Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Apmēram ceturtā daļa iedzīvotāju visā pasaulē ir izjutuši reiboni, biežāk tas piemeklē cilvēkus pēc 40 gadu vecuma, bet visvairāk par galvas reiboņiem sūdzas gados vecāki ļaudis.
Reibonis ir viens no visbiežākajiem iemesliem, kādēļ cilvēki meklē mediķu palīdzību.
Līdzsvara zudums
Īslaicīgs reibonis ir tad, ja acīs satumst uz īsu brīdi, bet pavisam kas cits tādā gadījumā, ja līdz ar galvas sareibšanu pazūd koordinācija, cilvēks nokrīt, zaudē samaņu.
Veselības centru apvienība nesen organizēja sarunu ciklu “Atpazīsti savas sāpes”, lai izglītotu pacientus par biežāk sastopamiem simptomiem, kam savlaicīgi jāpievērš uzmanība, un apskatīja arī tādu tēmu kā vestibulārais reibonis.
Reizēm šķiet, ka visa apkārtējā pasaule griežas kā vilciņš, kā karuselis, vai arī ir sajūta, ka pats esi kustībā, taču patiesībā ne pats, ne apkārtne nekustas, telpa stāv uz vietas.
Šo maldīgo sajūtu, ka notiek kādas kustības, sauc par reiboni. Dažkārt šo jēdzienu apzīmē ar vārdu “vertigo”.
Kas tad ir vestibulārais aparāts, ko bieži piemin saistībā ar reiboni? Tā ir sistēma, kas ir atbildīga par informācijas nosūtīšanu uz smadzenēm par kustībām un galvas stāvokļa izmaiņām, vestibulārais aparāts nepārtraukti strādā, lai uzturētu mūs vertikālā stāvoklī un nodrošinātu stabilitāti.
Ja runā par reiboni, tas ir saistāms ar līdzsvara izmaiņām, tādēļ ir svarīgi saprast, kā cilvēkam veidojas līdzsvars, saka neiroloģe Evita Šlosberga.
Līdzsvars ir saistīts ar iekšējo ausi, tās struktūru un funkcijām, kuras tai jāpilda un kuras cilvēks dzīves laikā pamazām uztrenē.
Neiroloģe to raksturo ar piemēru:
bērns piedzimst, viņam iekšējās auss struktūra ir, taču viņš uzreiz nestaigā un nestāv taisni, tas notiek pakāpeniski.
Iekšējā ausī tā saucamais līdzsvara orgāns ir veidots no trīs pusloka kanāliem, un katram kanāliņam atbilst kāda no koordinātu telpas asīm.
Otrs līdzsvara un stabilitātes faktors ir redze. “Cilvēki, kuriem ir brilles tālumam, labi zina, ko nozīmē būt bez tām, izejot uz ielas. Un vēl ekstrēmāk, ja tumšā telpā jānokāpj lejā pa kāpnēm bez pieturēšanās – tas var būt grūts uzdevums.”
Tāpat līdzsvaram būtiski ir receptori, kas dod signālus no pēdām, no muguras muskuļiem, kājām, tie ļauj ieņemt noteiktu pozu un garantē stabilitāti, gan stāvot un ejot, gan dejojot, vingrojot un braucot ar divriteni.
Šie impulsi nonāk smadzeņu stumbrā, tāpat tur nonāk citi impulsi, kas atbild par kustību precizitāti, atbild par spiedienu, pulsu, emocijām.
Reibonis rodas, ja kādā no cilvēka anatomiskajām struktūrām ir bojājums, tāpat tas var parādīties trauksmes vai krīzes gadījumā, jo tad impulsiem nekas netraucē aizskriet blakus.
Var būt brīdinājums
Lai noskaidrotu reiboņu iemeslus, ir nepieciešama to precīza izmeklēšana, novērošana. Neirologi norāda, ka sūdzības par reiboņiem vairāk parādās, cilvēkam novecojot.
Reiboņi, īpaši ja tie ir īslaicīgi, visticamāk, saistīti ar iekšējās auss kristāliņu jeb otolītu (sīki kalcija karbonāta kristāli) izkustēšanos.
Sajūtas ir nepatīkamas, reibonis var izraisīt uztraukumu, taču parasti tas ilgst aptuveni minūti.
Visbiežāk šādos gadījumos mediķu iesaistīšana nav nepieciešama.
