Pēc tam, kad krievi pirms divām nedēļām piespieda Ukrainas armiju atkāpties no lielākās daļas Kurskas apgabala teritorijas, kas bija ieņemta pērnajā vasarā, Sumu apgabals ir kļuvis par iespējamo sīvu cīņu vietu.

Krievija, esot uz uzvaras viļņa, sāka skaļi runāt par to, ka Sumu reģions tagad ir viņu jaunais galvenais mērķis un ka Sumi būs krievu nežēlīgā atriebība par ukraiņu operāciju Kurskā.

Bet krievi aizmirst pateikt, ka Kurskas apgabals joprojām nav pilnībā atbrīvots.

Jā, Krievijas diversijas grupas pēdējās dienās bieži šķērso Krievijas un Ukrainas robežu Sumu apgabalā, taču nekur viņiem nav izdevies nostiprināties.

Pagaidām vispār nav runas par pilna mēroga iebrukumu.

Uz uzvaru dziesmu fona notika Krievijas pavēlniecībai diezgan nepatīkams incidents. Dienā, kad notika Trampa un Putina telefonsaruna, ukraiņu karavīru grupa no Sumu apgabala, izlauzusies cauri mīnu laukiem, iekļuva Belgorodas apgabalā Krievijā. Tur izcēlās nopietnas cīņas.

Ukrainas valdība par šo operāciju klusē, bet prokremliskie kara korespondenti ir sacēluši trauksmi.

Jo Ukrainas militārpersonas negrasās šajā virzienā apstāties.

Sumu apgabalā situācija ir vairāk vai mazāk mierīga. Taču, kā stāsta draugi, gaisā joprojām virmo nemiers.

Daudzām ģimenēm ar bērniem ir sapakoti koferi. Pilsētas pieejās ir palielinājies kontrolpunktu skaits, un ir noteikti iebraukšanas ierobežojumi.

Attālums no pašas pilsētas līdz robežai ar Krieviju un aktīvo militāro operāciju zonu ir aptuveni 35 kilometri.

Sprādzieni ir skaidri dzirdami. Lādiņi, šahedi un raķetes lido arī uz pašu pilsētu, galvenokārt naktī.

Dažās pierobežas apdzīvotajās vietās izsludināta papildu iedzīvotāju evakuācija.

Pēdējās dienās Krievija arvien vairāk izmanto informatīvās un psiholoģiskās operācijas. Mērķis ir iebiedēt civiliedzīvotājus un sēt paniku vietējo varas iestāžu darbā.

Viens no šādas operācijas elementiem ir ziņas par it kā lielu Ukrainas militārpersonu grupu, kas drīzumā nonāks pilnīgā ielenkumā pie robežas ar Kurskas apgabalu.

Un Putins, domājams, kā labas gribas žestu, saka Trampam, ka viņš var dot Ukrainas armijai iespēju izlauzties no šī ielenkuma.

Taču šim “labas gribas aktam” nav nekādas sasaistes ar realitāti, jo neviena Ukrainas armijas grupa nav ielenkta.

Tas bija kārtējais Krievijas prezidenta triks, taču Tramps uz to iekrita.

Viņu pēdējā telefonsaruna būtībā nebeidzās ne ar ko konkrētu. Putins kārtējo reizi noraidīja ideju par 30 dienu pamieru.

Krievijas prezidentam līdz šim izdevies īstenot savu plānu – ievilkt ASV ilgstošās sarunās, neapturot militāro operāciju aktīvo fāzi.

Bet Tramps vēlas jebkādu “neko” pasniegt kā “bezprecedenta sasniegumu miera labā”. Un “divu sirmgalvju sarunas” turpinās.

Oleksandrs Grinka, žurnālists