētas domē.

Kā portālam atzina ministrs, viņa vizītes mērķis, apmeklējot
policistus un ugunsdzēsējus Kurzemē, ir tikties ar Valsts policijas un Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem: ”Ierados, lai ar dienestu darbiniekiem
pārrunātu konceptuālos jautājumus, jo zinu, ka līdz policijas darbiniekiem
netiek novadīts un viņiem netiek izskaidrots, kāda ir koncepcijas jēga, arī
izdienas pensijas jautājumi. Redzu, ka tas ir efektīvi, kad parunāju ar
glābējiem personīgi. Acīm redzot, ticamības pakāpe ir lielāka, nekā tad, ka
darbiniekiem jautājumus pa ķēdīti uz leju skaidro viņu priekšnieki.

Taujāts, cik pamatotas ir policijas darbinieku un
ugunsdzēsēju cerības par darba samaksas atgriešanos 2008.gada līmenī,
R.Kozlovskis portālam skaidroja: ”Koncepcija ir akceptēta un pieņemta valdībā
pagājušā gada decembrī. Protams, ka šīs koncepcijas īstenošana dzīvē būs
atkarīga no nākošās valdības un nākamā parlamenta, kas balsos par budžetu. Kā
zināms, Latvijā ir trīs gadu budžets, kas tiek apstiprināts. Tādēļ runa iet
nevis par nākamo gadu, bet par 2016.gadu. Ir skaidrs, ka nākamajam gadam tāds
naudas apmērs, kāds ir koncepcijā, nav pieejams. Tā ir realitāte. Bet es ļoti
ceru, ka 2016.gads būs tas gads, kad ar 1.janvāri patiešām tas tiks īstenots. Un
runājam ne tikai par policistiem un ugunsdzēsējiem, bet arī par robežsargiem un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem, kuri arī ir mūsu kopējā sistēmā. Un
uz šo aptuveni 20 tūkstošu darbinieku skaitu tas sastāda 62 miljonus eiro. Tā
ir pietiekami liela summa.”

”Bet varu teikt, ka situācijā, kāda šobrīd ir Latvijā
ģeopolitiski, kā arī saistībā ar notikumiem Ukrainā, mums ir jābūt
pārliecinātiem, ka mūsu Iekšlietu dienesti ir motivēti, profesionāli un gatavi
aizsargāt mūs. Jo Ukrainā visas problēmas sākās tieši no vājas iekšlietu
sistēmas,” viņš turpina.

Ministrs piekrīt, ka Kurzemes reģionā ir ievērojams kadru
trūkums policijā, ko ietekmē arī zemais atalgojums. Taču atzīst: ”Arī es par
Iekšlietu struktūras darbinieku algu palielināšanu noticēšu tikai tajā brīdī,
kad budžets tiks apstiprināts. Taču ir jādara viss, lai tā būtu.”

Ministrs piekrīt, ka daudz labu kadru no dienesta aizgājuši,
taču viņš uzskata, ka ne visi to izdarījuši zemā atalgojuma dēļ, daļa dienestu
pametuši, lai dotos izdienas pensijā. Viņš stāstīja, ka, ierodoties Liepājā,
policistiem skaidrojis, ka apturējis izdienas pensijas reformu, un piebilda:
”Ja paskatāmies vidējo izpeļņu no 2011.gada līdz šim gadam, tā ir kāpusi,
pateicoties tam, ka katru gadu palielināts finansējums atvaļinājumu pabalstiem.
Un arī uz nākamo gadu tā ir viena no prioritātēm, cīnīsimies, lai atkal būtu
pieaugums šajā sadaļā. Policisti, kuri strādā vairāk, vairāk arī saņems.”
Tikšot ņemts vērā arī darba stāžs un izglītības līmenis: ”Arī tas, kādus
pienākumus policijas darbinieks pildīs. Par lielāku atbildību un kvalifikāciju
darbinieks saņems vairāk.”

Savukārt, jautāts, kad sāksies VUGD Kurzemes reģiona
pārvaldes Liepājas 2.daļas depo, kas būvēts 1850.gados, sakārtošana, kas jau
iepriekš glābējiem tika solīta, ministrs atzina: ”Pārrunājot šo jautājumu ar
Nodrošinājuma valsts aģentūru, kas ir Iekšlietu ministrijas struktūrvienība,
secinām, ka tās investīcijas, kas jāiegulda šajā depo, kas ir kultūrvēsturisks
piemineklis, kur viena loga nomaiņa vien izmaksā ap pusotru tūkstoti eiro,
neesmu drošs, ka ir racionāli investēt šajā kultūrvēstures piemineklī, lai to
sakārtotu kā glābšanas depo. Tiek veikti aprēķini, un viena no versijām ir
tāda, ka tomēr jābūvē jauns depo.”

Viņš piebilst, ka šobrīd procesā ir projekts, kura ietvaros
VUGD tiek iegādāti jauni transportlīdzekļi, kopskaitā Latvijā – 93: ”Protams,
ka tie ir jauni transportlīdzekļi, un viens no priekšnoteikumiem ir tas, kur tie
tiks glabāti un novietoti.”

Viņš atzina, ka jau iepriekš, 2012.gadā ir apsekojis ēku,
zina tās situāciju. R.Kozlovskis solīja vēlreiz apsekot VUGD Kurzemes reģiona
brigādes 2.daļas depo Jelgavas ielā: ”Zinu, tā ir liepājnieku sāpe, bet arī
kopumā valstī ir ļoti bēdīga situācija ar VUGD depo. Ir 96 depo, no kuriem ne
vairāk kā padsmit procenti ir apmierinošā stāvoklī. Tādēļ ir jāsagaida aprēķinu
rezultāti, lai precīzi zinātu, cik izmaksā rekonstrukcija. Būsim reāli, jo
prasības, kas ir kultūras pieminekļiem, atšķiras no prasībām operatīvo dienestu
depo. Jaunie depo tiek būvēti vienkāršotāki. Tādēļ no manas puses nebūtu
korekti, ja es tagad liepājniekiem apsolītu, ka visu sakārtosim.”