Patlaban Latvijā darba kārtības aktualitātei nr.1 jābūt krīzes štāba veidošanai, kas darbotos pie premjera vai prezidenta, piesaistot tajā ārvalstu un vietējos nozaru ekspertus, un kas spētu raksturot esošo situāciju valstī un dot vidēja termiņa prognozes, šādu viedokli intervijā “Latvijas avīzei” paudis Liepājas uzņēmējs, holdinga “UPB” prezidents Uldis Pīlēns.

Viņš uzskata, ka šāds krīzes štābs būtu patiesais struktūrreformu kodols, kam pastāvīgi būtu jānodarbojas ar reformu politiku – ar parlamenta apstiprinātu mandātu ikdienas rīcībai.

“Pienācis pēdējais laiks nekavējoši ieviest krīzes vadības scenāriju. Ko šobrīd dara valdība? Mēģina sasmelt kopā vakardienu un izgāzto ūdeni. Ko dara prezidents? Man nav īpaši skaidra viņa aktivitāšu ģeogrāfija šajā krīzē, un lietas rit pašplūsmā. Tā nav krīzes menedžēšana, izejas meklēšana no situācijas, valstij akūti trūkst krīzes menedžmenta, nav arī ekspertu kopas, kas ikdienā strādā ar krīzes scenārijiem,” satraukumu pauž Pīlēns.

Viņaprāt, krīzes likums varētu būt kā sadaļa antikrīzes pasākumu programmā.

“Krīzes štābs šobrīd vajadzīgs kā tuksnesī ūdens. Tam jāspēj politiski neitrāli un pietiekami pašapzinīgi raksturot situāciju, kurā mēs esam, un dot vidēja termiņa prognozes – vidēji sliktākam, vidēji labākam variantam un tml. Nezinot slimnieka diagnozi un analīzes, nevar noteikt ārstēšanas kursu. Ir jāpiesaista arī ārvalstu profesionāļu palīdzība, jo viņi bez emocijām spēj “paskatīties drēbi” un pateikt, kas par lietu. No turienes parādītos skaidra aina, ieteikumi, ko darīt. Tad, protams, Valsts prezidenta un Ministru prezidenta, Saeimas ziņā būtu ņemt vai neņemt vērā ieteikumus. Citu iespēju vairs nav,” uzskata Pīlēns.