Pavisam nesen pirmā šāda demonstratīvā akcija notika Doņeckā, uz kurieni no Maskavas tika nosūtīts 21 kažoks mobilizēto bojāgājušo atraitnēm, kurām spalvotos mēteļus svinīgi nodeva kameru priekšā.

Kadros sievietes, stāvot uz ielas un turot priekšā kažokus, ar prieku un smaidiem pieņēma dāvanas, bez mazākās asaras par saviem mirušajiem vīriem.

Un viena no šī brīnišķīgās dāvanas īpašniecēm visu atraitņu vārdā teica, ka viņas pat necerēja, “ka kādreiz būs tāda laime”.

Pēc tam daudzi prātīgi cilvēki smējās par šādu izrādi, un daži pat uzskatīja, ka sievām ir paveicies – bez šķiršanās un zilas acs viņas tika vaļā no saviem alkoholiķiem – vīriešiem, un dāmām pat sapucēties iznāca.

Bet, kā vēlāk izrādījās, stāsts ar to nebeidzās. Drīz vien laimīgās kažoku īpašnieces sūdzējās, ka pēc fotosesijas viņām “dāvanas” esot atņemtas, jo, kā sievietēm teikts, tās bija “domātas” citiem.

Kritušo kaujinieku atraitnēm pretī solīja iedot labākas kvalitātes kažokus, tomēr galu galā viņas neko nesaņēma. Tikai vēlāk sievietēm stāstīja, ka šie kažoki tiek vienkārši nodoti no rokas rokā, lai izveidotu “jauku TV sižetu”.

Kā tikai neatalgoja nogalināto krievu nelaimīgos radiniekus Ukrainas kara laikā! Viņiem deva kartupeļu maisus, militārās beretes un pat aunus.

Dažām atraitnēm tika uzdāvināti putraimi, tušonka un personīgās higiēnas preču komplekti pēc to iepakošanas melnos maisiņos.

Dažos reģionos šis process bija izsmalcinātāks. Kurskas apgabalā karavīru mātēm tika pasniegti dvieļi. Tiesa, vēlāk reģionālā administrācija paziņoja, ka vietējo varas iestāžu lēmums īpašā militārā operācijā bojāgājušo mātēm piešķirt dvieļus bija… “morāles un ētikas normu neievērošanas piemērs”.

Un Hantimansijskas autonomajā apgabalā apgabala priekšnieks, saticis karavīra atraitni no dzemdību nama ar konfektēm, nofotografējās ar viņu un teica: “Mēs savējos nepametam, tagad esam viena ģimene!”

Es domāju, Krievijas varas pārstāvjiem ir jāturpina pilnveidoties šajā virzienā. Vecākiem nevajadzētu pirkt “Ladas” par savu noslepkavoto dēlu kompensācijas izmaksām, kā tas bija iepriekš, bet gan likt gubernatorus to darīt par saviem personīgajiem ietaupījumiem.

Ar biedra Putina personīgo bruņu vilcienu var, piemēram, piegādāt autiņbiksītes bojāgājušo un mobilizēto ģimenēm. Sabiedrība būtu sajūsmā no šādas varas un tautas vienotības. Eh, nepietiek labu piāristu ierēdņiem…

Oleksandrs Grinka, žurnālists