Es pastāstīšu vairāk – daži zemnieki Ukrainā ganībās un savās govju kūtīs spēlē klasisko mūziku. Jo tieši klasiskā mūzika, kā rāda jaunākie pētījumi, govis nomierina un tas pozitīvi ietekmē izslaukuma apjomu.

Taču ”varenajai krievu tautai” to ir grūti saprast, jo daudzās mājas ir sliktāk kā ukraiņu govju kūtīs. Būtu turpinājuši dzīvot savā “izraktajā bedrē” un savā iluzorajā pasaulē tālāk. Jo jums taču viss bija, kā paši atzināt.

Nafta bija par 100, miers-draudzība, nekādas sankcijas, “Olimpiskās spēles – ak, sport – tu esi miers!”, “vācieši” tika uzvarēti katru 9. maiju, kūrorti, konferences, samiti, sadarbība, kopīga attīstība ar ārvalstīm un pat militārās programmas…

Vai jums bija slikti? Izrādās, jā. Vajadzēja izdomāt sev ienaidnieku, sākt karu, vērst pret sevi visu saprātīgo pasauli, pakāst nosacīto labklājību, sagraut reputāciju, kļūt par atstumtajiem, pakļaut savu valsti kara un iznīcības riskam un sairšanai… Kamdēļ? Kāda ir lielā ideja? Kas jums muļķiem dzert traucēja?

Tagad pēkšņi visi ir nobažījušies. Izrādās, pie durvīm nekaunīgi sāka klauvēt karš.

Kad analfabēti burjati cīnās un nogalina “haholus” – tas ir labi, bet, kad pavēste par ierašanos kara komisariātā ir mājās uz galda, kļūst neērti…?

Kad pirmajās kara dienās ukraiņi vērsās pie krievu mātēm ar aicinājumu apturēt vardarbību, ko viņi saņēma atbildē? Ierosināja mainīt vibrācijas, domāt par labo, ”izravēt” informatīvo lauku. Viņas pat sūtīja meditācijas par dvēseles un ķermeņa harmonizēšanu un piedāvāja izgatavot papīra lidmašīnas un sūtīt tās debesīs ar domām par mieru pasaulē.

Tagad agresorvalstī valda kņada. Pēc pusgada beidzot kļuva biedējoši. Tagad karš apdraud sanktpēterburgiešu un maskaviešu dzīvības. Nu, kungi, es domāju, ka ir pienācis laiks sākt meditēt! Pats galvenais, neaizmirstiet palaist debesīs papīra lidmašīnas ar dvēselisko: “Mēs esam par mieru!”

Tagad krievi bēg no pašu izvērstā kara, ko nosauca par specoperāciju Ukrainā. Viņi bēg no savas valsts, kurai neviens neuzbrūk un kurā nenotiek karadarbība. Taču tajā pašā laikā no mašīnām netiek norautas pat Georga lentītes, uzlīmes “Z” un “Mēs varam atkārtot”.

Vai jūs domājat, ka šie cilvēki mainīs savu imperiālistisko pasaules redzējumu? Viņi nekad nemainīsies. Viņi ir audzināti par vergiem paaudžu paaudzēs. Vispirms viņi aizbēgs, un tad pulcēsies grupās, laupīs un nogalinās.

Dažas valstis jau uztraucas par šādiem viesiem, par to kvantitāti, bet vēl vairāk – par intelektuālo kvalitāti. Tā kā viņi uzskata sevi par bēgļiem, tad pieprasa cieņu un apkalpošanu “po ruski”.

Oleksandrs Grinka, žurnālists

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.