Tādā veidā jaunā administrācija piesedz to tukšumu, kurā vajadzētu būt miera plānam. Plānam, kas neeksistē.

Ukrainā pēdējās nedēļas laikā izskanējusi kolorīta diskusija par informāciju, ka Putins esot izvirzījis Trampam jaunu nosacījumu sarunu sākšanai – Ukrainas karaspēka izvešanu no Kurskas apgabala teritorijas.

Tā ir patiesība vai nē, nav zināms, taču fakts, ka situācija Kurskas apgabalā Krievijas pozīcijām pasliktinājusies, ir skaidrs.

Ukrainas vienības vairākos virzienos izlauzās cauri Krievijas aizsardzības nocietinājumiem un virzījās uz priekšu.

Turklāt Ukrainas prezidents Zelenskis pirmo reizi atklāti paziņoja, ka ir gatavs apmainīties ar teritorijām, jo ​​īpaši atteikties no Kurskas apgabala apmaiņā pret dažām iepriekš okupētajām teritorijām.

Un tas nozīmē, ka Kurskas tēma joprojām kuluāros tiek aktīvi virzīta.

Vienlaikus krievi ir pastiprinājuši informācijas un psiholoģiskās operācijas (IPSO), lai diskreditētu Ukrainas armiju un valdību.

Viņi ķeras pie dažādām sabiedrības destabilizēšanas metodēm, lai ukraiņi zaudētu vēlmi pretoties un nosliektos kapitulēt ar Krievijas nosacījumiem.

Pirms neilga laika Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Gerasimovs atzīmēja, ka militāro un nemilitāro spēku attiecībai hibrīdkara rīkošanā jābūt 1 pret 4.

Proti, karā pret Ukrainu Krievija atvēlē četras reizes vairāk resursu ietekmes aģentu darbībai, informatīvi psiholoģisko, politisko un citu pasākumu īstenošanai, lai vājinātu Ukrainu, nekā militārajā ziņā.

Tagad mēs redzam posmu, kurā pastiprinās tieši šie nemilitārie centieni iedragāt Ukrainas aizmuguri, jo īpaši sabotāžas un terorisma formātā.

Un labākais veids, kā vājināt Ukrainas aizmuguri, ir sēt ukraiņu vidū pilnīgu neuzticību valdībai, militārpersonām, ārvalstu partneriem

un pazudināt pārliecinātību pašiem par sevi.

Jo īpaši krievi tagad dara visu iespējamo, lai radītu tādu priekšstatu par Ukrainas armiju, kas ir piespiedu kārtā mobilizēta un cīnās par korumpētās Ukrainas elites un viņu aizjūras kungu interesēm.

Krievu centieni ir vērsti uz to, lai ukraiņi pārstātu ticēt savas pretošanās iespējai.

Šodien Putina režīms savus varenos teroraktus ir vērsis pret infrastruktūru, kas nodrošina mobilizāciju.

Pašlaik tiek reģistrēts ļoti koordinēts terora vilnis pret teritoriālajiem vervēšanas centriem (bijušajiem militārā iesaukuma centriem) un to darbiniekiem.

Pēdējo divu nedēļu laikā bijuši slepkavību gadījumi pret militārpersonām, kas veic mobilizāciju, gan centru spridzināšana.

Agresori šim nolūkam izmanto aģentūru, kas uzpērk marginalizētos ukraiņus, kā arī narkomānus vai nepilngadīgos, kas meklē ātru darbu “Telegram” kanālos.

Ja miera sarunas vēl nenotiek, tas nenozīmē, ka tās netiek gatavotas. Un katra puse meklē savus trumpjus.

Oleksandrs Grinka, žurnālists