Es jau uzreiz viņus apbēdināju, ka nekas labs no tā nākotnē nesanāks, vēl vairāk – tas visai drīz var pārvērsties par ļoti sliktām tendencēm. Un nebija ilgi jāgaida, kad Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) apstiprināja manas bažas. Tas izplatījis brīdinājumu Latvijas augstākajām amatpersonām par riskiem, kas saistīti ar to, ka valstī sāk darboties arvien vairāk Krievijas mediju.

Pašreizējās ģeopolitiskās situācijas un Krievijas agresīvā kara Ukrainā kontekstā VDD saskatījis riskus Latvijas informatīvās telpas drošībai pēc šo Krievijas mediju ienākšanas. Jo skaidrs, ka mediju darbība Krievijā pēdējos gados tradicionāli tiek saistīta ar specdienestiem.

Padomājiet, kopš 24. februāra uz Latviju no Krievijas emigrējuši vairāk nekā divi simti Krievijas žurnālistu un pārdesmit mediju organizāciju. Daži no viņiem jau oficiāli atsākuši darbu no Rīgas.

Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc viņi pēkšņi nonāca tieši Latvijā? Viņi šeit neieradās pirms gada vai diviem, bet atbrauca, kad sākās iebrukums Ukrainā.

Krievijai šobrīd ir ļoti svarīgi Latvijas iedzīvotājus atgriezt savā informatīvajā laukā. Īpaši būtiski tas ir pēc Krievijas kanālu apraides aizlieguma Latvijā. Latvijas sabiedrība sāka atbrīvoties no kaimiņu lielvalsts informatīvās ietekmes, un steidzami bija jārīkojas. Tad arī Krievijā radīja leģendu par apspiestajiem žurnālistiem, kuri atstāj apspiesto dzimteni un brauc uz Latviju, lai pasaulei nestu patiesību par Krieviju un krieviem.

Vispirms viņi ļoti maigi un iecietīgi mēģinās nodot latviešiem savu ”īpašo redzējumu” par visu, kas notiek pasaulē, Krievijā, Ukrainā, bet tad pamazām aizvien skaidrāk un nepārprotamāk norādīs, kurš ir mūsu draugs un kurš ienaidnieks.

Notikumi Ukrainā un vēl agrāk Moldovā un Gruzijā spilgti raksturo to, pie kā var novest Krievijas mediji bijušās Padomju Savienības valstīs.

Vispirms cilvēkiem sapūderē smadzenes ar vajadzīgajiem vēstījumiem, un drīz vien tas beidzas ar “Putin, nāc mūs atbrīvot!” vai ”Putin, ieved šeit savu armiju!”.

Neaizmirstiet par vissvarīgāko: Krievijā jau sen vairs nav neatkarīgu mediju. Tur vispār vairs nav mediju, ir tikai propagandas raidorganizācijas. Televīzijas kanālu “Dožd” jau sen vairs nevar saukt par neatkarīgu raidorganizāciju. Nu jau no viņu neatkarības vairs nav ne smakas.

Tie žurnālisti, kuri pauda varai netīkamu viedokli un patiešām adekvāti novērtēja situāciju un personiskos riskus saistībā ar savu profesionālo darbību, pameta Krieviju jau sen pirms kara sākšanās. Tāpēc šodienas tolerance pret tā saucamajiem medijiem no Krievijas latviešiem var dārgi maksāt.

Ļaujot uzdīgt šīm šķietamās neatkarīgās krievu žurnālistikas sēklām, varat pēkšņi attapties tādās informatīvajās skavās, no kurām ārā nesāpīgi izkļūt neizdosies.

Oleksandrs Grinka, žurnālists

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.