Sestdiena, 26. septembris Kurts, Knuts, Gundars
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Upju veselību uzlabo tīrīšana

Upju veselību uzlabo tīrīšana
Foto: Foto no Loretas Urtānes personiskā arhīva
26.06.2013 11:24

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Upes aizaug vairāk nekā vajadzētu un sāk slikti justies.
Taču tas nav tikai piesārņojuma, bet arī nesakārtotu krastu dēļ, stāsta
hidrobioloģe Loreta Urtāne. Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā
teikts – Kurzemē nozīmīgāko slodzi
uz virszemes un pazemes ūdeņiem rada notekūdeņu novadīšana un lauksaimnieciskas
darbības.

Ražotājs ne vienmēr ir sliktais

“Upe ir dzīvs organisms,” atgādina L. Urtāne.
Viņa kopā ar dzīvesbiedru, arī hidrobiologu Juri Urtānu brauc pa visu Latviju
un māca tīrīt dabiskās ūdenstilpes. Nesen seminārs un praktiska nodarbība
notika Alsungā. Pētniece uzslavē vietējo uzņēmumu “Venta FM” par
finansiālu atbalstu un līdzdalību talkā. “Parasti uz ražotājiem, kas
notekūdeņus laiž upēs, skatās ar šķību aci. Taču šādi gadījumi pierāda, ka ne
vienmēr ražotājs un rūpnieks ir sliktais,” uzslavē L. Urtāne.

Ventas apgabalā apmēram trešā daļa upju, vairāk nekā puse
ezeru un trešā daļa stipri pārveidoto ūdensobjektu neatbilst labai ekoloģiskai
kvalitātei, teikts Ventas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā 2010. –
2015. gadam. Tajā ietilpst arī Liepājas puses novadu ūdenstilpes. Pētnieki
secinājuši, ka nozīmīgāko slodzi uz virszemes un pazemes ūdeņiem rada
lauksaimnieciskas darbības un notekūdeņu novadīšana – gan centralizēti savākto,
gan no viensētām un atsevišķām ēkām.

Lauksaimniecību kā negatīvu faktoru upju tīrības
saglabāšanā min arī dabas draugs Andris Maisiņš. Viņu uztrauc Lauku atbalsta
dienesta izsludinātā aktivitāte, kas rosina rūpēties par meliorācijas sistēmām.
Viņaprāt, šai gadījumā cilvēki var tai pieteikties bez lielas vajadzības, tikai
lai saņemtu Eiropas atbalstu. “Zeme, augsne nodrošina filtrāciju. Ja ūdens
pa taisno nonāk meliorācijas sistēmā, tam nav, kur aizķerties,” A. Maisiņš
skaidro, ka līdz ar to līdz upei, kas lauksaimniecībā vairāk kalpo kā
novadgrāvis, nonāk neattīrījies ūdens.

Tā paša iemesla dēļ viņš nepatikā noraugās uz upju
taisnošanu. “Ja upei ir līkumainība, tur nosēžas mikrovielas, ko straume
nes līdzi, ūdens ir dzidrs, skaidrs. Ja ir meliorēti posmi, meliorācijas ūdens
ar sanesumiem aiziet pa taisno, nav pašattīrīšanās spējas,” A. Maisiņš
uzsver, ka runa ir gan par lauku, gan mežu meliorēšanu.


Cilvēks rīkojas un pēc tam uztraucas

Kā piemērus meliorācijas negatīvajai ietemei A. Maisiņš
min iztaisnoto Lāņupi un Trumpi, kas ietek Durbes ezerā. Upe neattīrās, un visi
sanesumi nonāk ezerā.  Pirmie meliorācijas
darbi šeit notikuši 30. gadu beigās, bet intesīvi norisinājušies 60. gados.
Cilvēks rīkojies, un tagad pats uztraucas, ka agrāk ezers bijis par diviem,
trim metriem dziļāks. Nu meklē, kā to risināt.

