Šīs publikācijas iesākums bija emocionāla telefonsaruna ar kādu liepājnieci. Viņa bija noraizējusies par pīlēniem, kas mitinās atjaunotajā Gulbju dīķī – tie varot aiziet bojā, jo augstās apmales dēļ nespēj nokļūt uz sauszemes.

Sieviete stāstīja, ka lielās pīles, kas peld dīķīti, uz sauszemes tiek bez problēmām, taču mazajiem gan esot grūti – maliņa par augstu. “Viņi aizies bojā,” sacīja sieviete. Kad nākamajā dienā pēc šīs sarunas aizbraucām apskatīties, dīķītī peldēja tikai divas pieaugušās pīles: tēviņš un mātīte. Kur tad mazie? Mazo pīlēnu nebija. Lai gan kāds dabas pazinējs mums klāstīja, ka meža pīlēm šajā laikā mazuļi jau ir izšķīlušies, nevienu neieraudzījām. Tos šogad Gulbju dīķī nebija redzējis arī sirmais kungs, kurš tobrīd sēdēja uz soliņa, un arī dāma, kas baroja turpat esošos baložus, pīlēnus šogad nebija redzējusi. “Nē, mūsu audzinātājas, kas gar dīķīti ved pastaigā bērnus, arī šogad pīlēnus nav manījušas,” sacīja bērnudārzā “Gulbītis”, kas atrodas pie paša Gulbju dīķa. To, ka šogad tur nav bijuši mazie pīlēni, apstiprināja arī Komunālās pārvaldes valdes priekšsēdētājs Ģirts Reinbergs. “Es pats tur katru dienu eju garām un nevienu mazo pīļuku šogad neesmu redzējis,” viņš sacīja.

“Bet šis dīķītis pēc rekonstrukcijas arī vairs nav piemērots savvaļas putniem,” sacīja Komunālās pārvaldes Komunālās nozares vadītājs Juris Muskats. Viņš arī ieskicēja, kāpēc tā. “Tāpēc, ka dīķīša dibenā ir hermētisks segums, kas nozīmē, ka tur vairs neaug ūdensaugi, kas ir dabiskā pārtika savvaļas ūdensputniem,” viņš sacīja. “Līdz ar to viņiem barība jāmeklē ārpusē vai jāgaida, lai cilvēki viņiem to iemet. Bet tad savukārt ūdens ātri kļūst netīrs, turklāt tur sāk šiverēties kaijas.” J. Muskats arī ievērojis, ka putniem pašiem Gulbju dīķis vairs īsti nepatīk, tāpēc viņi pārcēlušies uz to dīķi, kas atrodas netālu no Glābšanas stacijas.

Ģ. Reinbergs vēl piebilda: ja dīķī būtu gulbji, netīrība nebūtu tik liela kā no pīlēm. To sakot, viņš atcerējās, ka viņa bērnībā baltie putni tur bijuši gan. “Skaistuma dēļ, protams, ir labi, ja tie tur ir, bet, ja vērtējam no tīrības viedokļa – labāk lai putnu dīķītī nav,” viņš bija atklāts.

Vai tas nozīmē, ka ar laiku putni no Gulbju dīķa varētu pazust pavisam un tas līdz ar to ar laiku zaudētu savu nosaukumu? “Iespējams, ka tā arī var notikt,” sacīja domes Vides un veselības daļas speciāliste Dace Liepniece. “Nav vajadzīgs speciāli mēģināt putnus tur noturēt. Savvaļas putni paši izvēlas, kur tiem ir labāk, un tur arī dzīvo. Tā ka, ja viņiem Gulbju dīķī nepatīk, nav vērts viņus mocīt.”

Savas atmiņas par šo vietu atklāja vairāki liepājnieki, sakot: būs žēl, ja putnu, vienalga, gulbju vai pīļu, dīķī nebūs. “Atceros, kad mēs ar vīru vēl bijām jauni un iemīlējušies, pusdienas laikā gājām tur uz randiņu un barojām putnus,” stāsta 30 gadu vecā Liene. Vēlāk viņi barot putnus gājuši kopā ar bērniem. Zane, kurai tagad ir 18 gadu, stāstīja, ka, vēl būdama bērns, katru dienu ar auklīti gājusi uz dīķi barot gulbjus. “Toreiz mēs dzīvojām netālu no tā – Liepu ielā,” viņa stāstīja. “Un gājiens pie gulbjiem bija obligāts. Man pat bija savs rituāls – no brokastīm atstāju vienu baltmaizes šķēlīti putniem. Es pat biju tiem devusi katram savu vārdu.”

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds” 

Rekonstruētā Gulbju dīķa augstā apmale ir pārbaudījums lielajām pīlēm, tā ka mazajiem putnēniem nebūtu nekādu cerību tur uzrāpties. Tāpēc, iespējams, pat labāk, ja to tur nemaz nav.