Kremlis ir šokēts, jautājot: “Kā tas var būt?!” Galu galā, kad krievi uzbruka Ukrainas graudu kuģiem, kas atstāja Ukrainas ostas, viss bija paredzams un normāls, un tas viņiem neradīja nekādas bažas. Un tagad – paskatieties!

Krievi nespēj aptvert domu, ka vēl kāds cits, izņemot viņus pašus, varētu efektīvi uzbrukt militārajai un komerciālajai flotei, ostu infrastruktūrai un visam pārējam, ko agresori dara gandrīz četrus gadus.

Un tagad viņi saskaras ar jaunu realitāti, kuru nevar ietekmēt ar spēku, tāpēc, kā parasti, ir ķērušies pie draudiem.

Nafta pašlaik ir vienīgais Krievijas ekonomikas glābšanas riņķis.

Ja karš turpināsies un sankcijas paliks spēkā, plānotā Krievijas budžeta papildināšana nākamgad kļūs ne tikai problemātiska, bet praktiski neiespējama.

Pēc jaunākās ASV sankciju kārtas ieviešanas pret “Lukoil” un “Rosņeftj” atlaides Krievijas naftai ir sasniegušas augstāko līmeni divu gadu laikā, un situācija agresorvalstī turpina pasliktināties.

Ar pašreizējām naftas cenām valsts saskaras ar nopietnu krīzi.

Bet nosacīts miera līgums ar Trampu varētu risināt situāciju. Tiesa, kara izbeigšana Putinam nav mazāka katastrofa, kā… turpinot to.

Viena lieta ir turēt simtiem tūkstošu karavīru tālu ārzemēs, bet pavisam cita ir ar viņiem tikt galā iekšzemē.

Viņi var būt varoņi frontē, bet mājās viņi ir nekontrolējamu, neuzticamu elementu masa, kas apreibinās ar narkotikām un alkoholu.

Un tāpēc Krievijas imperatoram ir nepieciešams karš. Jebkurš karš. Nav nejaušība, ka tikšanās laikā ar Trampa sūtņiem Putins kaut kādā veidā paziņoja, ka nevēlas karu ar Eiropu, bet Krievija ir “gatava cīnīties tieši tagad”.

Kāpēc Eiropa? Jo tieši Eiropa “jauc lietas un met spieķus gandrīz panākto vienošanos ar ASV Ukrainas jautājumā riteņos”.

Šodien Putinam ir lieliska iespēja izdevīgi vainot Eiropu visu vienošanos izjaukšanā.

Un aiz visa šī spēcīgā patosa par mieru un ievērojamo progresu kara izbeigšanā ārā izlīdusi patiesība: Ukrainas drošības un suverenitātes garants – ASV – būtībā atsakās jebko garantēt.

Ukraiņi, saprotot, ka šeit nav nekādu “miera” pazīmju, apzinās, ka viņus atkal ķircina un maldina.

Ukraiņi arī skaidri saprot, ka rudmatainais biznesmenis no Baltā nama uzskata viņus par pilnīgiem lohiem, kuriem vajadzētu uzticēties (diez kāpēc?) Trampa “vārdam”, kam nav nekādas vērtības. Jo viņš pats ir parasts blēdis.

Oleksandrs Grinka, žurnālists