Četrus gadus Kremlis centīgi pārliecināja iedzīvotājus, ka viņiem karš ir jāignorē, pareizāk sakot, specoperācija, jo tā viņus neietekmēs. Bet tagad…? Virs Maskavas lido droni un raķetes, Krima ir blokādē, deg naftas bāzes… Kā tas var būt?

Uzlidojumu dēļ Krievija ir zaudējusi aptuveni ceturto daļu no benzīna ražošanas apjoma, un kopējie naftas pārstrādes apjomi valstī ir samazinājušies līdz zemākajam līmenim 21 gada laikā.

Gandrīz katrā reģionā degvielas uzpildes stacijās veidojas kilometriem garas rindas.

Cilvēki ir sašutuši, un Krimā pat ir paziņots, ka pussalā nevienam nav atļauts pirkt benzīnu, izņemot okupācijas varas pārstāvjus.

Desmitgadēm ilgi Kremlis ir ļoti veiksmīgi Rietumos nostiprinājis mītu par Krievijas neuzvaramību. Ka to nevar uzveikt, īpaši tāda valsts kā Ukraina.

Daudzi to joprojām uztver kā neapstrīdamu faktu un bieži min kā pēdējo argumentu pret lielāku atbalstu Ukrainai.

Tomēr Kijiva pakāpeniski likvidē šo mītu un dara to efektīvi. Jaunākās izcilās operācijas, lai iznīcinātu ienaidnieka personālu, pārņemtu kontroli pār ienaidnieka loģistiku, redzētu Krievijas lidmašīnas un raķešu aizsardzības sistēmas degam…

Tas viss pārliecinoši parāda, ka Kremlis ir iedzīts stūrī.

Tikai pirms diviem gadiem Putins draudēja ar sarkanajām līnijām, ja, nedod Dievs, Ukraina uzsāktu uzbrukumu Kurskai, Belgorodai vai Krimai. Lielākā daļa Rietumos ņēma vērā šos draudus un baidījās no briesmīgas eskalācijas.

Tagad Ukrainas droni sasniedz Maskavu, un cits pēc cita tie trāpa mērķos. Šie sistemātiskie triecieni, ko ilustrē pārsteidzoši attēli, runā daiļrunīgāk nekā jebkura Krievijas propaganda par tās neievainojamību.

Tagad Putins izliekas un pavēl savai svītai izlikties, ka nekas īpašs nenotiek. Un viņš arī sūdzas par ASV nespēju ievērot “Ankoridžas garu”. Protams.

Divi veci idioti sanāca kopā Aļaskā, stāstīja viens otram stāstus par Krievijas uzvaras ceļu un nolēma:

kāpēc gan mēs vienkārši nesadalām Ukrainu? Kāpēc pat tikai Ukrainu? Mēs varētu sadalīt visu pasauli.

Tā nu viņi devās mājās, lai kartēs zīmētu savas jaunās teritorijas. Taču pēdējās dienās Tramps arvien vairāk apzinās, ka “draugs” Putins vienkārši viņam uz ausīm kabināja makaronus.

Domāju, ka Makrons neizstāstīja visu stāstu. Divi veci idioti Aļaskā gribēja pārspēt Staļinu un Hitleru. Taču viņu rožainos plānus izjauca parastie Ukrainas karavīri, kuri sāka neuzvaramo Krievijas varu iznīcināt putekļos.

Putins ilgi nevarēs slēpt savas šaubas.

Viņam kaut kas jādara, lai novērstu tautas sacelšanos benzīna trūkuma apstākļos. Tāpēc tuvākajā nākotnē viņš turpinās terorizēt ukraiņus ar raķešu triecieniem.

Galu galā, saskaņā ar viņa loģiku, jo vairāk ukraiņu mirs, jo vairāk iemeslu viņa tautai būs priecāties.

Krievija varētu arī pastiprināt hibrīdprovokācijas pret NATO valstīm, īpaši Baltijas valstīm vai Poliju, lai piespiestu Rietumu sabiedrotos samazināt atbalstu Ukrainai un vairāk koncentrēties uz savu drošību.

Oleksandrs Grinka, žurnālists