Ukraiņa skats no Liepājas: Ukrainas armija Baltijā. Krievija histērijā
Daži lasītāji, esmu pārliecināts, ir dzirdējuši, kā Andrjus Kubiļus, bijušais Lietuvas premjerministra vietnieks un tagadējais Eiropas aizsardzības komisārs, nesen paziņoja, ka, ja kaujas Ukrainā beigsies ar miera līgumu, Ukrainas karaspēks varētu tikt izvietots, lai aizstāvētu ES austrumu robežas no Krievijas.
Oleksandrs Grinka, žurnālists
Viņaprāt, būtu labi, ja pēc miera nodibināšanas Ukrainā kaujā pārbaudītā Ukrainas armija būtu gatava atrasties visās mūsu pierobežas reģiona valstīs līdzās vācu brigādei un rotējošajiem amerikāņu bataljoniem.
Ak, ja vien jūs zinātu, kā šie vārdi satrauc Krievijas propagandistus un kara korespondentus!
Un iemesls ir skaidrs. Galu galā viens no pašreizējā kara izbeigšanas nosacījumiem, kā apgalvo Krievijas vadība, ir Ukrainas demilitarizācija. Ukrainas bruņoto spēku vienību izvietošana pie tās robežām ne tikai neatbilst šim nosacījumam, bet, kā viņi apgalvo, rada jaunus draudus. Un tas viņiem noteikti nederēs.
Lai kaut kā mazinātu šīs “draudošās briesmas”, šie tā sauktie žurnālisti un blogeri ir sākuši izdomāt pasakas, lai nomierinātu savu “biomasu”.
Viņi apgalvo, ka, tā kā Ukraina agrāk vai vēlāk kapitulēs, Banderas baisajam karaspēkam jaunajā Ukrainā vairs nebūs vietas.
Galu galā tā vienības kļūs par Krievijas vai Polijas daļu. Un banderoviešiem būs jāmeklē darbs citās armijās. Un, protams, viņu Baltijas nacistu biedri labprāt viņus patvers.
Bet, ja nopietni, Lietuvas un Eiropas politiķa vārdos ir racionāls grauds. Un es domāju, ka šī tēma jau ir vairākkārt apspriesta ES vadības aizkulisēs.
Nevienai citai Eiropas armijai nav tik lielas kaujas pieredzes kā Ukrainas armijai, kas ar 800 tūkstošiem karavīru spēj vadīt miljoniem dronu,
līdzdarbojoties spēcīgai militāri rūpnieciskai bāzei.
Tāpēc Ukrainas militārā spēka integrēšana ES valstu spējās ir ārkārtīgi svarīga un prasa tūlītēju rīcību – īpaši, lai stiprinātu šī reģiona aizsardzību.
Es uzskatu, ka Lietuva jau ir apspriedusi ar Ukrainu iespēju izvietot Lietuvā Ukrainas kaujas bataljonu, kas ir karojis frontes līnijās, lai līdzdarbotos kopā ar vāciešiem un amerikāņiem.
ES ir arī sākusi atklāti apspriest tā sauktās “austrumu sienas” kopīgu izveidošanu ar Ukrainu.
Būtībā Ukrainas armija šodien ir zelta iespēja tādām valstīm kā Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija…
NATO, protams, ir ļoti laba lieta. Taču alternatīva nekad nenāk par ļaunu. Īpaši ņemot vērā Trampa pretrunīgo politiku attiecībā uz palīdzību Eiropas valstīm un iespējamo amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanu Eiropā.
Oleksandrs Grinka, žurnālists