Bērnu un pensionāru izvarošana viņu ģimeņu un draugu priekšā, dzimumorgānu kropļošana, Z zīmes dedzināšana uz civiliedzīvotāju sejām un ķermeņiem…

Domāju, ka arī mani nekas vairs nevar šokēt. Bet es kļūdījos…

Nesen lasīju interviju ar sievieti psiholoģi Ukrainas bruņotajos spēkos.

Viņa aprakstīja, kā vienā ciematā pēc Krievijas armijas aiziešanas Ukrainas karaspēks veļas mazgājamās mašīnas cilindrā atrada zīdaini, ko ieskauj ziepju putas…

Un blakus viņam bērna māte un tēvs, sasieti krēslos un nošauti.

Dažreiz Latvijā dzirdu, ka par šādām zvērībām nevajadzētu runāt, ka ar tām nevajadzētu traumēt cilvēkus.

Bet esmu pārliecināts, ka vajag!

Par šādiem sadistiem jāstāsta katrā ziņu platformā, un šādi šausmu stāsti jātulko visās valodās.

Pasaulei, civilizētajai pasaulei, ir jāzina, ar ko tai ir darīšana.

Mums pastāvīgi jāatgādina par to, kāds kaimiņš mums ir tepat blakus.

Ne tik sen Černihivas apgabala pierobežas rajonos tika likvidēta elites krievu diversantu grupa.

Viņi vairākus mēnešus terorizēja apkārtni.

Viņi nogalināja cilvēkus bez jebkāda iemesla!

Cilvēkus, kas brauca ar velosipēdiem uz veikalu, ganīja govis vai vienkārši kopa savu dārzu. Mērķis bija viens – sēt bailes iedzīvotājos.

Tie bija profesionāli bandīti, slepkavības mašīnas. Taču bieži vien zvērības pastrādā parasti karavīri, nevainīgi memmes dēliņi, kuri “nekad savā mūžā nevienam nenodarītu pāri”.

Bieži lasu komentārus Latvijas medijos par militārajām mācībām, bumbu patvertņu izveidi vai trauksmes izsludināšanu, kuros teikts, ka nav nepieciešams cilāt šo jautājumu, nav nepieciešams biedēt cilvēkus: “Mums jau tāpat ir pietiekami daudz problēmu, nav, par ko nopirkt zāles, pārtikas cenas ceļas, valdība mūs ir iedzinusi strupceļā, tauta kļūst nabadzīga, un te jūs ar savām pasakām.”

Lai šīs pasakas nekad nepiepildās un lai šādiem komentētājiem nekad nav jāraud par saviem noslepkavotajiem radiniekiem!

Jā, daudzi šādi komentāri nāk no viltus kontiem, ko kontrolē Krievija.

Bet ir arī daudz patiesu. Daži slēpj sejas, bet citi, apvainoti “īstie krievi”, patiesi cer, ka viņus pieņems “krievu pasaule”.

Un kas ir svarīgi: viņi ir pārliecināti, ja Krievijas armija nāks “atbrīvot” Baltiju, tā viņus neaiztiks, “jo mēs esam savējie”.

Ak, cik smieklīgi! Tas viss jau ir pārbaudīts Ukrainā…

kad šos “mūsējos” ar Krievijas karogiem saspieda to pašu krievu tanku kāpurķēdes.

Vai arī jūs esat naivs, domājot, ka krievu “atbrīvotājs” jautās: “Vai jūs esat par Putinu vai par Zelenski?”