Savukārt Otaņķu upīte iztaisnota tikai pagājušajā un
aizpagājušajā gadā. “Foreļu makšķernieki pirms tam teica, ka var sākt
makšķerēt – foreles ir tīra ūdens idikators,” atgādina A. Maisiņš.
Viņš šaubās, vai tagad šīs zivis tur vairs mīt.

Ūdensteču taisnošanas un padziļināšanas
ietekmē mainās gultne, reizēm arī upes platums, palielinās straumes ātrums un
krastu struktūra, izzūd raksturīgās sugas un biotopi, teikts Ventas upju
baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā. Zivju resursu pētniecības departamentā
neapkopo informāciju par ūdens piesārņojumu un tā saistību ar zivīm, diemžēl
norāda Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā insitūta
“BIOR” pārstāve Ēva Jaunošāne.

Tomēr L. Urtāne uzsver, ka Latvijas teritorijā
nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedz iztvaikošanu, tādēļ meliorācija ir
nepieciešama. Ilgstoša saimniekošanas pieredze pārliecinoši pierādījusi, ka
šādos apstākļos Latvijā, neveicot zemes nosusināšanu un aizsardzību no
applūšanas, nav iedomājama intensīvas lauksaimniecības un mežsaimniecības
attīstība, infrastruktūras objektu uzturēšana un ekspluatācija, no savas
pozīcijas skaidro Zemkopības ministrijas Meliorācijas deparatmenta vadītājs
Edgars Griķītis. Taču būtiski ir
saglabāt nosusināšanas sistēmas darba spējas. Ilgstoši nepārtīrot ūdensnotekas,
veidojas eitroficēti ūdeņi, kam raksturīgs duļķainums un skābekļa trūkums. Šis
ir viens no visnopietnākajiem vides draudiem virszemes ūdeņiem un arī Baltijas
jūrai, jo ūdens kļūst nederīgs ne tikai cilvēku vajadzībām, bet arī daudzu augu
un zivju eksistencei. E. Griķītis piebilst, ka upes dabiskās
pašattīrīšanās potenciālu un zivju migrācijas iespējas samazina arī bebru
aizsprosti.


Kādreiz krasti bija atklātāki

“Ja atceramies paši vai pajautājam vecāmmammām,
apskatām bildes no ģimenes albuma, kur redzamas upes, var secināt, ka agrāk
krasti bija atklātāki un mazāk aizauguši,” apgalvo L. Urtāne un
stāsta par veicamajiem darbiem upes veselības uzlabošanā. Ūdens ir jāattīra no
aizbirumiem, kas aptur straumes plūdumu. Līdz ar to upes kļūst platākas,
seklākas un ūdens ātrāk uzsilst. Bet tādā gadījumā ūdenī mazāk izšķīst
skābeklis, kā trūkst ūdenī dzīvojošajiem organismiem.

Pētniece zina, ka cilvēki bieži vien baidās kaut ko
darīt, jo zina, ka upēm ir aizsargjoslas, kas atkarīgas no to garuma un
noteiktas Aizsargjoslu likumā. “To uzdevums ir pasargāt upi no
piesārņojuma, uztvert barības vielas,” saka L. Urtāne.  “Bet ciršanas atļauja kokiem ir
vajadzīga no divdesmit centimetriem diametrā, tātad – kas ir mazāks, tīrāms
ārā.”

Liepājas reģionālās vides pārvaldes Atļauju daļas
vecākais eksperts Andis Strungs informē, ka upju tīrīšanu un padziļināšanu regulē
Ministru kabineta noteikumi nr.475. “Kā grib iet upē iekšā, tā mums ir
jāprasa tehniskie noteikumi,” skaidro amatpersona. Pārsvarā Liepājas pusē
tiekot tīrīti mazi posmi un uzņēmumu teritorijas.

