Pirms četriem gadiem, kad kāds liepājnieks, pastaigājoties pa Pērkones kanāla apkaimi un ieskatoties tur esošo fortu tumšajos tuneļos, atrada izmestas zāles un simtiem izlietotu šļirču, Liepājā aktualizējās jautājums par veco zāļu un lietoto šļirču iznīcināšanu.

Pašvaldība atrada iespēju finansēt projektu, lai liepājnieki to visu varētu nogādāt atpakaļ aptiekās. Taču nupat šis labi iesāktais darbs, visticamāk, būs jāpārtrauc, jo nav vairs kas to finansē. Kur tagad liksim vecās zāles un izlietotās šļirces?

Pēc firmas “Lautus” iniciatīvas sešas mūsu pilsētas aptiekas piekrita piedalīties veco zāļu savākšanas projektā, savukārt pilsētas dome piekrita šo projektu finansēt. Projektā iesaistījās Jaunliepājas aptieka, “Salvija”, “Lavanda”, Centra aptieka, Vecliepājas un Dzērves aptieka.

Aptiekas bija izvēlētas, lai katrā pilsētas mikrorajonā būtu pa kādai, kur iedzīvotāji varētu aiznest vecās zāles un saplēstos termometrus. Katrā aptiekā bija speciāls konteiners vai kaste, kurā iedzīvotāji visu nevajadzīgo varēja izmest. Reizi ceturksnī firmas “Lautus” speciālisti to visu savāca. Vienai aptiekai šīs aktivitātes ceturksnī izmaksāja ap 14 latiem, tātad 56 latus gadā. Visu sešu aptieku vajadzībām gadā bija nepieciešami tikai aptuveni 340 latu. Pateicoties domes Vides nodaļas vadītājas Daces Liepnieces sapratnei, šo naudu atvēlēja pašvaldība, trīs gadus to iekļaujot Vides daļas budžetā. Šogad, kad ekonomiskā situācija sarežģījusies, finansējums medicīnisko atkritumu savākšanai un iznīcināšanai vairs nav iekļauts Vides daļas budžetā, un līdz ar to projekts draud apstāties, ja nevarēs atrast citu risinājumu, kur ņemt naudu.

D. Liepniece skaidroja, ka šī iniciatīva, protams, bija laba, taču viņa joprojām uzskata, ka pašvaldībai nav jāmaksā par iedzīvotāju atkritumiem. To varētu finansēt farmaceitiskās firmas. “Lautus” valdes locekle Sandra Eglīte saka: tas neizdosies. Mēģinot līdzīgus projektus ieviest arī citviet Latvijā, viņa runājusi ar daudziem, kas varētu piedalīties to finansēšanā. Arī ar farmaceitisko firmu pārstāvjiem, un tie skaidri un gaiši pateikuši, ka nedos naudu veco zāļu savākšanai un iznīcināšanai divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka aptiekām ir labi pelnošs bizness. Otrkārt, tāpēc, ka neviena firma nevēloties maksāt par citas firmas zāļu iznīcināšanu – kurš varot saskaitīt, cik katras firmas zāles nonāk atkritumos?

S. Eglīte sacīja arī to, ka pagājušā gada beigās jau bijušas sagatavotas izmaiņas “Aptieku likumā”, paredzot tajā ietvert normu, ka aptiekām no cilvēkiem vecās zāles ir jāpieņem atpakaļ par brīvu. Taču sašķobījās ekonomiskā situācija valstī, un viss apstājās.

Pagaidām vienīgās, kas par iesākto projektu varētu maksāt, ir aptiekas. Vai tās būtu ar mieru atvēlēt naudu šādām vajadzībām?

“Centra aptiekas” vadītāja Inese Vīriņa sacīja, ka par to varot padomāt, jo summa – aptuveni 14 latu ceturksnī – nav nekas pārmērīgi liels. “Bet es tam piekristu tikai tad, ja mēs maksājam par zālēm, ko atnes iedzīvotāji no savām mājām,” viņa sacīja. “Taču nekādā gadījumā es nebūšu ar mieru maksāt par vecajām zālēm, kas nāk no ārstu privātpraksēm – diemžēl mums ir arī šāda pieredze, taču ārstiem ir jādomā pašiem, kur likt vecās zāles un citus medicīnas atkritumus.”

Vai mūsu aptieku un “Lautus” sadarbība turpināsies, to zināsim pēc kāda laika.  

Plašāk par radušos situāciju, kā arī citu aptieku pārstāvju viedokļus lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 30.maija numurā Kristīnes Pastores publikācijā.

Zāles pieskaitāmas pie bīstamajiem atkritumiem, tāpēc ir bezatbildīgi tās izmest gružu kastē, tomēr visbiežāk tieši tā notiek.