Latvijā nav likumu, kas aizliegtu uz ielas fotografēt policistus un to automašīnas. Taču policistiem ir tiesības iebilst pret šādu fotografēšanu, tāpat kā to var aizliegt jebkura persona, kas nevēlas nokļūt svešinieka fotoaparāta kadrā.

Tāda ir atbilde uz liepājnieka Gata Preisa jautājumu, kurā pieminētas domstarpības, kad kāds vīrietis vērsis fotokameru policistu virzienā.

G. Preiss stāsta, ka viņa vectēvs Gunārs izgājis Jūrmalas parkā pastaigāties. Netālu no Gulbju dīķa viņš fotografējis dabas skatus un iemūžinājis arī garāmbraucošo policijas automašīnu. Taču tad no automašīnas izlēcis policists, kā varēts noprast pēc palielām zvaigznēm uz uzplečiem, diezgan augsta ranga virsnieks, un bargi noprasījis: “Kas tev atļāva mani fotografēt? Kāpēc tu mani fotografēji?” Vectēvs gan izvilcis fotoaparātu un rādījis, ka viņam kadrā ir tikai automašīna, nevis pats policists. Tomēr tas virsnieku nav nomierinājis un viņš paziņojis, ka vedīšot vectēvu uz iecirkni. Par laimi, pienācis otrs policists, kurš pierunājis kolēģi likties mierā, un abi aizbraukuši.

“Mēs tagad smejamies, ka cilvēks gandrīz nokļuva policijas iecirknī tikai par fotografēšanu. Tāpēc gribēju zināt, vai pilsētā, fotografējot varas pārstāvi, tam ir jāprasa atļauja,” saka G. Preiss.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse “Kurzemes Vārdam” paskaidroja, ka Latvijā nav likumu, kas tieši aizliegtu fotografēt policistus vai to automašīnas. Šādi aizliegumi pastāv Vācijā, Lielbritānijā un Francijā.

Taču Latvijā policistam, tāpat kā jebkuram sabiedrības loceklim, ir tiesības gadījumā, ja viņš uz ielas tiek fotografēts, noskaidrot iemūžināšanas iemeslu un mērķi. Un, ja nevēlas, aizliegt to. “Viss ir atkarīgs arī no konkrētiem apstākļiem. Ja kāds nofotografē vai nofilmē policistu brīdī, kad viņš nedara godu mundierim, un šo kadru pārraida, piemēram, “Degpunktā”, neviens fotogrāfu tāpēc nesodīs. Taču tas nenozīmē, ka katrs var fotografēt policistu, kur un kad vien vēlas. Un policisti jau arī ir dažādi – dažs uz to reaģē asāk, cits vienaldzīgāk,” piebilda J. Knīse.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”