Krievijā, piemēram, tagad ir agonija. Agonija varas gaiteņos, agonija frontē, mokas paša Putina galvā. Viņš var ilgi šaut raķetes uz Ukrainas teritoriju, taču kopumā tas stratēģiskajā militārajā ziņā neko nemainīs.

Ukrainas armija tomēr dosies tālāk, un ukraiņu tautu nevarēs iebiedēt, jo tai ir izveidojusies imunitāte pret bailēm. Tauta izdzīvoja kara sākumā bez gaismas un siltuma, atrodoties pagrabos un patversmēs, un izdzīvos arī tagad.

Lai kaut kā uzlabotu situāciju, Krievijas valdnieks var pat izveidot sabiedroto armiju ar Lukašenko. Bet arī tas nedarbosies. Efekts būs īslaicīgs, un kauns – gadiem ilgs. Jā, un pats kartupeļu karalis to saprot, tāpēc maz ticams, ka viņš piekritīs parakstīt sev ”nāves spriedumu”.

Cik ilgi šī agonija turpināsies Krievijā, grūti pateikt. Mēnesis, gads, divi gadi… Šajā laikā “Viskrievijas prezidents” var sagādāt daudz nepatikšanu un bēdu tūkstšiem cilvēku.

Bet agonija agri vai vēlu beigsies. Militāru laimi krievi Ukrainā vairs neatradīs. Var mest kaujā tūkstošiem neapmācītu karavīru, bet viņi tur tiks nogalināti vai sakropļoti. Turklāt ekonomika brūk, pelēkā masa sāk dusmoties. Šie cilvēki mēdza no dīvāniem kliegt: “Nogalini haholus, glāb Krieviju!”

Bet, kad kāds ieradās viņu mājās un sāka savākt viņu dēlus, sēžot uz dīvāna, karš pēkšņi šķita ļoti tuvs un briesmīgs. Un beidzot sākās arī elites neapmierinātība.

Ja pasaule neiegrims kodolneprātā (un šāda bīstamība ir ļoti liela), varu iedomāties vairākus nākotnes scenārijus.

…ar ukraiņu karaspēka triecieniem fronte beidzot izčākstēs. Sāksies krievu karavīru masveida bēgšana. Krievija šķīdīs pa vīlēm, parādīsies jaunas valstis un liels skaits cits no cita neatkarīgu bruņotu formējumu, kas cīnīsies savā starpā. Šoigu lojālie karaspēki, piemēram, dosies pret Kadirova bandām un tamlīdzīgi. Cits citu sitīs. Būs liels daudzums asiņu un pasaules “lielās bažas par izveidojušos situāciju” neko nemainīs.

Lūk, cits scenārijs. Putinam pietuvināti cilvēki atnāks pie viņa un teiks: “Volodja, mēs esam pakaļā, pēc nedēļas pakārs gan tevi, gan mūs. Bet ir variants: tu esi saslimis un noguris, mēs tevi padarīsim par visas tautas tēvu un neviens tevi netraucēs. Bet tavā vietā būs Vasja. Viņam mēs liksim nedaudz atkāpties, izvest karaspēku no Ukrainas, pacensties visu sarunāt ar Rietumiem utt.

Ko tas dos Eiropai? Tā nomierināsies, noņems sankcijas, Krievijas elite atkal varēs turpināt izmantot visu sarausto. Un Eiropa pat dos Krievijai iespēju pārveidoties demokrātiskā ceļā! Šī demokrātiskās kustības imitācija ilgs vairākus gadus. Tad tā sāk izgaist un…. pie orbītas atkal parādīsies kaut kāds Pupkins, Levkins vai Griškins. Viņš atkal sāks veidot varenu valsti un pulcināt kopā “īstenās krievu zemes”. Atkal sāksies ienaidnieku meklēšana, no kuriem lielākie būs Ukraina, Baltija, Eiropa…

Oleksandrs Grinka, žurnālists