“Bailes man nav. Esmu ugunsdzēsējs jau astoto gadu. Bija vienkārši jābrauc un jādara,” viņš saka.

Iespēju palīdzēt kolēģiem citā valstī un iepazīt viņu darbu ugunsdzēsējs uzskata par pagodinājumu.

Latvijas pārstāvji, tostarp liepājnieki brauc uz Portugāli jau no 2023. gada, tāpēc bijis skaidrs, kas tur sagaida, – nāksies pārbaudīt savu spēku un izturības robežu.

D. Baumanis piedalījās 1130 hektāru plašā meža ugunsgrēka dzēšanā kalnos.

Latvijā vienīgā tik liela apmēra ugunsnelaime bija Stiklu purva degšana 2018. gadā, toreiz dega ap 1500 ha. Portugāles kolēģiem tāda ir ikdiena.

“Papildus tur ir kalnains reljefs, sarežģīta piekļuve, aizauguši kalni, kas vēl apgrūtina,”

pastāsta ugunsdzēsējs.

Vējš ir mainīgs un var jebkurā brīdī pagriezt liesmas uz citu pusi. Sadūmojumu varēja redzēt jau apmēram 50 kilometrus no notikuma vietas.

D. Baumanis uzsver, ka vietējie kolēģi palīgus atbalstīja nepārtraukti, jautāja, vai viss ir kārtībā, pārliecinājās par emocionālo gatavību, pārbaudīja, vai maskas kārtīgi uzvilktas.

“Tas daudz palīdzēja, jo sapratu, ka neesmu viens pats, ka mēs esam komanda un strādājam, viena mērķa vadīti,”

viņš saka.

Portugāļiem bija populārs teiciens “Calma!” – mieru! To viņi allaž uzsvēra, redzot, ka kādam ir stress.

Jo garāki koki, jo augstākas ir liesmas, un tās sasniedza pat 20 metrus. Gaisa temperatūra pati par sevi sasniedza 35 grādus, liesmas nāca arvien tuvāk, radot stipru karstumu.

“Mēs ātri adaptējāmies, jo iepriekšējās dienās kopā ar portugāļiem

piedalījāmies fiziskās sagatavotības un citās nodarbībās, braucām kalnos, rakām uguns aizsardzības tranšejas,”

atzīmē D. Baumanis.

Šādu ugunsgrēku dzēšanā ir ļoti liels atbalsts no gaisa, konkrētajā gadījumā vien piedalījās 12 lidmašīnas un helikopteri.

Tehnika iesaistās tranšeju rakšanā, lai neļautu liesmām pārmesties. Speciāli izglītoti cilvēki dedzina pretuguni, izdedzinot joslu, kur apturēt uguns izplatību. Analītiķi strādā ar laikapstākļu datiem, lai dotu norādes, kurā virzienā veidot pārrāvumus.

Ugunsdzēsēji izmanto stobrus un šļūtenes, taču tur strādā ar 38 milimetru diametra šļūtenēm, kas ir vieglākas nekā Latvijā mazākās 51 mm šļūtenes.

Kopā notikumā strādāja teju 800 ugunsdzēsēji.

Izsaukums bija ap pusčetriem pēcpusdienā, un vīri atgriezās depo pēc nedaudz vairāk kā 24 stundām. Dzēšanas laikā bija pauzes, naktī stundu varēja atgulties, taču uzdevumi bija nepārtraukti.

Kolēģi ieteica, lai somā būtu vismaz trīs litri ūdens, bija arī enerģijas batoniņi.

“Esam pateicīgi, ka nebija neviena bojāgājušā. Ja vēl mājas bija pasargātas no uguns, pēc darba varēja ar labsajūtu doties gulēt,” atzīst ugunsdzēsējs.

Ugunsgrēka tuvumā bija divi ciemati, iedzīvotājus evakuēja laikus. Tur visām mājām ir oranži jumti, lai apsekošanā no gaisa varētu pamanīt vietas, kur varētu būt nepieciešama cilvēku evakuācija.

Ugunsdzēsība Portugālē darbojas atšķirīgi. Profesionāļi tur nedodas uz nebūtiskiem notikumiem, tādos gadījumos dzēš brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kuri saņem pašvaldību nozīmīgu atbalstu.

“Ja izsauca mūs, tātad ir skaidrs, ka būs ziepes,”

stāsta D. Baumanis.

No portugāļiem var pārņemt pieredzi, kā vadīt un koordinēt lielus cilvēku resursus, kā saprast, ko spēj padotais, un uzticēties viņam.

“Lai brauktu kalnos ar smago auto, šoferim ir jābūt pārliecībai un vadītājam jābūt pārliecībai par šoferi, ka viņš to droši var izdarīt,” viņš min piemēru.

Ziemā reģionā plosījās vētra, kas sagāza kokus, un tos vāca prom no mežiem jau laikus, lai mazinātu degošā materiāla daudzumu.

D. Baumanis atklāj, ka

vairāk nekā 90 procenti ugunsnelaimju ceļas no tīšas dedzināšanas.

Lauku apvidi iztukšojas, tur paliek vecāka gadagājuma cilvēki, zeme aizaug, un īpašnieki tās sakopšanai izvēlas dedzināšanu. Arī pļaujot pietiek ar dzirksteli, atsitoties pret akmeni, lai lauks uzliesmotu.

Naudas sodi par dedzināšanu ir milzīgi un, ja nodeg mājas, automašīnas, tad vainīgajam var piespriest cietumsodu. Tomēr sodi neattur cilvēkus no šādas rīcības.

Ugunsgrēkus autoceļu tuvumā izraisa no mašīnām izmesti izsmēķi. Lauku apvidos bieži vien ir tikai viens evakuācijas ceļš, bet tas jau ir liesmu pārņemts un nelietojams.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.