Ukraiņa skats no Liepājas: Mani četri gadi Latvijā
Esmu Latvijā jau četrus gadus. Tieši šajās dienās pirms četriem gadiem es kopā ar ģimeni ceļoju no savas dzimtās Sumu pilsētas uz Liepāju.
Oleksandrs Grinka, žurnālists
8. martā tika izsludināts pirmais humānās evakuācijas koridors pēc tam, kad sākās pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā.
Tobrīd Sumi atradās aplenkumā. Krievijas karaspēks nemēģināja iekļūt pilsētas centrā; tie koncentrējās nomalē, bloķējot visas izejas un ieejas reģiona centrā.
Daži civiliedzīvotāji riskēja un paši izlauzās no aplenkuma, cauri laukiem, mežiem un mazāk svarīgiem ceļiem. Dažiem paveicās, bet lielākajai daļai ne.
Krievi apšaudīja automašīnas ar tankiem un ložmetējiem, un gar ceļiem palika metāllūžņu kaudzes ar sadegušiem un sakropļotiem ķermeņiem tajās.
Tobrīd Sumu iedzīvotāji tika informēti, ka par tā saukto zaļo koridoru ir vienojušās visas puses augstākajā līmenī, tāpēc drošība ir garantēta.
Taču vēlāk kļuva skaidrs, ka neviens faktiski nebija sniedzis drošības garantijas humānās palīdzības konvojam.
Visas garantijas aprobežojās ar mutisku vienošanos starp Sumu teritoriālās aizsardzības spēkiem un Krievijas bruņotajiem spēkiem. Tāpēc evakuācijas konvojs pārvietojās uz savu atbildību.
Un pirmais konvojs stiepās 20 kilometrus…
Pirmajā dienā Sumus pameta aptuveni divdesmit tūkstoši cilvēku, bet nākamajā dienā vēl divdesmit… Kopumā pirmās nedēļas laikā trīssimt tūkstošu iedzīvotāju pilsēta iztukšojās aptuveni par trešdaļu.
Daži pēc kāda laika atgriezās, bet citi nekad neatgriezīsies.
Saskaņā ar dažādām aplēsēm Eiropā pašlaik atrodas no četriem līdz pieciem miljoniem ukraiņu. Tas ir divas ar pusi reizes vairāk cilvēku, nekā dzīvo Latvijā, kurā pašlaik patvērumu raduši trīsdesmit tūkstoši ukraiņu bēgļu.
Daudzās ziņu platformās un sociālajos medijos
“vatņiku” pasaules fani mīl histēriski apgalvot, ka visas latviešu bēdas ir saistītas ar karu Ukrainā,
izolāciju no Krievijas, kā arī ukraiņiem, par kuriem Latvijas valdība spiesta tērēt astronomiskas summas. Tikmēr “parastās Latvijas ģimenes slīgst nabadzībā”.
Šajā sakarā daži interesanti skaitļi. Pagājušajā gadā Latvijas valdība piešķīra 65 miljonus eiro ukraiņu atbalstam, savukārt strādājošie ukraiņi tajā pašā gadā ar saviem nodokļiem Latvijas budžetā iemaksāja 80 miljonus eiro.
2026. gadam atbalsts ukraiņiem ir samazināts līdz 39 miljoniem eiro, savukārt
prognozētie nodokļu ieņēmumi no ukraiņiem tiek lēsti aptuveni 100 miljonu eiro apmērā.
2022. gada sākumā daudzi domājoši cilvēki Ukrainā rakstīja, ka Krievija uzbruks. Ukraiņi tam neticēja un komentēja, ka nav nepieciešams sēt paniku un ka šādu publikāciju autori ir jāsoda.
Daži analītiķi tagad raksta, ka Krievija tuvākajā nākotnē varētu uzbrukt Polijai vai Baltijas valstīm. Un arī šo valstu iedzīvotāji ir sašutuši, sakot, ka
nav nepieciešams mūs biedēt un ka šādas publikācijas ir jāaizliedz.
Nevajag baidīties no kara un ziņām par iespējamiem jauniem iebrukumiem. Vajag baidīties no tā, ka nebūsim sagatavoti šiem iebrukumiem.
Oleksandrs Grinka, žurnālists