Sestdien jau no rīta Liepājā valdīja neparasta gaisotne, kas jo jūtamāka kļuva, tuvojoties Siena tirgum. Bija maija pēdējā sestdiena, un notika nu jau par labu tradīciju kļuvušais Līvas tirgus – svētki amatniekiem un liepājniekiem. Šis tirgus būtiski atšķiras no citiem pilsētā notiekošajiem pasākumiem, kur tiek aicināti dažādi pārdevēji. Līvas tirgū tiek dota iespēja sevi parādīt tikai amatniekiem. Jau ap pulksten astoņiem sākās tirdzniecības vietu iekārtošana.

Cits bija mērojis ceļu no Smiltenes, cits no Iecavas, Ventspils, Rīgas un arī Lietuvas pilsētām. Šoreiz bija ieradies rekordliels amatnieku skaits – deviņdesmit, un, kā zināja teikt tirgus organizētāji, tas liecina, ka amatniekiem Liepājā patīk. Labi amatnieki esot gana izvēlīgi un uz katru aicinājumu tirgoties vis neatsaucoties. Bet Liepājā viņi bija.

Organizatori bija parūpējušies, lai jautri būtu kā lieliem, tā maziem. Uz lielās skatuves savu muzikālo sniegumu rādīja Valta Pūces etnogrāfiskais ansamblis ar programmu “Šaizemē, taizemē” un folkloras kopas “Baļķi”, “Auļi” un “Vilkači”. Tiem, kas viņu sniegumu gribēja noklausīties pilnībā, nebija jāstāv kājās, bet varēja ērti apsēsties krēslos. Gluži cita gaisotne valdīja bērniem atvēlētajā laukumā. Tas bija rotaļu stūrītis ar nosaukumu “Spēles pagalmā”, un mazie varēja iesaistīties gan labi zināmās, gan sen aizmirstās un pavisam senatnīgās rotaļās un spēlēs. Drosmīgie un izveicīgie savus spēkus pārbaudīja šaušanā ar loku un arbaletu, staigāšanā ar ķekatām jeb koka kājām, cīņās ar salmu maisiem. Vēl mazie un lielie pilsētnieki varēja apskatīt un samīļot zemnieku saimniecībā “Elčuki” audzētos trušus, papriecāties par varen lepna gaiļa saimi, aitām, kazām un citu radību, ko pilsētā ikdienā nu nekādi neieraudzīsi.

Kāds tad bija amatnieku piedāvājums? Patiesi raibs: acu priekam, praktiskam pielietojumam – miesai un garam, kā arī vēderpriekus raisošs. Līvas tirgu īpašu dara tas, ka tajā ne tikai pērk un pārdod, bet arī turpat uz vietas gatavo. Piemēram, pinēji visu acu priekšā pina grozus, rotkaļi slīpēja gliemežvākus, audējas auda. Kā mājās Siena tirgū jutās 31., 48. un Cīravas arodvidusskolas audzēkņi un meistari, piedāvājot savus darinājumus un rūpējoties par tirdzinieku pilnajiem vēderiem. Kad vēl dabūsi nogaršot čuguna katlā uz dzīvas uguns un pēc senām receptēm gatavotu virumu? Tikai Līvas tirgū!

Kā ar smaidu sacīja pasākuma galvenā režisore Dace Gruntmane: “Ja reiz sestdienas rītā mums pat lietu izdevās aizbaidīt, tad šo sarīkojumu Liepāja tiešām bija pelnījusi!”