Taču reibonis var būt saistīts arī ar citām slimībām, traumām, asinsrites problēmām, nervu sistēmas traucējumiem, medikamentu un apreibinošu vielu lietošanu, norāda medicīnas speciālisti.
Ja reiboņi atkārtojas, noteikti jāmeklē mediķu palīdzība. Vispirms jādodas pie ģimenes ārsta, kurš nozīmēs tālāku diagnostiku pie neirologa vai otorinolaringologa (LOR).
Neirologs Dmitrijs Vanags diskusijā norādīja, ka aiz reiboņiem var slēpties citas, veselībai bīstamas slimības.
Īpašs signāls, ka nepieciešama mediķu iesaiste, ir reiboni pavadošas blakus parādības – stipras galvassāpes, slikta dūša, vemšana, grūtības noiet taisni bez palīdzības.
Arī paaugstināta ķermeņa temperatūra pie reiboņa var signalizēt par citām veselības problēmām, piemēram, par iekaisumu, meningītu.
Tāpat uzmanīgiem jābūt, ja parādās dzirdes traucējumi, kam klāt nāk izmaiņas līdzsvara sajūtā. Tāpat reiboņa sarkanie karogi ir redzes dubultošanās, vājums, sirdsklauves.
“Ja parādās papildu pazīmes, piemēram, vājums rokā, kājā, vienā sejas pusē, tas var norādīt uz nopietniem iemesliem, piemēram, uz pārciestu insultu,” skaidro D. Vanags. “Simptomi noteikti jāizrunā,” viņš uzsver.
Nonākot pie neirologa, ārsts iztaujās, kā reiboņi sākušies, kā tie norisinās, liks veikt vienkāršus diagnosticējošus testus, piemēram, ar aizvērtām acīm pieskarties degungalam ar rādītājpirkstu, pastaigāt, lai novērtētu, vai ķermeni nevelk uz vienu vai otru pusi.
Tāpat izvērtēs, kas notiek, kad cilvēks fiksē skatu uz vienu priekšmetu. Tas palīdzēs noteikt, kur varētu būt traucējums.
Neirologs var lemt arī par papildu izmeklējumiem – magnētisko rezonansi, datortomogrāfiju vai citām metodēm, kā arī var nosūtīt pie citiem veselības speciālistiem, lai iespējami precīzāk noteikt reiboņu iemeslu.
Uzziņai
– Līdzsvara funkcionālā atjaunošanās jeb vestibulārā rehabilitācija mājās ir iedarbīga un ērta terapija, kas uzlabo fizisko un garīgo stāvokli.
Rehabilitācija sastāv no vingrojumiem ķermeņa attīstīšanai un skatiena un pozas stabilizēšanai, galvas vingrojumiem.
– Vestibulārā rehabilitācija ir lieliska terapija, kas ļauj veiksmīgi kontrolēt lielāko daļu situāciju, kad nestabilitāte vestibulāro problēmu dēļ apgrūtina pārvietošanos.
Tā palīdz novērst simptomus, samazina nestabilitāti un kritienu risku, palīdz pacientiem atsākt regulāras aktivitātes, paātrinot tā saukto līdzsvara funkcionālo atjaunošanos.
Avots: Reibonis.lv
Pieredze
Parasts sasitums ar smagām sekām
Ineta – strādā lauksaimniecībā:
– To, ka reibonis ir kaut kas ļoti nepatīkams un pat biedējošs, sapratu pēc tam, kad, darot sadzīves darbus, nejauši sasitu galvu auss rajonā un arī pašu ausi. Tajā brīdī zaudēju samaņu, taču nodomāju: nu, kam gan negadās!
Drīz pēc tam sākās reiboņi, tie kļuva arvien stiprāki, ar sliktu dūšu un galvassāpēm, bija grūti nostāvēt, sāka dubultoties redze.
Nepatika gaisma, paliku miegaina. Tā nodzīvoju vairākas dienas. Protams, ģimene meklēja ārstu.
No sasituma biju guvusi smadzeņu satricinājumu, un tās bija sekas. Agrāk nedomāju, ka no parasta sasituma var rasties šādas problēmas.
Es apmeklēju neirologu, ievēroju visas ārsta norādes, izgāju arī rehabilitācijas kursu, lai atgūtos no traumas, un ceru, ka reiboņi, kas var būt sekas šādā gadījumā, neatsāksies.
