5. janvārī Liepājas Reģionālajā slimnīcā notika darbinieku ārkārtas sapulce, kurā slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš darbiniekus iepazīstināja ar saspringto situāciju veselības aprūpes finansēšanā un ar to saistītajām tālākajām iespējām. Neziņas priekšā, kā turpmāk strādāt, ir arī citu veselības aprūpes iestāžu mediķi. Pagājušā gada pēdējās dienās slimnīcā saņemta ziņa no Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras, ka turpat par 15 procentiem samazinātas normas stacionārajiem pakalpojumiem.

J.Bārzdiņš sacīja: “Tas, protams, nenozīmē, ka mēs ārstēsim mazāk slimnieku, taču būs par 15 procentiem mazāk naudas viņu ārstēšanai. Reāli slimnīcai izdevīgāki būs veselākie pacienti, kas ir pilnīgs absurds, un veidosies vēl garākas rindas uz dārgajiem pakalpojumiem, piemēram, invazīvo kardioloģiju, gūžu ondoprotezēšanas operācijām un citiem.”

Nav piešķirta arī papildu nauda, lai segtu starpību sakarā ar pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu. “Mūsu uzņēmumam šī situācija nozīmē par 15 procentiem mazākus ienākumus un lielākus izdevumus,” sacīja J.Bārzdiņš. “Tādēļ neizbēgami ir jāsamazina mūsu galveno izdevumu daļa: darbinieku darba samaksa par apmēram 20 procentiem – katra piektā darbinieka darba samaksai vairs nav līdzekļu.” J.Bārzdiņš nenoliedza iespēju, ka varētu nākties uzteikt darbu mediķiem.

Saņemot dokumentus par finansējumu šā gada pirmajam ceturksnim, ir sašutuši arī citu Liepājas ārstniecības iestāžu vadītāji, jo ikvienā no tām samazinātas normas ambulatorajiem izmeklējumiem. Piemēram, L.Atiķes doktorātā samazinājums ir no 26 līdz 70 procentiem. Vislielākais tas ir rentgena pakalpojumiem un bērnu kardioloģijai. Un joprojām nav zināms, cik cilvēku šajā iestādē varēs veikt kompjūtertomogrāfiskos izmeklējumus par valsts piešķirtajiem līdzekļiem. “Esmu visu izrēķinājuši un aizsūtīju VOAVA Kurzemes nodaļas vadītājai Dzintrai Eglītei protesta vēstuli,” sacīja L.Atiķe.

Līdzīgi domā rīkoties arī Jaunliepājas un Vecliepājas primārās veselības aprūpes iestāžu vadītājas Anita Liepa un Violeta Celma, kā arī metalurgu slimnīcas vadītāja Olita Ševčuka. Šajās iestādēs ambulatoro pakalpojumu normas ievērojami samazinātas.

“Pašlaik notiek tas, par ko es jau iepriekš sacīju mediķu protesta akcijas laikā: mēs necīnījāmies par savām algām, bet par iespējām pacientiem saņemt palīdzību,” sacīja. O.Ševčuka. “Tagad mēs redzam rezultātu – pāreju uz maksas medicīnu.” Tam piekrita arī V.Celma, viņa gan piebilda, ka tagad notiek intensīvs darbs, lai risinātu situāciju. “Es nevaru atļauties atlaist no darba speciālistus, kas ir perfekti sagatavoti savam darbam,” viņa sacīja. Un norādīja, ka nākotnes izredzes patiešām esot neapskaužamas, pat dramatiskas. Bet A.Liepa ir aprēķinājusi, ka ar to finansējumu, kas tagad viņas vadītajai iestādei ir piešķirts, rentgena kabinets, piemēram, varēs darboties tikai 3–4 dienas mēnesī.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”