Universitāšu asociācija prasa valsts atbalstu energoresursu krīzes pārvarēšanai
Liepājas Universitāte (LiepU) kopā ar citām Latvijas Universitāšu asociācijas augstskolām ir nosūtījusi vēstuli Ekonomikas ministrijai (EM), Finanšu ministrijai (FM) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), prasot valsts atbalstu energoresursu krīzes pārvarēšanai, aģentūru LETA informēja LiepU rektore Dace Markus.
LETA
LiepU attīstības direktors Uldis Zupa (AP) skaidroja, ka augstskola plāno ieviest vairākus īstermiņa un ilgtermiņa pasākumus energoresursu patēriņa samazināšanai, piemēram, atteikties no ēku ārējā apgaismojuma, samazināt iekštelpu temperatūru, ierobežot iekštelpu apgaismojuma izmantošanu, veikt straujāku pāreju uz energoefektīvāku apgaismojumu, ieviest viedos risinājumus elektroenerģijas taupīšanai, skolot personālu par individuālo rīcību un atbildību enerģijas taupīšanas pasākumos.
Viņš atzīst, ka daži no ieviešamajiem pasākumiem, iespējams, sagādās neērtības personālam, taču tie tiks ieviesti, nepārkāpjot darba aizsardzības prasības darba vietā.
Gadījumā, ja izveidosies situācija, kurā nebūs iespējams apmaksāt visus ar enerģijas patēriņu saistītos rēķinus norādītajos termiņos, LiepU strādās pie nomaksas grafika ieviešanas.
Enerģijas taupības pasākumos LiepU neplāno ieviest obligātu daļēju vai pilnu attālināto darbu, šādi faktiski pārnesot ar darba pienākumiem saistītos izdevumus par enerģiju uz personāla mājsaimniecību pleciem, uzsver Zupa.
Vidzemes Augstskolas (ViA) sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Broka savukārt informēja, ka augstskola līdz septembra beigām izstrādās plānu energoresursu taupīšanai ziemas sezonā.
Plāns tiks veidots tā, lai taupības pasākumu dēļ neciestu studiju kvalitāte, kā arī saglabātos studiju un zinātniskā darba īstenošanai nepieciešamo laboratoriju pieejamība.
ViA pilnībā atbalsta RTU un arī iepriekš citu valsts augstākās izglītības iestāžu izteiktos aicinājumus valdību rīkoties, lai valsts dibinātās augstskolas saņemtu atbalstu energoresursu krīzes pārvarēšanai.
Ventspils Augstskolas rektors Kārlis Krēsliņš uzsvēra, ka augstskola pilnībā pievienojas RTU nostājai par to, lai valsts dibinātajām augstskolām tiktu sniegts atbalsts energoresursu krīzes pārvarēšanai.
Pašlaik “vienīgais iespējamais” energoresursu un apkures taupības scenārijs augstskolā paredz samazināt energoresursu izlietojumu līdz minimumam, kas nozīmētu maksimālu darbinieku, pirmkārt, administrācijas sektorā, norīkošanu attālinātajam darbam, jo uzturēties telpās bez siltuma nodrošinājuma ir ne vien nekomfortabli, bet arī neatbilstu darba telpu mikroklimatam noteiktajām prasībām, skaidro Krēsliņš.
LETA jau vēstīja, ka Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina valdību rīkoties, lai valsts dibinātās augstskolas saņemtu atbalstu energoresursu krīzes pārvarēšanai.