Turklāt čečenu barvedis Kadirovs atklāti paziņoja, ka galvenais krievu tautas ienaidnieks ir tieši Bandera. Un čečenu kaujinieki, starp citu, joprojām viņu Ukrainā meklē. Tiesa, Bandera mira pirms 62 gadiem…

Kas tad ir Bandera un banderovieši, kāpēc viņš ir Kremļa ienaidnieks Nr.1 – galvenais Krievijas propagandas antivaronis?

Stepans Bandera bija Ukrainas nacionālās atbrīvošanās kustības ideologs, un Banderas ideju piekritējus drīz sāka saukt par banderoviešiem.

Šie cilvēki dzīvoja galvenokārt Ukrainas rietumos, bet Otrā pasaules kara laikā gandrīz visā Ukrainā tika izveidotas Banderas vadītās Ukraiņu nacionālistu organizācijas reģionālās nodaļas. Viņu līderus un aktīvistus vēlāk iznīcināja padomju vara vai vācieši.

Manā Sumu pilsētā, piemēram, banderoviešus vācieši nošāva un sadedzināja 1943. gada martā.

Padomju Savienībā tika radīts mīts, ka Ukrainas nemiernieku armija (UNA), kuras pirmsākumus iedibināja Bandera, sadarbojās ar Hitleru. Tas tika darīts, lai cilvēki kara laikā neatbalstītu Ukrainas atbrīvošanās kustību. Tā tika apspiesta visos iespējamos veidos, cilvēki tika arestēti, nogalināti, deportēti uz Sibīriju.

PSRS un Krievijā tika paziņots, ka Bandera bija galvenais UNA militārais soģis kara laikā. Bet viņi aizmirsa pieminēt, ka Bandera un UNA cīnījās pret komunistiem un nacistiem. Un Bandera nekad nav dienējis armijā.

Līdz 1944. gada rudenim viņš nīka Vācijas koncentrācijas nometnē, jo 1941. gada 30. jūnijā nacistu okupētajā Ļvovā viņš bija pasludinājis Ukrainas valstiskuma atjaunošanas aktu.

Nacisti likvidēja Banderas ģimeni, bet māsas tika spīdzinātas padomju nometnēs.

Pašu Banderu 1959. gadā Minhenē nogalināja padomju aģents Bogdans Stašinskis.

Banderoviešu cīņa pret padomju varu turpinājās līdz 1960. gadam. Tad Karpatos notika pēdējā UNA kauja ar Sarkano armiju. Pēc 1945. gada ukraiņi gaidīja otrās frontes atvēršanos pret Maskavu, taču tas nenotika. Un mēs redzam, ka šim negodīgajam lēmumam attiecībā uz ukraiņiem Otrajā pasaules karā tagad ir sekas.

Ja Otrā pasaules kara beigās komunisms būtu atzīts kā totalitārs režīms, kas tagad uzsācis jaunu karu, tagad nebūtu tik bēdīgu seku.

Bandera mūsdienās ir simbols cīņai par Ukrainas valstiskumu. Aptaujas dati rāda, ka pēc 2022. gada 24. februāra viņa vēsturisko nozīmīgumu atbalsta vairāk nekā 80% ukraiņu.

Pilsētās un ciemos par godu Banderam turpina pārdēvēt ielas un prospektus.

Pašreizējiem krievu okupantiem ikviens, kas runā ukraiņu valodā, ir banderovietis. Ikviens, kas uzvelk izšūtu kreklu, ir banderovietis. Ikviens, kas cīnās par Ukrainas neatkarību, ir banderovietis! Neatkarīgi no tā, vai viņš ir krievvalodīgais, pareizticīgais vai katolis. Atliek ar to tikai lepoties.

Oleksandrs Grinka, žurnālists