Upju tīrīšana ieplānota arī Latvijas un Igaunijas pārrobežu
projektā, kurā iesaistījusies Aizputes un Pāvilostas pašvaldība. Tā laikā
plānots sakārtot Tebras un Durbes upi. Pāvilostas novada domes projektu
koordinatore Vizma Ģēģere skaidro, ka iepirkums vēl nav izsludināts. Bijusi
nepieciešama darbu saskaņošana ar Dabas aizsardzības pārvaldi. “Uz Durbes
upes ir mikroliegums. Dabūjām saīsināt tīrāmo posmu, jo lieguma teritorijā to
nedarīsim,” V. Ģēģere stāsta. Arī iepirkumu konkursa nolikuma
sagatavošana prasot daudz darba – esot grūti izstrādāt kritērijus, pēc kā
vērtēt labāko piedāvājumu. Līdz ar to tiek prognozēts, ka darbi sāksies rudens
pusē.

Durbes un Tebras upes tīrīšana gan notiks laivotāju
interesēs. “Nedrīkstam aizskart grunti, izcelsim sakritušos kokus, lai var
izlaivot cauri,” skaidro projektu koordinatore. Viņa pati izbraukusi pa
upi un pārliecinājusies, ka darbs ir nepieciešams: “Daudzās vietās laiva
jānes apkārt.” V. Ģēģere arī zina, ka reizēm laivotāji paņem braucienā
līdzi zāģi un šādās vietās paši kokus izzāģē.

Iepriekš Pāvilostas novads gan sniedzis projektu
“Lašiem būt!” Vides fondā par Tebras upes tīrīšanu, lai rūpētos par
zivju resursiem. Taču tas atbalstu neesot guvis. Tobrīd neesot bijis finanšu
resursu.

Uzziņai

Kā palīdzēt upei

/ Lai veicinātu aerāciju un palīdzētu upei pašai cīnīties
ar piesārņojumu, ūdenī var ievietot akmeņus un izveidot straujteces, kam jābūt
ne platākām par trešdaļu upes platuma. Upi nedrīkst aizkraut, jo tas var
traucēt tajā dzīvojošajām būtnēm. 10 kvadrātmetru liela straujtece spēj attīrīt
viena cilvēka saražotos notekūdeņus. Akmeņi jānovieto arī krastā, lai netiktu
izskaloti krasti. Lai to veicinātu, tiek īstenota iniciatīva “Liec upē
akmeni!”.

/ Zaru un krūmu vākšana ir īsts pavasara darbs, bet
vasarā veicama aizauguma izvākšana. Ja aizaugums ir lielāks par 20 – 30
procentiem, ūdenī ir par daudz barības vielu, un ar aizaugumu izpaužas upes
slimības pazīmes.

/ Upē dzīvo dažādi organismi, katram no tiem ir vajadzīgi
noteikti dzīves apstākļi – vieniem noēnojums, citiem – izgaismojums. Tāpēc
krastiem ir jābūt tādiem, lai visu dzīvo organismu barības prasības būtu
nodrošinātas. Katros simt metros vajadzētu vismaz 30 izgaismotus metrus. Tur
var attīstīties kukaiņi, ūdensaugi.

/ Vasarā zālāja un krūmu, un koku nozīme upes krastos ir
vienāda, bet rudenī, kad lapas nobirst, puse no to uztvertajām barības vielām
līdz ar tām nonāk upē. Tāpēc aizsargjosla būtu jāveido tā, lai tuvāk ūdenim
atrastos zālājs, bet tālāk – koki un krūmi.

Pēc hidrobioloģes Loretas Urtānes stāstījuma

Ventas
upju baseinu
apgabala apsaimniekošanas plānā 2010. – 2015. gadam
izvirzītie mērķi virszemes ūdeņiem:

/ nepasliktināt
virszemes ūdensobjektu stāvokli,

/ censties līdz
2015. gadam sasniegt labu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti visos virszemes
ūdensobjektos,

/ izpildīt
aizsargājamajām teritorijām izvirzītos mērķus un piemērojamos normatīvus,

/ samazināt
piesārņojumu ar prioritārajām vielām un pakāpeniski novērst īpaši bīstamo vielu
noplūdi virszemes ūdeņos.

No www.varam.gov.lv

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz