Upes aizaug vairāk nekā vajadzētu un sāk slikti justies.
Taču tas nav tikai piesārņojuma, bet arī nesakārtotu krastu dēļ, stāsta
hidrobioloģe Loreta Urtāne. Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā
teikts – Kurzemē nozīmīgāko slodzi
uz virszemes un pazemes ūdeņiem rada notekūdeņu novadīšana un lauksaimnieciskas
darbības.

Ražotājs ne vienmēr ir sliktais

“Upe ir dzīvs organisms,” atgādina L. Urtāne.
Viņa kopā ar dzīvesbiedru, arī hidrobiologu Juri Urtānu brauc pa visu Latviju
un māca tīrīt dabiskās ūdenstilpes. Nesen seminārs un praktiska nodarbība
notika Alsungā. Pētniece uzslavē vietējo uzņēmumu “Venta FM” par
finansiālu atbalstu un līdzdalību talkā. “Parasti uz ražotājiem, kas
notekūdeņus laiž upēs, skatās ar šķību aci. Taču šādi gadījumi pierāda, ka ne
vienmēr ražotājs un rūpnieks ir sliktais,” uzslavē L. Urtāne.

Ventas apgabalā apmēram trešā daļa upju, vairāk nekā puse
ezeru un trešā daļa stipri pārveidoto ūdensobjektu neatbilst labai ekoloģiskai
kvalitātei, teikts Ventas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā 2010. –
2015. gadam. Tajā ietilpst arī Liepājas puses novadu ūdenstilpes. Pētnieki
secinājuši, ka nozīmīgāko slodzi uz virszemes un pazemes ūdeņiem rada
lauksaimnieciskas darbības un notekūdeņu novadīšana – gan centralizēti savākto,
gan no viensētām un atsevišķām ēkām.

Lauksaimniecību kā negatīvu faktoru upju tīrības
saglabāšanā min arī dabas draugs Andris Maisiņš. Viņu uztrauc Lauku atbalsta
dienesta izsludinātā aktivitāte, kas rosina rūpēties par meliorācijas sistēmām.
Viņaprāt, šai gadījumā cilvēki var tai pieteikties bez lielas vajadzības, tikai
lai saņemtu Eiropas atbalstu. “Zeme, augsne nodrošina filtrāciju. Ja ūdens
pa taisno nonāk meliorācijas sistēmā, tam nav, kur aizķerties,” A. Maisiņš
skaidro, ka līdz ar to līdz upei, kas lauksaimniecībā vairāk kalpo kā
novadgrāvis, nonāk neattīrījies ūdens.

Tā paša iemesla dēļ viņš nepatikā noraugās uz upju
taisnošanu. “Ja upei ir līkumainība, tur nosēžas mikrovielas, ko straume
nes līdzi, ūdens ir dzidrs, skaidrs. Ja ir meliorēti posmi, meliorācijas ūdens
ar sanesumiem aiziet pa taisno, nav pašattīrīšanās spējas,” A. Maisiņš
uzsver, ka runa ir gan par lauku, gan mežu meliorēšanu.

Cilvēks rīkojas un pēc tam uztraucas

Kā piemērus meliorācijas negatīvajai ietemei A. Maisiņš
min iztaisnoto Lāņupi un Trumpi, kas ietek Durbes ezerā. Upe neattīrās, un visi
sanesumi nonāk ezerā.  Pirmie meliorācijas
darbi šeit notikuši 30. gadu beigās, bet intesīvi norisinājušies 60. gados.
Cilvēks rīkojies, un tagad pats uztraucas, ka agrāk ezers bijis par diviem,
trim metriem dziļāks. Nu meklē, kā to risināt.

Savukārt Otaņķu upīte iztaisnota tikai pagājušajā un
aizpagājušajā gadā. “Foreļu makšķernieki pirms tam teica, ka var sākt
makšķerēt – foreles ir tīra ūdens idikators,” atgādina A. Maisiņš.
Viņš šaubās, vai tagad šīs zivis tur vairs mīt.

Ūdensteču taisnošanas un padziļināšanas
ietekmē mainās gultne, reizēm arī upes platums, palielinās straumes ātrums un
krastu struktūra, izzūd raksturīgās sugas un biotopi, teikts Ventas upju
baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā. Zivju resursu pētniecības departamentā
neapkopo informāciju par ūdens piesārņojumu un tā saistību ar zivīm, diemžēl
norāda Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā insitūta
“BIOR” pārstāve Ēva Jaunošāne.

Tomēr L. Urtāne uzsver, ka Latvijas teritorijā
nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedz iztvaikošanu, tādēļ meliorācija ir
nepieciešama. Ilgstoša saimniekošanas pieredze pārliecinoši pierādījusi, ka
šādos apstākļos Latvijā, neveicot zemes nosusināšanu un aizsardzību no
applūšanas, nav iedomājama intensīvas lauksaimniecības un mežsaimniecības
attīstība, infrastruktūras objektu uzturēšana un ekspluatācija, no savas
pozīcijas skaidro Zemkopības ministrijas Meliorācijas deparatmenta vadītājs
Edgars Griķītis. Taču būtiski ir
saglabāt nosusināšanas sistēmas darba spējas. Ilgstoši nepārtīrot ūdensnotekas,
veidojas eitroficēti ūdeņi, kam raksturīgs duļķainums un skābekļa trūkums. Šis
ir viens no visnopietnākajiem vides draudiem virszemes ūdeņiem un arī Baltijas
jūrai, jo ūdens kļūst nederīgs ne tikai cilvēku vajadzībām, bet arī daudzu augu
un zivju eksistencei. E. Griķītis piebilst, ka upes dabiskās
pašattīrīšanās potenciālu un zivju migrācijas iespējas samazina arī bebru
aizsprosti.

Kādreiz krasti bija atklātāki

“Ja atceramies paši vai pajautājam vecāmmammām,
apskatām bildes no ģimenes albuma, kur redzamas upes, var secināt, ka agrāk
krasti bija atklātāki un mazāk aizauguši,” apgalvo L. Urtāne un
stāsta par veicamajiem darbiem upes veselības uzlabošanā. Ūdens ir jāattīra no
aizbirumiem, kas aptur straumes plūdumu. Līdz ar to upes kļūst platākas,
seklākas un ūdens ātrāk uzsilst. Bet tādā gadījumā ūdenī mazāk izšķīst
skābeklis, kā trūkst ūdenī dzīvojošajiem organismiem.

Pētniece zina, ka cilvēki bieži vien baidās kaut ko
darīt, jo zina, ka upēm ir aizsargjoslas, kas atkarīgas no to garuma un
noteiktas Aizsargjoslu likumā. “To uzdevums ir pasargāt upi no
piesārņojuma, uztvert barības vielas,” saka L. Urtāne.  “Bet ciršanas atļauja kokiem ir
vajadzīga no divdesmit centimetriem diametrā, tātad – kas ir mazāks, tīrāms
ārā.”

Liepājas reģionālās vides pārvaldes Atļauju daļas
vecākais eksperts Andis Strungs informē, ka upju tīrīšanu un padziļināšanu regulē
Ministru kabineta noteikumi nr.475. “Kā grib iet upē iekšā, tā mums ir
jāprasa tehniskie noteikumi,” skaidro amatpersona. Pārsvarā Liepājas pusē
tiekot tīrīti mazi posmi un uzņēmumu teritorijas.

Upju tīrīšana ieplānota arī Latvijas un Igaunijas pārrobežu
projektā, kurā iesaistījusies Aizputes un Pāvilostas pašvaldība. Tā laikā
plānots sakārtot Tebras un Durbes upi. Pāvilostas novada domes projektu
koordinatore Vizma Ģēģere skaidro, ka iepirkums vēl nav izsludināts. Bijusi
nepieciešama darbu saskaņošana ar Dabas aizsardzības pārvaldi. “Uz Durbes
upes ir mikroliegums. Dabūjām saīsināt tīrāmo posmu, jo lieguma teritorijā to
nedarīsim,” V. Ģēģere stāsta. Arī iepirkumu konkursa nolikuma
sagatavošana prasot daudz darba – esot grūti izstrādāt kritērijus, pēc kā
vērtēt labāko piedāvājumu. Līdz ar to tiek prognozēts, ka darbi sāksies rudens
pusē.

Durbes un Tebras upes tīrīšana gan notiks laivotāju
interesēs. “Nedrīkstam aizskart grunti, izcelsim sakritušos kokus, lai var
izlaivot cauri,” skaidro projektu koordinatore. Viņa pati izbraukusi pa
upi un pārliecinājusies, ka darbs ir nepieciešams: “Daudzās vietās laiva
jānes apkārt.” V. Ģēģere arī zina, ka reizēm laivotāji paņem braucienā
līdzi zāģi un šādās vietās paši kokus izzāģē.

Iepriekš Pāvilostas novads gan sniedzis projektu
“Lašiem būt!” Vides fondā par Tebras upes tīrīšanu, lai rūpētos par
zivju resursiem. Taču tas atbalstu neesot guvis. Tobrīd neesot bijis finanšu
resursu.

Uzziņai

Kā palīdzēt upei

/ Lai veicinātu aerāciju un palīdzētu upei pašai cīnīties
ar piesārņojumu, ūdenī var ievietot akmeņus un izveidot straujteces, kam jābūt
ne platākām par trešdaļu upes platuma. Upi nedrīkst aizkraut, jo tas var
traucēt tajā dzīvojošajām būtnēm. 10 kvadrātmetru liela straujtece spēj attīrīt
viena cilvēka saražotos notekūdeņus. Akmeņi jānovieto arī krastā, lai netiktu
izskaloti krasti. Lai to veicinātu, tiek īstenota iniciatīva “Liec upē
akmeni!”.

/ Zaru un krūmu vākšana ir īsts pavasara darbs, bet
vasarā veicama aizauguma izvākšana. Ja aizaugums ir lielāks par 20 – 30
procentiem, ūdenī ir par daudz barības vielu, un ar aizaugumu izpaužas upes
slimības pazīmes.

/ Upē dzīvo dažādi organismi, katram no tiem ir vajadzīgi
noteikti dzīves apstākļi – vieniem noēnojums, citiem – izgaismojums. Tāpēc
krastiem ir jābūt tādiem, lai visu dzīvo organismu barības prasības būtu
nodrošinātas. Katros simt metros vajadzētu vismaz 30 izgaismotus metrus. Tur
var attīstīties kukaiņi, ūdensaugi.

/ Vasarā zālāja un krūmu, un koku nozīme upes krastos ir
vienāda, bet rudenī, kad lapas nobirst, puse no to uztvertajām barības vielām
līdz ar tām nonāk upē. Tāpēc aizsargjosla būtu jāveido tā, lai tuvāk ūdenim
atrastos zālājs, bet tālāk – koki un krūmi.

Pēc hidrobioloģes Loretas Urtānes stāstījuma

Ventas
upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā 2010. – 2015. gadam
izvirzītie mērķi virszemes ūdeņiem:

/ nepasliktināt
virszemes ūdensobjektu stāvokli,

/ censties līdz
2015. gadam sasniegt labu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti visos virszemes
ūdensobjektos,

/ izpildīt
aizsargājamajām teritorijām izvirzītos mērķus un piemērojamos normatīvus,

/ samazināt
piesārņojumu ar prioritārajām vielām un pakāpeniski novērst īpaši bīstamo vielu
noplūdi virszemes ūdeņos.

No www.varam.gov.lv