Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieka Jurija Hadaroviča ienākumi ir vairāk nekā dubultojušies, kopš viņš sācis strādāt pašvaldībā. Taču, pēc deklarācijām spriežot, politiķis visu naudu iztērē ikdienas gaitās, jo nav deklarējis ne pirkumus, ne citus darījumus.

Līdzīgi kā viņa kolēģiem domē, arī J. Hadarovičam dažādu amatu netrūkst – viņš gan piedalās Pilsētas attīstības un Finanšu komitejā, gan darbojas Budžeta komisijā, Zemes komisijā, vada Tūrisma komisiju, bet jauns viņa amats ir – pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis pašvaldības SIA “Liepājas reģiona Tūrisma informācijas birojs”. Viņš arī ir Kurzemes Plānošanas reģiona Attīstības padomes dalībnieka vietnieks. Par visiem šiem pienākumiem atsevišķu atalgojumu politiķis nesaņem.

Galvenie J. Hadaroviča ienākumi pērn ir divi: alga domē, kur saņemts 27 769,01 eiro gadā (šeit un turpmāk ienākumi minēti pirms nodokļu samaksas), un tas ir par 618,02 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Un otra alga – Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes loceklim, par to saņemti 26 064,66 eiro – tas savukārt ir par 1656,93 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Trešais lielākais ienākumu avots ir biedrībā “Latvijas Veļas ražotāju asociācija” (“Latvera”), kuras vadītājs viņš ir.  “Tagad man tur darbs minimāli, agru rītā, vēlu vakarā, arī ne katru rītu, alga uz rokas – 150 eiro mēnesī, tādā guļošā režīmā,” komentē J. Hadarovičs. Deklarācijā uzrādītā gada alga biedrībā ir 2561,16 eiro, tikpat, cik gadu iepriekš. Viņš biedrības darbam “pieslēdzies”, kad Liepājā rīkots lielais tekstila forums un kad Parīzes izstādē organizēts Latvijas ražotāju stends. Vēl politiķis pērn saņēmis maksājumus no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras – 812,95 eiro.

J. Hadarovičs arī norādījis, ka 2015. gadā bija partijas “Saskaņa” gan Liepājas nodaļas valdes priekšsēdētājs, gan arī partijas valdes loceklis. Savukārt jaunums viņa sabiedriskajā dzīvē bija tas, ka pērnpavasar iestājies Liepājas baltkrievu kopienā “Mara”. “Esmu pa pusei latvietis, pa pusei baltkrievs, mans tētis ir no Baltkrievijas. Pieņēmu lēmumu, ka vajag arī uzturēt kontaktus pēc tautības. Biedrībai ir tikšanās vienu reizi nedēļā vakarā, kaut ko palīdzu ar kultūras pasākumiem, cik varu. Bērni brauca uz Baltkrieviju, man tur ir paziņas, palīdzēju viņiem sarunāt ekskursiju. Kopīgi arī talkā bijām. Baltkrieviski gan minimāli protu,” atzīst deputāts.

J. Hadaroviča īpašumu sarakstā izmaiņu nav – dzīvoklis Liepājā, 1997. gada automašīna “Audi A4”, firmas “Juma V” kapitāla daļas par 2840 eiro. Firma sen vairs nedarbojas – viņš stāstīja iepriekš. Bet Uzņēmumu reģistra datu bāzē redzams, ka pērn firma samaksājusi nodokļos 50 eiro, lai gan apgrozījumā uzrādīta nulle. J. Hadarovičs to izskaidro: “Agrāk pats to nezināju, bet, izrādās, kopš diviem gadiem ir spēkā tāds likums – pat ja uzņēmums nedarbojas, tad tik un tā ir jāsamaksā kaut kāda uzņēmuma minimālā ienākuma nodokļa likme, un tie ir tie 50 eiro.

Deputāts norādījis uzkrājumus skaidrā naudā 5200 eiro (par 586,8 eiro vairāk nekā gadu iepriekš) un bezskaidrā naudā 577 eiro (iepriekš tādu nebija). “Vajadzēja deklarēties līdz 31. decembrim, tad bankā bija tik, cik norādīts,” viņš komentē. Deklarācijā lielu pirkumu vai citu darījumu neredz. Vai deputātam ir mainījušies naudas lietošanas paradumi, kopš ienākumi ir dubultojušies salīdzinājumā ar laiku pirms darba pašvaldībā?

Tā jautāts, J. Hadarovičs šķiet samulsis. “Tā baigi mainījušies paradumi nav. Varbūt mazliet,” viņš atzīst. “Ir remonts uztaisīts, ceļojumos vairāk braucu.”

   Uzziņai

   J. Hadaroviča ienākumi (eiro):

   2013. gadā – 27 695,77, tai skaitā Pilsētas domē + Liepājas SEZ = 17 335,66;

   2014. gadā – 54 142,28, tai skaitā Pilsētas domē + Liepājas SEZ = 51 558,72;

   2015. gadā – 57 207,78, tai skaitā Pilsētas domē + Liepājas SEZ = 53 833,67.