Ukraiņa skats no Liepājas: Krievija ieņem Lietuvas pilsētu…
Nesen uzzināju ko interesantu. Pagājušajā gadā Vācija savervēja 25 000 jaunu karavīru. Šīs valsts (ar 84 miljoniem iedzīvotāju) Aizsardzības ministrija lepojas ar šo skaitli. Piemēram, Čehijas Republika pēdējo četru gadu laikā ir spējusi savervēt mazāk nekā 400 līgumkaravīru…
Oleksandrs Grinka, žurnālists
Tagad ātrs salīdzinājums: Krievija katru mēnesi savervē aptuveni 35 000 jaunu karavīru. Vienīgais mierinošais ir tas, ka karā ar Ukrainu tā katru mēnesi zaudē vairāk nekā 25 000 vīru. Tas, protams, palēnina Krievijas spēju veidot savu militāro spēku.
Ko tas nozīmē? Tikai vienu: Eiropa šodien nav gatava karam pret Krieviju.
Pavisam nesen vācu žurnālisti kopā ar militārpersonām organizēja simulācijas mācības. Viņi simulēja Krievijas uzbrukumu Eiropai 2026. gada oktobrī.
Mācību laikā Krievija ieņēma Lietuvas pilsētu Marijampoli, aizbildinoties ar humanitāro krīzi Kaļiņingradā.
Amerikas Savienotās Valstis atteicās izmantot NATO 5. pantu, kas paredz sabiedroto palīdzības sniegšanu. Vācija vilcinājās, un Polija, kaut arī mobilizējās, nesūtīja karaspēku pāri robežai uz Lietuvu.
Lietuvā jau izvietotā vācu brigāde neiejaucās, daļēji tāpēc, ka Krievija izmantoja dronus, lai izvietotu mīnas uz ceļiem, kas izolē tās bāzes.
Kara spēlē Krievijai izdevās dažu dienu laikā iznīcināt NATO autoritāti un nodibināt kundzību pār Baltijas valstīm,
sākotnēji izvietojot aptuveni 15 000 karavīru.
Šķietami naiva un nekaitīga spēle tomēr izraisīja ļoti nopietnas un satraucošas pārdomas politiķu un militārpersonu vidū.
Iepriekš Berlīne un citas Eiropas galvaspilsētas uzskatīja, ka Krievija nespēs apdraudēt NATO līdz 2029. gadam.
Tagad pieaug vienprātība, ka šāda krīze varētu rasties daudz agrāk – pirms Eiropa būs gatava atvairīt uzbrukumu.
Militārie analītiķi lēš, ka Krievija gada laikā varēs pārvietot lielu skaitu karavīru. Un pat šodien ir manāms, ka viņi jau palielina savus stratēģiskos krājumus un paplašina savu klātbūtni un aktīvus gar NATO robežām.
Pat bez nosacītā miera līguma par Ukrainu, uz kuru uzstāj Trampa administrācija, dažas Eiropas amatpersonas un drošības analītiķi apgalvo, ka Krievijas armija varētu acumirklī pārvirzīt līdz pat 200 000 kaujā rūdītu karavīru, pārejot no ofensīvām operācijām uz pozīciju noturēšanu Ukrainā.
200 tūkstoši ir vairāk karavīru, nekā Putins izmantoja sākotnējam pilna mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gadā.
Lai cik ciniski tas izklausītos, izrādās, ka ukraiņi ar savu ikdienas asinsizliešanu un zaudējumiem dod Eiropai laiku labāk sagatavoties iespējamam Krievijas iebrukumam.
Saprātīgi cilvēki lieliski saprot, ja Ukrainā tiks panākta jebkāda vienošanās, Krievija nekavējoties paātrinās savas militārās mašīnas attīstīšanu.
Vienīgā iespēja eiropiešiem ir atbalstīt Ukrainu ar naudu un ieročiem, pēc iespējas ilgāk pagarinot Ukrainas pretošanos. Tikmēr pašiem gatavoties un vēlreiz gatavoties ļaunākajam.
Oleksandrs Grinka, žurnālists