Bet, ja nopietni, jau vairākus mēnešus par gatavošanos Ukrainas armijas ofensīvai tiešām runā dažādos līmeņos – un ne tikai Ukrainā, bet arī Rietumos un pat Krievijā. Politiķu, militāro ekspertu, žurnālistu skatījumā tas ir tik neizbēgams notikums, ka viņi visi apspriež tā detaļas, mērķus, iespējamo iznākumu.

Jau kopš šī gada sākuma Ukrainas vadītāji mērķtiecīgi “iesildīja” gan Rietumu partnerus, gan Ukrainas sabiedrību ar paziņojumiem par drīzu pretuzbrukumu, kam būtu jārada izšķiroša ietekme uz kara gaitu.

Es pilnībā nesaprotu, kāds mērķis ir šiem Ukrainas informatīvajiem uzplaiksnījumiem. Taču esmu pārliecināts, ka šī informācijas operācija ir saskaņota ar daudziem Eiropas partneriem.

Domāju, par šīs “kampaņas” iemesliem uzzināsim tad, kad sāksies uzbrukums.

Par to, ka tas tiešām notiks, šaubās retais un ne vien Eiropā, bet arī pašā Krievijā.

Arī Ukrainas iekšienē ievērojama tās sabiedrības daļa, galvenokārt aizmugures reģionos, jau pārgaidījusies cerībās uz triumfālu Ukrainas karaspēka “pretuzbrukumu”, kuram visbeidzot vajadzētu beigties ar uzvaru. Tūkstošiem ukraiņu gaida Ukrainas Bruņoto spēku ofensīvas sākumu apmēram tāpat kā latvieši… gaidīja pasaules čempionātu hokejā, kurā viņu komandai ir favorītu statuss.

Tādas noskaņas dažkārt, maigi izsakoties, pārsteidz un kaitina frontē karojošos ukraiņus un viņu tuviniekus. Arī militārie eksperti sāk runāt par šādu cerību neatbilstību.

Šķiet, nu arī Kijivas varas kabinetos sāk apzināties problēmas ar Ukrainas sabiedrības un Rietumu partneru pārlieku optimistiskajām un acīmredzami pārvērtētajām cerībām uz turpmāko ofensīvu.

Viņi jau sākuši runāt par to, ka pasaule pārvērtē cerības attiecībā uz pretuzbrukumu, ka uzvara vēl ir ļoti tālu un ofensīvai vēl viss nav sagatavots.

Par to, ka ne viss ir gatavs, liecina arī Ukrainas prezidenta Zelenska pēdējā ārvalstu vizīte Itālijā, Francijā, Vācijā un Lielbritānijā. Tur nupat panāktas nozīmīgas vienošanās par ļoti svarīgu ieroču piegādi, galvenokārt tālas darbības rādiusa ieročiem. Bet tie vēl ir jāpiegādā. Un amerikāņu tanki “Abrams” joprojām ir ceļā…

Pamatojoties uz šo visu, mēs varam secināt, ka Ukraina patiešām gatavojas ofensīvai… Tomēr esmu pārliecināts, ka tā nesāksies rīt. Sliecos domāt, ka nopietnas darbības sāksies vasaras otrajā pusē.

Jebkurā gadījumā šī ofensīva Ukrainai maksās dārgi. Ukraiņi atkal saņems tuvinieku nāves paziņojumus, un to būs daudzkārt vairāk, nekā visā laika posmā kopš iebrukuma sākuma. Atkal tiks apglabāti daudzi labi cilvēki. Bet tas ir jādara!

Tie nebūs nekādi svētki, tā nebūs viegla pastaiga. Un jo vēlāk Ukraina sāks pretuzbrukumu, jo tai būs laiks labāk sagatavoties. Tāpēc visam ir savs laiks.

Oleksandrs Grinka, žurnālists