Ņemot vērā to, ka Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība
(Arodbiedrība) plašsaziņas līdzekļos paudusi viedokli, kas nepilnīgi izskaidro Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes Liepājas
2.daļas vada komandierim leitnantam Jānim Seņkānam piemēroto disciplinārsodu un
dažos aspektos arī maldina sabiedrību, VUGD sagatavojis plašāku situācijas
izklāstu un skaidrojumu, portālu informēja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību
nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele.

2013.gada 11.decembrī VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas
2.daļas vada komandierim leitnantam J.Seņkānam par normatīvajos aktos noteikto
prasību pārkāpumu tika piemērots disciplinārsods – rājiens, jo šā gada
25.novembrī J.Seņkāns “TV Kurzemei” sniedza interviju, iepriekš to
nesaskaņojot ar struktūrvienības vadītāju, skaidro VUGD pārstāve.

Viņa norāda, ka disciplinārlieta tika ierosināta un disciplinārsods
J.Seņkānam tika piemērots nevis par šo izteikumu saturu, bet gan par to, ka,
sniedzot interviju plašsaziņas līdzekļiem, J.Seņkāns ir pārkāpis VUGD iekšējā
normatīvā akta prasības.

VUGD 2008.gada 13.maija noteikumu Nr.10 ”Par kārtību, kādā notiek
informācijas aprite un sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem Valsts ugunsdzēsības
un glābšanas dienestā un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā”
5.punkts nosaka, ka ”informāciju par iestādes kompetencē esošiem jautājumiem
plašsaziņas līdzekļiem sniedz iestādes priekšnieks, iestādes priekšnieka
vietnieki, struktūrvienību vadītāji, Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas
amatpersonas, struktūrvienību atbildīgās amatpersonas”.

”Šie noteikumi neaizliedz citām VUGD amatpersonām sniegt informāciju
plašsaziņas līdzekļiem, bet informācijas sniegšana vispirms ir jāsaskaņo ar
struktūrvienības vadītāju,” uzsver VUGD pārstāve: ”Šajā situācijā vada
komandieris J.Seņkāns nav uzskatāms par struktūrvienības vadītāju un līdz ar
to, pirms sniegt informāciju televīzijai, viņam sava rīcība bija jāsaskaņo ar
struktūrvienības vadītāju – daļas komandieri, kas netika izdarīts.”

”Līdzās tam Arodbiedrība arī norādīja, ka J.Seņkānam ir piemērots
smagākais no disciplinārsodiem, kas nav atbilstošs izdarītajam pārkāpumam. VUGD
norāda, ka rājiens ir viens no iespējamajiem disciplinārsodiem, bet atbilstoši
izdarītajiem pārkāpumiem var tikt piemēroti arī smagāki disciplinārsodi, piemēram,
atalgojuma samazinājums uz noteiktu laiku, pazemināšana amatā un atvaļināšana
no dienesta. Arodbiedrība arī savos izteikumos pārmet, ka disciplinārlieta pret
J.Seņkānu ierosināta ar atpakaļ ejošu datumu. VUGD atzīst, ka, gatavojot
disciplinārlietas materiālus, tika pieļauta tehniska kļūda un ierakstīts
nepareizs disciplinārlietas ierosināšanas datums. Disciplinārlieta pret
J.Seņkānu tika ierosināta 3.decembrī nevis 18.oktobrī. Šobrīd tehniskā kļūda ir
izlabota, veicot atbilstošus grozījumus rīkojumā,” tā V.Šembele.

Viņa piebilst: ”Intervijas laikā J.Seņkāns norādīja, ka ”ja kaut kas
tāds (Zolitūdes traģēdija) notiktu Liepājā, iespējams “mēs saviem spēkiem
nebūtu tam gatavi”, minot problēmas ar tehniku un cilvēku resursiem. VUGD
informē, ka Liepājā atrodas divas VUGD daļas un divi posteņi, kuros ir
izvietota dažāda veida ugunsgrēku un glābšanas darbu likvidēšanai nepieciešamā
tehnika un vienlaicīgi dežūrā atrodas vidēji 33 ugunsdzēsēji glābēji.
Nepieciešamības gadījumā uz notikuma vietu, atbilstoši tehnikas izsūtīšanas
sarakstam, papildus tiktu nosūtīta arī tehnika un cilvēkresursi no citām VUGD
daļām un posteņiem. Līdzās tam Ventspilī un Saldū tiek uzglabāti papildu
resursi – aprīkojums un ierīces, kas paredzētas plaša mēroga katastrofu
likvidēšanai un VUGD rīcībā esošo resursu papildināšanai.”

”VUGD Liepājas ugunsdzēsēju glābēju gatavību šāda veida glābšanas
darbiem tika pārbaudīta jau pagājušā gada decembrī, kad zem smagās sniega segas
sagruva veikala jumts 800 m2 platībā un nakts garumā tika veikti plaši
glābšanas darbi. Līdz ar to J.Seņkāna izteikumi ir maldinoši un neatspoguļo
patieso situāciju Liepājas pilsētā ar VUGD tehnisko un cilvēkresursu
nodrošinājumu.”

Disciplinārlietu ierosināšana un disciplinārsodu piemērošana
iekšlietu sistēmas dienestos ir ierasta prakse, kā tiek izvērtēti amatpersonu
veiktie normatīvo aktu pārkāpumi un atbilstoši nodarījumam piemēroti sodi. 2012.gadā
kopumā VUGD amatpersonām un darbiniekiem tika piemēroti 66 disciplinārsodi, no
tiem 24 piezīmes, 23 rājieni, astoņas reizes samazināts mēneša amatalgas apmērs,
vienu reizi amatpersona pazemināta amatā, bet 10 amatpersonas atvaļinātas no
dienesta.

Disciplinārpārkāpumi 52 gadījumos bija saistīti ar nepienācīgu
dienesta pienākumu pildīšanu vai nepamatotu dienesta kavējumu, 15 gadījumos par
dienesta informācijas nesēja nozaudēšanu, četros gadījumos par profesionālās
ētikas principu un uzvedības noteikumu neievērošanu un divos gadījumos
pārkāpumi bija nesaistīti ar dienesta pienākumu pildīšanu.

VUGD norāda, ka šī disciplinārsoda piemērošana netika veikta tikai
tāpēc, lai sodītu, bet arī, lai izskaidrotu amatpersonai, kādu kaitējumu ar
saviem izteikumiem viņš ir nodarījis dienestam un sabiedrībai.

VUGD aicina Arodbiedrības pārstāvjus vispirms uzklausīt iesaistīto
pušu argumentus, lai iegūtu pilnīgu informāciju par notikušo, lai ar savu
informāciju neradītu nepareizu priekšstatu par VUGD un tajā īstenotajām
darbībām.