Nav drošu ziņu par to, cik īsti Latvijas iemītnieku pēdējo pāris gadu laikā devušies peļņā uz ārzemēm. Dažādos avotos figurē atšķirīgi skaitļi. Oficiālās iestādes lēš, ka emigrējušo skaits varētu būt pārdesmit tūkstošu, bet neoficiālā aina zīmējas daudz dramatiskāka, pieļaujot, ka aizbraukušo varētu būt vismaz pāris simtu tūkstošu. Kā tas ir Liepājā? To vispār nezina neviens, pašvaldība nav pētījusi un apkopojusi šādus datus. Par situāciju var spriest tikai paši iedzīvotāji, no kuriem retajam vismaz pāris radu, draugu vai paziņu nebūtu devušies pāri valsts robežām.

Tā saukto trekno gadu iespaidā šķita, ka Latvijas iemītnieku tiekšanās uz ārzemēm mazinājusies. Bet nupat līdz ar valsts ekonomisko lejupslīdi visai ticams šķiet emigrācijas viļņa otrreizējais uzplūds. Tagadējā informācija rāda, ka atkal lērums ļaužu sāk skatīties pāri valsts robežām un posties peļņā, tagad jau izvēloties Skandināvijas valstu virzienu. Izņēmums nav arī Liepāja un rajons.

To, ka ir priekšnoteikumi jauna emigrācijas viļņa uzplūdam, rāda gan Latvijas, gan arī Liepājas sausie statistikas dati. Vispirms jau tas, ka vairāku uzņēmumu slēgšanas vai ražošanas samazināšanas dēļ pilsētā turpina palielināties bezdarbs. Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane iepazīstina ar pēdējiem datiem: Liepājā augusta beigās reģistrēti 2274 bezdarbnieki, jūlija beigās to bijis 2238. Bezdarba līmenis mūsu pilsētā turpina palielināties, un 1.septembrī tas sasniedzis 5,7 procentus.

Taču tas vēl nav viss. Bez darba tuvākajā laikā paliks vēl vairāk cilvēku. Turpinās darbinieku atlaišana dažādos Liepājas uzņēmumos – akciju sabiedrībā “Lauma Lingerie”, Liepājas Cukurfabrikā, Liepājas Kafijas fabrikā. Bez tam maizes ražotāja SIA “JLM grupa” maksātnespējas dēļ septembrī atlaidīs 74 strādājošos. Arī daudzos citos uzņēmumos vērojama darbinieku skaita optimizācija.

Brīvu darba vietu skaits pilsētā pašlaik ir pavisam neliels – tikai 170 vakanču. Galvenokārt darbā tiek aicināti metālapstrādes tehnoloģisko līniju apkalpotāji, elektriķi, pārdevējas, daži sētnieki un bārmeņi, vairāki kravas auto vadītāji, skārdnieki, šūšanas operatori, picu cepēji, pavāri, virtuves strādnieki, apkopēji. Pēc viesstrādniekiem pilsētā pašlaik nav īpašas vajadzības, tāpēc to ir maz.

Lai arī Liepājā parādās jaunas darba vietas, tomēr kopumā darba vietu skaits ir samazinājies, bet esošajās nepalielina algas, un tas veicina cilvēku interesi atkal sākt meklēt labāk samaksātu darbu ārvalstīs.

Interesanti, ka tieši pēdējā laikā Latvijā un arī Liepājas pusē atgriežas arvien vairāk pirmajā emigrācijas vilnī veco Rietumeiropas valstu labumus izbaudījušo. Viņu gan vienalga ir mazāk nekā to, kuri joprojām paliek emigrācijā un par kuriem aug šaubas, vai kādreiz viņi vispār atgriezīsies. Tomēr tie, kas atkal ir Latvijā, nekaunas atzīt, ka vairumu saukušas atpakaļ ilgas pēc dzimtenes.

Cilvēku pieredzi darbā ārvalstīs un iemeslus, kāpēc viņi devušies prom no Liepājas laikraksta “Kurzemes Vārds” 18.augusta numurā apkopojuši Sarmīte Pelcmane un Viktors Ulberts.  

Vai būvlaukumi, slimnīcas, rūpnīcas Latvijā atkal tukšosies? Tas, šķiet, atkarīgs gan no mūsu valdības politikas algu, nodokļu, uzņēmējdarbības atbalsta jautājumos, gan arī no situācijas pasaules ekonomikā.