Neparasti ir tas, ka iepriekš tiesas prāvas par kara noziegumiem pret okupantiem Ukrainā pārsvarā notika bez apsūdzētā klātbūtnes, šī Krievijas desantnieka tiesa ir izņēmums.

Viņš ir viens no retajiem okupantiem, kas fiziski nokļuvis uz apsūdzēto sola.

Krievu karavīrs apsūdzēts arī par līdzdalību veikala apsarga slepkavībā Bučā, ko viņš nenoliedz.

Karavīrs tika sagūstīts Luhanskas apgabalā 2023. gada sākumā, taču netika iekļauts apmaiņā, jo bija saistīts ar kara noziegumu.

Pēc Bučas, kā sacīja pats apsūdzētais, viņš mēģināja “atteikties no dalības speciālajā operācijā”, taču drīz vien nokļuva Luhanskas apgabalā, kur 2022. gada jūlijā aizbēga no kaujas zonas un atgriezās mājās.

2022. gada decembrī viņš tika notiesāts par dezertēšanu un saņēma nosacītu sodu uz vienu gadu. Apmaiņā pret to Krievijas pilsonim bija jāpagarina līgumdarbs.

Desantnieks Ukrainas izmeklētājiem pastāstīja daudzas interesantas lietas.

Jo īpaši par civiliedzīvotāju piespiedu aizturēšanu pagrabos, par komandiera pavēlēm nogalināt visus aizdomīgos cilvēkus uz ielām, par militārās tehnikas izvietošanu zem bērnudārzu logiem, veidojot “dzīvo vairogu”.

Viņš pats pastrādāja noziegumus Bučā un bija liecinieks tam, kā viņa biedri no Krievijas Federācijas 76. gaisa desanta divīzijas izvaroja, nogalināja un spīdzināja cilvēkus.

Konkrēti, viņš stāstīja, ka

reiz redzējis, kā viņa biedri karavīri ieved pirtī 34 gadus vecu sievieti… Pēc Bučas atbrīvošanas viņa tika atrasta pagrabā kaila ar ložu izkropļotu galvu.

Pirms viņas nogalināšanas sieviete tika ļaunprātīgi izmantota – uz viņas ķermeņa bija durtas brūces, bija sagrieztas krūtis…

Mani nešokēja fakts, ka sarunā ar ukraiņu žurnālistu viņš mierīgi piekrita, ka Bučā karojis nevis ar Ukrainas militārpersonām, bet gan ar civiliedzīvotājiem.

Viņam ir lielas dusmas gan pret Krieviju, gan pret Ukrainu.

Pirmkārt, tāpēc, ka viņš vēl nav apmainīts, un, otrkārt, tāpēc, ka viņš tika ieslodzīts un ir spiests sēdēt pirmstiesas izolatorā.

Mani šokēja viņa atzīšanās, ka, ja viņš tiktu apmainīts, viņš vēlētos atgriezties karā un “atriebties Ukrainai”. Iekarot kā minimums Zaporižju, Hersonu, Donecku.

“Ja vietējiem nepatīk mūsu klātbūtne, lai brauc prom. Tās jau ir mūsu teritorijas saskaņā ar Krievijas konstitūciju!”

Un vai pēc tam kāds vēl var cerēt, ka krievi kādreiz nožēlos Ukrainā pastrādātos noziegumus? Tieši otrādi, viņi grib atgriezties Ukrainas teritorijās, lai atkal slepkavotu, izvarotu un aplaupītu!

Uzziņa. Līdz šim Bučā bija iespējams identificēt vairāk nekā tūkstoti okupantu, kas bija iesaistīti noziegumos.

Tika identificēti 580 nogalinātie Ukrainas civiliedzīvotāji. Vēl 48 cilvēki nav identificēti un apglabāti kapsētā ar numuriem. 37 cilvēki no Bučas tiek uzskatīti par pazudušiem. Vēl 34 atrodas Krievijas gūstā.

Oleksandrs Grinka, žurnālists