No 1. aprīļa Latvijas bankas ir ieviesušas izmaiņas ierasto kodu karšu izmantošanā, kas nepieciešamas, lai izpildītu Eiropas Savienības regulu prasības paaugstināt norēķinu drošību internetbankās. Kaut arī liela daļa banku klientu par jauninājumiem neuztraucas un seko norādījumiem, tomēr netrūkst arī iedzīvotāju, kuri pārmaiņas uztver ar bažām.

“Nemaz nezinu, kā es tagad varēšu samaksāt komunālos rēķinus. Neko nesaprotu, kas man ir jādara,” satraukumu “Kurzemes Vārdam” pauda kāda Liepājas pensionāre, kura ar laikraksta starpniecību vēlējās saņemt padomu.

To, ka skaidrojums nepieciešams daudziem iedzīvotājiem, rāda šās nedēļas sākumā vērojamā ažiotāža Latvijas banku mājaslapās. Nedēļas pirmajās dienās, atverot, piemēram, klientu skaita ziņā Latvijā lielākās bankas – “Swedbank” – mājaslapu, tur parādījās uzraksts, kurā klientus aicināja būt pacietīgiem un brīdināja, ka sakarā ar milzīgo zvanītāju skaitu, kuri vēlas rast skaidrojumus, bankas informatīvie tālruņi esot pārkarsuši, tāpēc savienojumu var nākties gaidīt ilgi. Banka aicināja interesentus mājaslapā internetā iepazīties ar aktuālo informāciju un jau sagatavotajām atbildēm uz populārākajiem jautājumiem.

Aptaujājot mūspuses iedzīvotājus, var secināt, ka izpratne par banku lietām un attieksme pret tām ir ļoti dažāda. Tā Pensionāru dienas centra vadītāja Astrīda Vērdiņa laikrakstam pauda, ka par izmaiņām internetbankas lietošanā nav interesējusies, jo tās viņu neskar. “Caur banku saņemu tikai pensiju, tur nekas nemainās, tāpēc neko nezināšu teikt,” atzina A. Vērdiņa. Arī Pensionāru dienas centrā cilvēki neesot apsprieduši šo jautājumu. “Ja būtu interesējušies un jautājuši, tad mēs arī censtos noskaidrot un sniegt atbildes. Bet pagaidām tādas vajadzības nav bijis,” sacīja A. Vērdiņa.

Līdzīgās domās ir Liepājas pensionāre Valija Purmale, kura ir aktīva interneta lietotāja un interesējas par visu jauno šajā jomā. “Saprotu, ka jaunā kārtība attiecas tikai uz pārskaitījumiem bankā. Tā kā man nav nekādu pārskaitījumu, tad tas mani neskar un nav nekā neskaidra,” bilda V. Purmale.

“Nekādu satraukumu par bankas jauno kārtību nejūtu, jo lielākoties pārskaitu tikai regulāros maksājumus, un, ja vajadzēs vēl kādu reizi ievadīt kodu no īsziņas, tad to arī izdarīšu,” savukārt saka trīsdesmitgadīgā liepājniece Anda. Viņai pirms laika banka lūgusi apstiprināt telefona numuru, un sieviete to, protams, izdarījusi. “Mani tehnoloģijas nebiedē, turklāt parasti lietotājiem tiek dotas instrukcijas, tāpēc, ko vajadzēs, to arī darīšu. Jauna kārtība būs tikai pirmo reizi, pēc tam jau pie visa pierod. Tā kā viedtālrunis ir mana ikdiena, pieļauju, ka izmantošu arī jauno aplikāciju “Smart ID”, kas atpazīst drošu lietotāju,” saka Anda. Viņa domā, ka varbūt problemātiskāk būs ar vīra internetbanku. “Līdz šim ģimenē es veicu maksājumus arī no viņa konta, jo vīram nav viedtālruņa un ar tehnoloģijām viņš vispār ir uz jūs,” liepājniece skaidro. Tagad, iespējams, ka pārskaitīt naudu varēs tikai abi kopā, jo būs svarīgi, lai vīrs, uz kura telefonu atnāks “drošības īsziņa”, ir turpat blakus. “Taču arī viņa banka pirms kāda laika lūdza apstiprināt tā saukto maksājumu “balto sarakstu” jeb regulāros maksājumus, un to mēs izdarījām, tāpēc lielām problēmām nevajadzētu būt,” domā Anda.

Bet kādā apmēram 40 gadus vecu liepājnieku ģimenē bankas jauninājumu jautājums pat raisījis nesaskaņas. Sieva jau laikus esot ielādējusi viedtālrunī īpašo aplikāciju “SmartID”. Šādu iespēju piedāvā visas lielākās Latvijas bankas. “Esmu ļoti apmierināta, nav nekādu problēmu,” saka sieviete. Citādākās domās ir ģimenes galva, kuram nav nekādas vēlēšanās iedziļināties globālā tīmekļa piedāvātajās iespējās. “Viņš kategoriski atsakās iegādāties skārienjutīgo telefonu, kurā varētu pieslēgt internetu. Viņu šīs tehnoloģijas galīgi neinteresē. Viņš ir gatavs iet un kārtot maksājumus bankā tāpat kā senos laikos. Un ir arī mierā ar to, ka par šādiem maksājumiem banka iekasēs komisijas maksu,” stāsta sieva, kura vīra noraidošo attieksmi pret jaunumiem tehnoloģiju jomā savulaik vēlējusies izmainīt, bet nu tam atmetusi ar roku un samierinājusies.

Izpētot informāciju dažādu banku mājaslapās, redzams, ka katrai finanšu iestādei ir savs plāns stingrās autentifikācijas jeb unikālo kodu ieviešanai. Ja klientiem ir neskaidrības, tad izvērstu skaidrojumu var sniegt tikai banka, tāpēc interesentiem jāzvana uz bankas informatīvo tālruni vai jāmeklē atbildes mājaslapā internetā, vai arī jādodas un tuvējo bankas filiāli, lai visu noskaidrotu.